ANO Drošības padome pirmdien atbalstīja ASV iesniegto rezolūciju, kurā ietverti prezidenta Donalda Trampa piedāvātie nosacījumi miera nodrošināšanai Gazas joslā.
Rezolūcija paredz šajā palestīniešu apdzīvotajā teritorijā izvietot Starptautiskos stabilizācijas spēkus, kuru pienākumos būtu gādāt par mieru, kā arī atbruņot teroristisko grupējumu "Hamās", kas joprojām kontrolē gandrīz pusi Gazas joslas. Pagaidām nav skaidrs, kuras valstis nodrošinās šos miera uzturētājus, tomēr tiek pieņemts, ka tās varētu būt arābu vai musulmaņu apdzīvotās valstis.
Jautājums par miera uzturētājiem
ASV sagatavoto rezolūciju Ņujorkā atbalstīja 13 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm. Pret neviena valsts nebalsoja, bet Krievija un Ķīna atturējās. Rezolūcija lielā mērā balstās Trampa administrācijas 20 punktu miera plānā, kura sākotnējie punkti kalpoja par pamatu oktobrī panāktajam Izraēlas un "Hamās" pamieram. Tā ietvaros Izraēla un "Hamās" vienojās par uguns pārtraukšanu un Izraēlas armijas atkāpšanos uz pozīcijām tuvāk Gazas joslas robežām. "Hamās" piekrita atdot Izraēlā 2023. gada 7. oktobra slaktiņa laikā sagrābtos ķīlniekus, bet Izraēla – atbrīvot lielu skaitu tās cietumos ieslodzīto palestīniešu. Vienošanās paredz arī humānās palīdzības piegādes divus gadus ilgušajā karā izpostītajai Gazas joslai. Vašingtona ar jaunāko ANO Drošības padomes rezolūciju mēģina īstenot arī citus plānā paredzētos punktus. Kā norādījuši diplomāti, grūtāk par rezolūcijas pieņemšanu būs pārliecināt valstis par nepieciešamību sūtīt savus karavīrus uz Gazas joslu. Vēl pirms ANO Drošības padomes balsojuma ASV vēstnieks ANO Maiks Volcs kā iespējamās stabilizācijas spēku dalībvalstis pieminēja Indonēziju un Azerbaidžānu, kas varētu liecināt, ka tās ir gatavas piedalīties. Nav gan zināms, kā varētu notikt šādu spēku izvietošana un "Hamās" atbruņošana, ņemot vērā, ka šis grupējums negrasās atbruņoties un ir nosodījis ANO pieņemto rezolūciju. Tā "neatbilst palestīniešu tiesībām un prasībām un mēģina uzspiest starptautisku aizbildnību" Gazas joslai, paziņojis "Hamās", piebilstot, ka stabilizācijas spēki šādā situācijā nebūšot neitrāli un būšot "okupācijas" spēku pusē.
Pieņemtajā rezolūcijā pausts, ka stabilizācijas spēki sargās Gazas joslas robežas, aizsargās civiliedzīvotājus, nodrošinās humānās palīdzības piegādes, apmācīs palestīniešu policiju, kā arī gādās par Gazas joslas "demilitarizāciju",
kas ir īpaši svarīgs punkts Izraēlai, uzsver laikraksts "Times of Israel". Šiem miera uzturēšanas spēkiem būs jāsadarbojas ar Ēģipti un Izraēlu, kā arī vēl topošiem palestīniešu policijas spēkiem. Diplomāti atklājuši, ka valstis, kas apsver savu karavīru sūtīšanu uz Gazas joslu, vēlējās saņemt ANO mandātu šādai operācijai, kas arī ir noticis. Tā ietvaros dalībvalstu karavīriem sniegtas pilnvaras uzdevumu veikšanai izmantot arī bruņotu spēku.
Ceļš uz palestīniešu valstiskumu
Rezolūcijā līdzās stabilizācijas spēku izvietošanai Gazas joslā paredzēts izveidot Miera padomi, kuras vadībā būtu prezidents Tramps. Šī institūcija atbildētu par Gazas joslas atjaunošanu. Tā arī pārraudzītu palestīniešu tehnokrātu komiteju, kas rūpētos par ikdienas jautājumu risināšanu. Ne Miera padomē, ne arī jaunajā palestīniešu komitejā šobrīd darbinieku nav. Sākotnējā Trampa plānā Miera padomes ietvaros nozīmīga loma bija atvēlēta bijušajam britu premjeram Tonijam Blēram. Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" pēc Drošības padomes balsojuma solīja, ka tuvākajās nedēļās jāgaida jaunumi, tostarp par Miera padomes sastāvu. ANO rezolūcija sniedz pilnvaras Starptautiskajiem stabilizācijas spēkiem un Miera padomei strādāt līdz 2027. gada beigām. Jautājumi tiek uzdoti par Gazas joslas nākotni pēc 2027. gada, kā arī par palestīniešu valstiskumu. Diplomāti atklājuši, ka Vašingtonai pēdējās nedēļās notikušas sarunas ar nozīmīgām arābu un musulmaņu valstīm, kuras gribējušas rezolūcijas tekstā iekļaut spēcīgākas atsauces uz palestīniešu valsti. Vašingtonai nācies piekāpties, tostarp tāpēc, lai nodrošinātu citu valstu piekrišanu sūtīt savus karavīrus uz Gazas joslu. Rezolūcijā norādīts, ka, turpinoties Gazas joslas atjaunošanai, un pēc tam, kad Palestīniešu pašpārvalde būs veikusi reformas, "visbeidzot varētu būt panākti apstākļi ticamam ceļam uz palestīniešu pašnoteikšanos un valstiskumu". "ASV izveidos dialogu starp Izraēlu un palestīniešiem, lai vienotos par politisku apvārsni mierīgai un labklājības pilnai līdzāspastāvēšanai," piebilsts rezolūcijā. Apskatnieki norāda, ka šis formulējums ir diezgan nenoteikts. Arābu un musulmaņu valstis rezolūcijas tekstā vēlējās iekļaut vēl spēcīgākas saistības palestīniešu valstiskuma garantēšanai, tomēr piekrita kompromisam.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
0.2 °C
























































































































































































































































