Tehnoloģijas apvienojumā ar dabas enerģiju sniedz iespējas ietaupīt.
Latvijas malu malās uz namu jumtiem un zemes novietotie saules paneļi un vēja spārni liecina, ka iedzīvotāji arvien biežāk meklē iespējas, kā, ar saules un vēja palīdzību ražojot elektrību pašiem, samazināt galvu reibinošos elektrības rēķinus.
"Latvijas Avīzes" apzinātā saimnieku pieredze liecina, ka daudziem tas arī ir izdevies un par elektrību nav vairs jāmaksā gandrīz nekas.
"Vaidelotēs" par elektrību nemaksā neko
Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecībā "Vaidelotes" jau trešo gadu elektrības ieguvei sekmīgi izmanto sauli.
"No saules iegūto elektroenerģiju izmantojam tikai pašpatēriņam," stāsta zemnieku saimniecības īpašnieks Arnolds Jātnieks. "Uz angāra jumta uzlikto "Elektrum" saules paneļu jauda ir 11,1 kilovats (kW). Kad ārā spīd saule, no paneļiem varu saražot aptuveni 6,7 līdz 6,8 kW. Manā saimniecībā elektroenerģijas vidējais patēriņš ir aptuveni 700 līdz 800 kilovatstundas (kWh) mēnesī."
Saimniecība "Vaidelotes" Latvijā pazīstama kā latviskā dzīvesveida popularizētāja. Vasarā te pasākumu šķūnī, kā to nodēvējuši saimniecības mājaslapā, uzņem ceļotājus, cienājot ar Arnolda dzīvesbiedres Dairas vārītajām zāļu tējām, viņas rokām cepto maizi, pīrāgiem, rupjo kviešu miltu konditorejas izstrādājumiem. Kā atzīst Arnolds, līdz ar to vasaras mēnešos "Vaidelotēs" elektroenerģijas patēriņš parasti mēdzot būt vislielākais – aptuveni 1700 kWh mēnesī. Tik un tā vasarā visus elektrības rēķinus varot nosegt ar saules paneļu palīdzību.
"Cits liels ieguvums no saules paneļiem, protams, ir elektroautomašīnas uzlāde," atzīst Arnolds Jātnieks. "Kad ārā spīd saule, tad ar tiem uzlādei pilnīgi pietiek. Uzlādējot no rozetes mājās vai citviet, izdevumi ir vidēji 2,50 eiro par 100 nobrauktajiem kilometriem. Turpretī, uzlādējot auto no saules, brauciens man nemaksā neko."
No saules ieguvums lielāks
Pirms septiņiem gadiem, kad "Vaidelotēs" saules paneļu vēl nebija, ar Vides investīciju fonda atbalstu elektrības ražošanai saimniecībā bija uzstādīta vēja elektrostacija. Bet pirms diviem gadiem piedzīvotā vētra nolauza stacijas balstu, un kopš tā laika vēju te vairs neizmanto.
"No vēja iegūtās elektrības apjomi bija ļoti svārstīgi," atceras Arnolds. "Bija dienas, kad ieguvums bija 500 līdz 600 kW. Bet bija tādas, kad vējš saražoja vien 20 līdz 40 kW. Pašlaik visām vajadzībām pietiek ar to, ko dod saule, tāpēc izmantot vēju neplānoju. Mazais vēja ģenerators īsti neatmaksājas, jo gan vasarā, gan ziemā bieži valda bezvējš. Atšķirībā no saules paneļiem vēja ģeneratoru tehniskā apkope ir diezgan dārga, un vēja radītās vibrācijas dēļ tajā iebūvētā elektronika ātri sabojājas."
Kopš pagājušā gada rudens sauli un vēju elektrības ieguvei izmanto Gulbenes novada Beļavas pagasta "Augstkalnos". Māju saimniece Līga Romanova stāsta, ka saules paneļus ar 5 kW un vēja spārnu ar 2 kW jaudu izbūvēja viena projekta ietvaros ar Vides investīciju fonda atbalstu. Vēlāk to papildināja elektrības uzglabāšanas iekārta. Šovasar ar sauli un vēju "Augstkalnos" pilnīgi pietiekot, lai par patērēto elektrību – ap 250 kWh mēnesī – nebūtu jāmaksā nekas.