Trampa znota Džareda Kušnera viesnīcas projekts Belgradā raisa politisku un sabiedrisku pretreakciju

Serbiju ir satricinājuši studentu organizēti protesti, kas izcēlās pēc dzelzceļa nojumes sabrukšanas Novi Sadā, kurā gāja bojā 16 cilvēki. Vien 13 dienas pēc traģēdijas Serbijas valdība nolēma atcelt kultūras mantojuma statusu Dienvidslāvijas armijas štāba ēkai (Ģenerālštābam).

Modernisma arhitektūras piemineklis

"Europa Nostra", lielākais un visvairāk pārstāvētais kultūras mantojuma tīkls Eiropā, raksturo Ģenerālštābu kā "Serbijas, Dienvidslāvijas un Eiropas modernisma arhitektūras šedevru".

Kā stāsta kāda Belgradas Lietišķās mākslas fakultātes studente, Serbijas varasiestādes cerēja, ka šī ziņa paliks nepamanīta. Tomēr kopš tā laika iedzīvotāji ir pret šo lēmumu. Ir iesniegtas vairākas iniciatīvas, lai izvērtētu valdības rīcības konstitucionalitāti. Marta beigās studenti organizēja protestu un šobrīd vāc parakstus, lai iesniegtu pilsoņu iniciatīvu valsts parlamentam.

"Tas nepalika nepamanīts, un mēs neļausim viņu augstprātīgajam un bezkaunīgajam plānam izdoties, jo šī ir mūsu kā tautas pēdējā aizsardzības robeža. Iznīcinot nācijas vēsturi, tiek iznīcināta pati nācija," sacīja studente, kura vēlējās palikt anonīma. Ēka tika smagi bojāta NATO bombardēšanas laikā 1999. gadā un jau vairāk nekā 25 gadus gaida pienācīgu konservācijas un atjaunošanas plānu.

Džareda Kušnera un Vučiča plāni

Dienvidslāvijas armijas štābs atrodas Nemanjina ielā – vienā no Belgradas galvenajām ielām, kur atrodas arī valdības ēka, Valsts banka un vairākas ministrijas. 2024. gada maijā toreizējais būvniecības, transporta un infrastruktūras ministrs Gorans Vesičs parakstīja līgumu ar "Affinity Global Development" direktoru Ašeru Abehseru par bijušā armijas Ģenerālštāba ēkas atjaunošanu.

Lēmums atņemt ēkai kultūras mantojuma statusu sasaucās ar iepriekšējiem valdošās Serbijas progresīvās partijas vadības plāniem nodot zemi, uz kuras atrodas ēka, ASV prezidenta Donalda Trampa znotam Džaredam Kušneram viņa jaunā attīstības projekta īstenošanai.

"Affinity Partners" ir Dž. Kušnera ieguldījumu uzņēmums. Saskaņā ar mediju ziņām to cita starpā ar diviem miljardiem ASV dolāru atbalstījis Saūda Arābijas Valsts investīciju fonds un citi ārvalstu investori.

Mēnesi vēlāk, 2024. gada jūnijā, Džareds Kušners tikās ar Serbijas prezidentu Aleksandaru Vučiču, lai prezentētu savu viesnīcas projektu šajā vietā. 

"Džareds Kušners iepazīstināja mani ar lieliskas viesnīcas projektu Belgradā, kas palīdzēs mūsu galvaspilsētai kļūt par šīs pasaules daļas centru, pozicionējot to pasaulē kā neatkārtojamu galamērķi 

un iekārojamu vietu lielākajiem uzņēmumiem, universitātēm un starptautiskām institūcijām, kā arī iedvesmu māksliniekiem, zinātniekiem un, pats galvenais, jauniešiem no visas pasaules," savā "Instagram" profilā rakstīja A. Vučičs.

"Ir nepiedienīgi, ja viesnīca atrodas valsts galvaspilsētas administratīvajā centrā tieši pretī valdības ēkai," sacīja studente. "Viņi nelikumīgi piešķīra viņam (Kušneram) zemi. Šī zeme pieder visiem Serbijas pilsoņiem."

Kušnera topošā projekta vizualizācijās, ar ko viņš pats dalījies sociālajā tīklā "X", redzams, ka papildus Ģenerālštābam tas ietver arī 7. pulka kazarmu teritoriju – vienu no pirmajiem modernajiem militārajiem objektiem Belgradā –, kas arī ir aizsargājams kultūras piemineklis.

Džareda Kušnera topošā viesnīcas projekta vizualizācija, ar ko viņš pats dalījies sociālajā tīklā "X".

Foto: Ekrānuzņēmums/X

Politiski grib atņemt kultūras pieminekļa statusu

Reģionālais Atjaunīgo energoresursu un vides regulēšanas institūts (RERI), kas nodarbojas ar vides aizsardzību, enerģētiku un pilsētvides attīstību, ir viena no organizācijām, kas iesniedza Konstitucionālajai tiesai iniciatīvu pārbaudīt, vai lēmums atcelt aizsargājamās ēkas statusu atbilst Serbijas konstitūcijai.

Kā skaidro RERI arhitekts un pilsētplānotājs Dragomirs Ristanovičs, Konstitucionālajai tiesai nav noteikts termiņš, līdz kuram jāatbild uz šādām iniciatīvām, un tai nav arī pienākuma pieņemt nolēmumu – tai ir tikai "jāizskata" šis jautājums. "Mēs nevaram iepriekš spriest par to, ko Konstitucionālā tiesa izlems, bet personīgi es neredzu citu risinājumu, ja tā lietu izskatīs. 

Šie lēmumi ir tik nelikumīgi un antikonstitucionāli, ka nav vietas subjektīvai interpretācijai vai alternatīvam secinājumam, izņemot to, ka tie ir jāatceļ," 

teica D. Ristanovičs.

Viņš skaidro, ka valdība ir pārkāpusi likumu, apejot pienācīgu procedūru kultūras pieminekļa aizsardzības atcelšanai. Pēc viņa teiktā, valdība nav pilnvarota lemt par to, vai kultūras objektam būtu jāzaudē šis statuss, – vienīgā kompetentā iestāde šāda lēmuma pieņemšanai ir valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības institūts. Institūts ir atteicies izņemt Ģenerālštābu no kultūras pieminekļu reģistra.

Pēc studentes sacītā, šī iestāde jau no paša sākuma ir bijusi studentu pusē. "Institūts ir kopā ar mums, viņi atteicās izņemt Ģenerālštābu no reģistra, viņi ir uzsākuši streiku un atbalsta studentus," viņa sacīja. Arī vairāki teātri, kultūras iestādes, fakultātes un skolas ir izrādījušas atbalstu, pārtraucot darbu un uzsākot sava veida protesta akciju.

D. Ristanovičs institūta rīcību nodēvēja par varoņdarbu, norādot, ka tas atteicies izslēgt ēku no reģistra "par spīti spiedienam un pretēji rīcībai, kas ir pretrunā ar visiem profesionālajiem un morālajiem principiem". Viņš skaidro, ka šobrīd situācija ir juridiski sarežģīta. Valdības lēmums paredz, ka ēka vairs nav tehniski aizsargājama, taču tā joprojām saglabā kultūras pieminekļa statusu, kamēr vien ir iekļauta institūta reģistrā.

Valdība ne tikai nav konsultējusies ar kompetento iestādi, bet arī pārkāpusi tiesību normas. Lai atņemtu aizsargājamās ēkas statusu, ēkai vispirms ir jāzaudē tās iezīmes, kuru dēļ tā tika pasludināta par kultūras pieminekli. Tam nepieciešams oficiāls pētījums, kurā detalizēti paskaidrots, kāpēc tiek uzskatīts, ka piemineklis vairs neatbilst tā pamatvērtībām, un tādējādi varētu pamatot tā aizsardzības atcelšanu.

"Kultūras pieminekli var izņemt no reģistra – tādējādi tam zaudējot aizsardzību – tikai tad, ja tas ir zaudējis vērtības, kuru dēļ tas tika atzīts," uzsver D. Ristanovičs. "Taču ēkas vispārējā stāvoklī nekas būtisks nav mainījies," viņš piebilda, atgādinot, ka ēka tika pakļauta aizsardzības statusam 2005. gadā – pēc tam, kad tā jau bijusi bombardēta un bojāta.

Viņš piebilda, ka kultūras aizsardzība nozīmē "aktīvu saglabāšanu", kas savukārt nozīmē to, ka restaurācija vienmēr ir bijusi paredzēta, bet nekad nav īstenota. 

Tomēr, spriežot pēc Kušnera projekta vizuālajiem attēliem, D. Ristanovičs apgalvo, ka ēkas, visticamāk, netiks saglabātas vai restaurētas, bet gan nojauktas, lai atbrīvotu vietu debesskrāpjiem.

Ģenerālštābu projektēja slavenais arhitekts Nikola Dobrovičs, un tā tika pabeigta 20. gadsimta 60. gados. Pagājušā gada septembrī "Europa Nostra" aicināja to aizsargāt, norādot, ka Serbija pārkāpj "savas saistības saskaņā ar starptautiskajām un Eiropas konvencijām, ko tā ir ratificējusi". Serbijas eksperti, kas pulcējās Belgradas Arhitektūras fakultātē, 2024. gada maijā arī aicināja anulēt visus līgumus, lēmumus un plānus, kas pārkāpj konstitūciju un Serbijas likumus.

Vizualizācijā nepārprotami redzams, ka Ģenerālštābu kā kultūras pieminekli nav paredzēts saglabāt, bet to nojaukt un vietā uzcelt viesnīcu.

Foto: Ekrānuzņēmums/X

Belgradas bombardēšana

• NATO gaisa bombardēšanu veica Kosovas kara laikā no 1999. gada 24. marta līdz 10. jūnijam, līdz tika panākta vienošanās par Dienvidslāvijas armijas izvešanu no Kosovas un ANO miera uzturēšanas misiju.
• NATO iejaukšanos izraisīja Dienvidslāvijas veiktā asinsizliešana un Kosovas albāņu etniskā tīrīšana. Dienvidslāvi bija nogalinājuši ap 2000 Kosovas kaujinieku, tika nogalināti vai pazuduši 10 317 civiliedzīvotāji, no kuriem 85% bija Kosovas albāņi, bet aptuveni 848 000 tika izraidīti no Kosovas.
• 1999. gada 30. aprīlī NATO ar divām raķetēm ar 15 minūšu starplaiku bombardēja Dienvidslāvijas Aizsardzības ministrijas ēku Belgradas centrā. Ar vēl vienu raķeti tai trāpīja 7. maija pusnaktī.
• Uzbrukuma laikā ēka bija tukša, un tās uzspridzināšana tika uzskatīta par simbolisku NATO akciju.
• NATO veiktajā bombardēšanā 1999. gadā pavisam tika nogalināti aptuveni 1000 Dienvidslāvijas drošības spēku dalībnieku, bojā gāja ap 500 civiliedzīvotāju.
• Pašlaik bijušā ģenerālštāba ēkas nebojātajā daļā – B tornī – atrodas Serbijas Aizsardzības ministrija.

Avots: ziņu aģentūras.