25.4 °C
Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas energotīklam, kas radījusi nepieciešamību pēc papildu jaudām tīkla stabilizēšanai jeb līdzsvara nodrošināšanai starp patērēto un saražoto enerģiju, kritiski svarīga kļuvusi elastīga iespēja tūlītēji apmierināt pieprasījuma kāpumu un arī uzglabāt lieko enerģiju.
Tāpēc jaunu pievienoto vērtību ieguvuši enerģijas uzkrāšanas akumulatori jeb BESS sistēmas, kas kopā ar viedo programmatūru sniedz iespēju uzņēmumiem piedalīties visos jaunatvērtajos tīkla frekvences stabilizēšanas tirgos un no tā gūt ienākumus.
"Pieslēgums elektrotīklam un vismaz 100 ampēru jauda – kā lielai privātmājai vai mazam veikalam – jau ir pietiekami, lai piedalītos tīkla stabilizēšanā. Tas uzņēmējiem sniedz divkāršu ieguvumu – iespēju samazināt pašu izmaksas un palielināt ienākumus," secina energokompānijas "Enefit" valdes loceklis, Enerģijas risinājumu nodaļas vadītājs Rihards Kotlers. "BESS sniedz iespēju efektīvi uzglabāt enerģiju, lai ne tikai samazinātu patērētās elektroenerģijas izmaksas, bet arī radītu papildu ieņēmumus, piedaloties frekvences noturēšanas (FCR) un frekvences atjaunošanas (aFRR un mFRR) tirgos, proti, pārdodot savas rezerves jaudas elektrotīkla stabilizēšanai un saņemot papildu kompensācijas maksu par elastīgu patēriņu. Piemēram, šī gada jūnijā ar 1 MW/2MWh akumulatoru Baltijas elektroenerģijas nākamās dienas tirgū varētu nopelnīt ap 6800 eiro. Savukārt, ja tas pats akumulators jūnijā būtu piedalījies visos pieejamajos elektroenerģijas tirgos (aFRR, mFRR, FCR un nākamās dienas tirgū), varētu nopelnīt līdz pat 55 000 eiro," liecina "Enefit" veiktie aprēķini. R. Kotlers stāsta, ka par jauno tehnoloģiju interesējas gan lieli, gan mazi uzņēmumi visdažādākajās, arī ar enerģētiku pilnīgi nesaistītās nozarēs, kuri vēlas diversificēt savus ienākumus. "Viņu vidū ir lauksaimnieki, metālapstrādes uzņēmumi, noliktavu kompleksu vadītāji, tirgotāji, autoservisu īpašnieki. Tiesa, interese ir viens, lēmumu pieņemšana – cits, krietni garāks process, jo jābūt gataviem investēt: pat vismazākā sistēma izmaksā vismaz 50 000 eiro, bet vidēji jārēķinās ar aptuveni 500 000 eiro," stāsta R. Kotlers. Šī brīža aprēķini liecina, ka akumulatoru sistēmas atmaksājas vidēji trīs līdz piecu gadu laikā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
