-1.8 °C
Otrdien, 18. novembrī, 11. novembra krastmalā, norisinās Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienai veltīta Nacionālo bruņoto spēku, sabiedroto vienību un valsts aizsardzībā iesaistīto dienestu parāde. Šogad parādei ir jauns nosaukums, kas atspoguļo visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu Latvijā, kā arī sabiedroto valstu nozīmīgo ieguldījumu Latvijas drošībā.
Parādi komandē Mācību vadības pavēlniecības komandieris, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvedis Māris Utināns, bet to pieņem Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.
Nacionālos bruņotos spēkus parādē pārstāv Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Štāba bataljons, Jūras spēki, Gaisa spēki, Nodrošinājuma pavēlniecība, Zemessardzes 1. Rīgas, 2. Vidzemes, 3. Latgales un 4. Kurzemes brigāde, kā arī Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde. Valsts aizsardzības dienesta karavīri soļo savu vienību ierindās, simbolizējot jauno paaudzi Latvijas aizsardzībā.
Parādē pēc Latvijas karoga vada soļo sabiedroto valstu karogu grupas - Albānijas, Kanādas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Lietuvas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ukrainas karogi, apliecinot sabiedroto vienotību un atbalstu Latvijai.
Tāpat parādē piedalās NATO Spēku integrācijas vienības Latvijā, Baltijas Aizsardzības koledžas, Lietuvas un Igaunijas karogu grupas, kā arī NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas karoga grupa, kuras komandvadību šogad pārņēma Latvijas Jūras spēki ar flagmani "Virsaitis".
Pirmo reizi parādē piedalās Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes karoga grupa, apliecinot iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
