Vai svešvalodu tests ārzemju studentiem ir tikai "ķeksītim"?

Latvijā populārā svešvalodu apguves lietotne "Duolingo" piedāvā arī tiešsaistes angļu valodas testu. Ar to, kā izrādās, ir pietiekami, lai apliecinātu svešvalodas prasmi un iestātos kādā no sešām Latvijas augstskolām.

Kamēr daudzi Latvijas skolu absolventi, kas vēlas studēt ārzemēs, svīst pie izaicinošajiem "TOEFL" un "IELTS" angļu valodas pārbaudījumiem, cittautiešiem, lai pieteiktos studijām Latvijā, nereti ir bijis pietiekami ar daudz vienkāršāko "Duolingo".

"Latvijas Avīze" gan noskaidroja, ka šajā ziņā Latvija nav unikāla: pasaulē vairāk nekā pieci tūkstoši izglītības iestāžu, tostarp prestižā Hārvarda, Jēla un Prinstona, pieņem "Duolingo" sertifikātu kā oficiālu valodas prasmju pārbaudi.

Taču, piemēram, Oksfordas un Kembridžas universitātes Lielbritānijā to neatzīst, uzskatot, ka tas neatbilst viņu noteiktajiem standartiem.

Latvijas augstskolas, kas pieņem "Duolingo" sertifikātu, uzsver, ka tā izmantošana ir pamatota, jo tas ir iekļauts Izglītības un minstrijas (IZM) atzīto starptautisko svešvalodu pārbaudījumu sarakstā. Turklāt lielākoties par reflektantu valodas zināšanām augstskolas varot pārliecināties arī papildu intervijās vai pat īpašos valodas eksāmenos.

Konstatē nepilnīgas valodas prasmes

Ārlietu ministrija (ĀM) informē, ka Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs izskata studentu vīzu pieteikumus, galvenokārt izvērtējot ieceļošanas mērķa patiesumu un potenciālos nelegālās migrācijas riskus. Pārstāvniecības bieži konstatē, ka studentu angļu valodas zināšanas ir nepietiekamas, kas rada bažas par viņu spēju iekļauties studiju procesā un izraisa šaubas par patieso ieceļošanas mērķi. ĀM skaidro, ka regulāri uzsverot šo problēmu un aicinot augstskolas rūpīgāk izvērtēt studentu svešvalodu zināšanas. Tāpat šī jautājuma risināšanai ĀM pievēršot Izglītības ministrijas (IZM) uzmanību.

IZM Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jānis Paiders pauž pārsteigumu par "Duolingo" atzīšanu augstskolu uzņemšanas atlasē: "Par "Duolingo" kā lietotni jau rodas jautājums, cik tā ir uzticama kā valodas mācīšanās instruments. Galvenokārt raugāmies uz "TOEFL" un "IELTS" eksāmeniem. Salīdzinot ar standarta testiem, "Duolingo" sertifikāta izmantošana šķiet neierasta. Ja studenta angļu valodas prasmes apliecina starptautiski atzīts eksāmens, tas augstskolām kalpo kā labs rādītājs par studenta valodas prasmēm. Rodas jautājums: cik bieži studenti piesakās ar "Duolingo" sertifikātu? 

Primāri redzam, ka augstskolas izmanto standarta testus – "TOEFL" un "IELTS" –, tādēļ nav pamata domāt, ka vairums studentu ierodas ar "Duolingo" sertifikātu."

"MK noteikumi paredz, ka ārzemniekam, piesakoties studijām, ir jāiesniedz starptautiski atzītas testēšanas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina viņa attiecīgās svešvalodas prasmes vismaz B2 līmenī," tā vēstulē min IZM. Savukārt Vispārējās izglītības likums nosaka, ka starptautiska testēšanas institūcija veic svešvalodu pārbaudes un izsniedz dokumentus, kuru rezultāti pielīdzināmi Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei (CEFR). Augstskolas gan pašas var izvēlēties, kuras testēšanas institūcijas sertifikātus atzīt, taču eksāmeniem ir jāatbilst noteiktajiem kritērijiem un jāpierāda studenta valodas zināšanas ticamā veidā.

Ko saka augstskolas?

Biznesa augstskola "Turība" šajā mācību gadā pirmo reizi pieņem "Duolingo" sertifikātus un skaidro, ka tie veido tikai 3% no visiem iesniegtajiem valodas prasmju apliecinājumiem. Papildus tam ārzemju studentiem esot obligāti jākārto arī universitātes sagatavotais valodas eksāmens. Savukārt studentiem ar "TOEFL" vai "IELTS" sertifikātu atkārtota valodas prasmju pārbaude nav nepieciešama. Neatkarīgi no sertifikāta veida visi potenciālie studenti piedalās arī tiešsaistes intervijās, kuru laikā cita starpā tiek vērtētas arī viņu valodas prasmes.

Arī Transporta un sakaru institūtā (TSI) stāsta, ka tiek organizēta obligāta tiešsaistes intervija angļu valodā visiem ārvalstu studentiem, arī tiem, kas iesnieguši "TOEFL" vai "IELTS" sertifikātus. TSI novērots, ka "Duolingo" sertifikāts kļūst aizvien populārāks. Viņuprāt, tādēļ, ka tas ir finansiāli izdevīgāks, ātrāk nokārtojams un pieejams attālināti. Pēdējā uzņemšanā "Duolingo" sertifikāts veidoja aptuveni 40% no reflektantu augstskolā iesniegtajiem valodas sertifikātiem.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nav novērojusi tendenci, ka studentu iesniegtais "Duolingo" sertifikāts neatbilstu studenta valodas zināšanām.

"Duolingo" sertifikātus gan iesniedzot neliels skaits potenciālo studentu – līdz 5%. "Nav pamata nepieņemt šos sertifikātus, jo, tieši tāpat kā "IELTS" un "TOEFL", arī šis ir starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegts dokuments, kā to pieprasa MK noteikumi," uzskata RTU Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Zane Purlaura-Poriņa. "Uzņemšanas procesā reflektanti tiek arī intervēti angļu valodā, pārliecinoties par motivāciju studēt RTU. Tad var pārliecināties arī par viņu angļu valodas prasmēm."

Informācijas sistēmas menedžmenta augstskola (ISMA) pieņem starptautiski atzītus angļu valodas prasmju sertifikātus vai arī studentam jāpierāda B2 līmeņa zināšanas. Šogad ISMA atteikusi uzņemšanu 800 reflektantiem, un viens no galvenajiem iemesliem bijis nepietiekamas angļu valodas prasmes. Tomēr ISMA prorektors Andrejs Cinis uzsver, ka vājas valodas zināšanas ne vienmēr nozīmē automātisku atteikumu. Kandidātiem piedāvā alternatīvu – sākt studijas attālināti no savas mītnes zemes, vienlaikus pilnveidojot angļu valodas prasmes līdz nepieciešamajam līmenim. "Cenšamies nodrošināt individuālu pieeju katram studentam," viņš uzsver. Lai pārliecinātos par reflektantu reālajām valodas zināšanām, ISMA veic atsevišķas intervijas, jo sertifikāts vien negarantē nepieciešamo zināšanu līmeni.

Ekonomikas un kultūras augstskolas Ārzemju studentu nodaļas vadītāja Olga Marnica uzsver: "Mūsu augstskola jau vairākus gadus ir atzīta par "Labas prakses augstskolu" ārvalstu studentu piesaistē. Tas nozīmē, ka visas ar ārvalstu studentu uzņemšanu saistītās procedūras tiek īstenotas stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Atbilstoši likumdošanai veicam intervijas, lai pārbaudītu kandidātu runas prasmes. Tomēr nevarētu apgalvot, ka "Duolingo" sertifikāta īpašnieki saņem atteikumu biežāk nekā tie, kuri iesniedz citus angļu valodas prasmes apliecinājumus." Viņa norāda, ka "Duolingo" sertifikātu pieteikumu skaits nav īpaši liels un pašlaik nav vērojama tendence tam pieaugt. Viņasprāt, to visbiežāk izvēlas studenti, kuri "IELTS" un "TOEFL" lielā pieprasījuma un garo rindu dēļ nevar laikus iesniegt nepieciešamos dokumentus.

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) vienai noteiktai starptautiskai maģistra programmai jau vairākus gadus pieņem arī "Duolingo" testu. "Esam noteikuši minimālo punktu slieksni un līdz šim neesam saskārušies ar problēmām. 

Neredzam iemeslu izslēgt "Duolingo" sertifikātu no atļauto pārbaudījumu saraksta, jo šī testa rezultāti demonstrē angļu valodas zināšanas līdzvērtīgi dārgākiem testiem, piemēram, "TOEFL" vai "IELTS". 

Neesam atraduši pierādījumus, kas liecinātu, ka "Duolingo" testu kārtotāji būtu mazāk kvalificēti." Visi kandidāti neatkarīgi no iesniegtā angļu valodas sertifikāta iziet vienotu vairāku kārtu uzņemšanas procesu. Otrajā atlases kārtā notiek arī intervija, kuras laikā komisija izvērtē arī angļu valodas zināšanas.

"Duolingo" esot drošs

Par "Duolingo" angļu valodas testu ir veikti arī vairāki pētījumi, un Latvijas Universitātes Anglistikas nodaļas asociētā profesore Vita Kalnbērziņa uzskata, ka tests ir izstrādāts pārdomāti un ir drošs. Turklāt "Duolingo" piedāvā pieejamāku alternatīvu, jo "IELTS" un "TOEFL" cenas pēdējos gados ir ievērojami augušas.

Galvenie vērtēšanas aspekti šajos testos ir validitāte un uzticamība. Validitāte nozīmē, vai tests pārbauda to, ko tas apgalvo, – piemēram, valodas prasmes, nevis tikai spēju atpazīt un aizpildīt trūkstošās vietas tekstā. Viņasprāt, "IELTS" un "TOEFL" tiek uzsvērta validitāte – vai tie patiešām pārbauda valodas zināšanas, kamēr "Duolingo" vairāk koncentrējas uz uzticamību – tehnoloģiskajiem risinājumiem un automatizētiem novērtēšanas mehānismiem. Viņa skaidro, ka visi šie testi ir komerciāli un pielīdzināti Eiropas valodu prasmju līmenim (CERF).

Tomēr tehnoloģiju attīstība ir apgrūtinājusi eksāmenu drošības kontroli, un riski, kas saistīti ar krāpšanos attālinātās testēšanas laikā, kļūst arvien aktuālāki. 

Neskatoties uz to, ka eksāmena izpildes laikā kamerai jābūt ieslēgtai, attālinātie testi joprojām ir viegli manipulējami. V. Kalnbērziņa ir redzējusi gadījumu, kad students uzrāda "IELTS" sertifikātu ar augstu vērtējumu, taču praksē izrādās, ka viņam nepieciešams tulks, un tas rada aizdomas, vai viņš patiešām kārtojis eksāmenu.

Tomēr vairākas augstskolas veic papildu pārbaudes studentiem, kuri iesnieguši "Duolingo" sertifikātu, bet "IELTS" un "TOEFL" turētājiem šādas pārbaudes visbiežāk netiek veiktas. V. Kalnbērziņa uzskata, ka dažādām studiju programmām ir nepieciešamas dažādas valodu prasmes. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē tiek prasītas labas mutvārdu komunikācijas prasmes, lai studenti spētu veiksmīgi sazināties ar pacientiem, kamēr citās augstskolās šī prasme nebūs prioritāra.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes