Anglijas veikalos sākusies īsta zagšanas epidēmija

Apvienotās Karalistes (AK) lielo pilsētu veikalos sākusies īsta zagšanas epidēmija, garnadžiem darbojoties nevis pa vienam, bet bandās. Eksperti apgalvo, ka pie vainas ir nevis dzīves dārdzība, bet gan fakts, ka policija uz sīkām zādzībām nereaģē, pie tam zagtas tiek nevis pirmās nepieciešamības preces, bet gan lietas, ko var pārdot tālāk.

"British Retail Consortium", britu mazumtirdzniecības asociācija, aprēķinājusi, ka pēdējo trīs gadu laikā zādzību skaits Apvienotās Karalistes veikalos teju dubultojies, tādējādi radot zaudējumus vairāk nekā 1,1 miljonu eiro gadā. Zagts tiek gan slepus, gan pavisam atklāti, veikalu darbiniekiem draudot ar nažiem, skrūvgriežiem, adatām, āmuriem, pat žiletēm. "Sajūta ir tāda, it kā laupītāji var vienkārši ienākt veikalā un paņemt to, ko grib, un darīt visu, ko grib," medijam "The Guardian" sūdzas Deivids, Līdsas "Co-op" tirdzniecības ķēdes veikala menedžeris. "Viņi neņem vienu vai divas lietas, viņi atnāk ar lielām somām, maisiem vai apģērbu, kur var noslēpt simtiem mārciņu vērtas preces – kafiju, gaļu, vīnu, veļas mazgājamos līdzekļus, jebko, ko var pēc tam pārdot. Tā ir klaja laupīšana. Viņi pilsētā ir labi zināmi (..), bet policijai nepietiek resursu vai arī – policija neieradīsies gana ātri, un to zagļi zina."

Lielveikalu ķēde "Co-op", kas ir piektā lielākā valstī ar vairāk nekā 2500 veikaliem, atzīst, ka tāds noziedzības līmenis, kāds novērots gada pirmajā pusē, mazumtirdzniecībā vēl nav pieredzēts. Katru dienu tiek reģistrēti ap 1000 incidentu dažādās valsts vietās. 

Policija nav reaģējusi 71% gadījumu, un situācija dažviet ir tik slikta, ka tiek pat apsvērts konkrētos veikalus slēgt. 

Zagšana veikalos patiesībā ir organizēta laupīšana, zagļiem nekautrējoties krāmējot preces ne tikai līdzpaņemtajās mugursomās, bet pat turpat nozagtajās lielajās plastmasas atkritumu tvertnēs uz ritenīšiem.

Zog, lai pārdotu

Taču problēma nav tikai vienai veikalu ķēdei. Lielveikalu ķēde "Waitrose", kam pieder nedaudz virs 300 veikaliem AK un kas tiek uzskatīta par kvalitatīvāku un dārgāku, arī cieš no zagšanas. "Dažos veikalos zog katru dienu, citos pat vairākas reizes dienā. Bet mums tiešām ir paveicies, jo citiem iet vēl trakāk," stāsta veikalu ķēdes drošības dienesta vadītāja Brauna. "Neticam, ka tas ir saistīts tikai ar dzīves dārdzību. Vienmēr ir bijuši cilvēki, kuru dzīve ir izpostīta narkotiku lietošanas dēļ, viņi zog tādēļ, lai finansētu savus nelāgos ieradumus. Bet tagad redzam jaunu problēmu – organizētas kriminālas bandas. Viņi pavada tikpat daudz laika, laupot veikalos, cik mēs, strādājot savās darba vietās. Viņi darbosies metro staciju tuvumā, sabiedriskā transporta pieturu tuvumā, viņi zog "pēc pasūtījuma". Preces, ko viņi izvēlas, ir preces ar lielāko vērtību melnajā tirgū. "Waitrose" tas ir alkohols, bet "John Lewis" – portatīvā tehnika un dārgi zobu kopšanas produkti, piemēram, elektriskās zobu sukas. Tās dārgi maksā, nav smagas, un tās var viegli pārdot. Vēl kotējas dārgas smaržas, piemēram, "Tom Ford"."

Cieš arī mazāki veikaliņi. Hārtlepūla, kas atrodas Anglijas ziemeļos, pēc lielākā zādzību skaita ir otrajā vietā valstī. Abiks Romarajans, maza "LS Convenience Store" veikaliņa darbinieks, novērojis īpašu laupīšanas taktiku mazajos veikalos: 

"Viens tur durvis atvērtas, tikmēr otrs ieskrien iekšā, pagrābj, ko nu var, un aizskrien prom. Tas notiek tik ātri, ka nevar paspēt noreaģēt. Tāpat zog daudzi bērni. 

Viņi galvenokārt izvēlas saldumus. Viss, ko var viegli nozagt, un viss, kur vien ir cukurs iekšā. Tādēļ mums ir noteikumi, ka vienlaikus veikalā drīkst atrasties tikai divi bērni. Es viņus ļoti cītīgi uzmanu, bet viņi vienalga paspēj ko paņemt. Ja cenšos ar viņiem runāt, viņi izturas ļoti rupji. Esmu pilnīgi bezspēcīgs, neko nevaru izdarīt!"

Policijai zvanīt neesot vērts, jo Abiks ir pārliecināts, ka viņi tāpat ieradīsies par vēlu. "Es saku bērniem, ka zvanīšu policijai, un tad viņi mūk ārā no veikala. Vismaz tieku no viņiem vaļā!" ironizē veikala darbinieks.

Ar zagļiem mēģina cīnīties

Ja veikalu darbinieki cenšas iejaukties, tad nereti paši arī cieš, tādēļ lielākie mazumtirgotāji, piemēram, "John Lewis" un "Marks and Spencer", ir pieprasījuši britu Iekšlietu ministrijai steidzami rīkoties, lai ierobežotu visā valstī pieaugošo zādzību skaitu un uzbrukumus darbiniekiem. Viņuprāt, bargāki sodi, biežāka un ātrāka policijas reaģēšana uz izsaukumiem situāciju varētu uzlabot.

Tikmēr paši veikalnieki izstrādājuši īpašu stratēģiju, apmācot darbiniekus un uzlabojot videonovērošanu un signalizāciju, tādējādi cerot, ka impulsīvie garnadži padomās divreiz, bet organizētās noziedznieku bandas locekļi savukārt nevēlēsies redzēt savas sejas videoierakstos. Tāpat daudzos veikalos dežurē apsardzes darbinieki, kuri spēj aizturēt noziedznieku līdz policijas ierašanās brīdim. 

Veikalu ķēde "Waitrose" pat pasākusi piedāvāt policistiem kafiju un tēju par brīvu, tādējādi palielinot policijas klātbūtni.

"Daudzi briti tic, ka tas [zagšana veikalos] ir attaisnojams noziegums un ka tur upuru nav," ar nožēlu secina Lūsija Brauna.

Zagļi labi zina, ka, nozogot veiklā preces mazāk par 200 sterliņu mārciņām (230 eiro), noķeršanas gadījumā sodu saņems pa pastu, kas būs nieka 70 mārciņas (80 eiro). Tātad zagļa "peļņa", nozogot maksimālo "atļauto" summu, ir 130 mārciņas (149 eiro).

"Profesionālie zagļi to labi zina, seko tam, lai nozagto preču vērtība nepārsniegtu noteikto summu. Viņi mums tā arī pasaka – jūs mūs nevarat apturēt, jūs mūs nevarat aiztikt, arī policija mūs neaiztiks," žēlojas veikalu ķēdes "Co-op" menedžeris.

Policija regulāri tiek vainota par zagšanas "dekriminalizāciju", daudzi briti uzskata – ja pieejami novērošanas kameru ieraksti, tad nepieciešams izmeklēt katru zādzības gadījumu arī tad, ja nozagto preču vērtība ir maza.

Aprēķināts, ka Londonā, kas ir bēdīgā zagšanas topa 1. vietā, uz 100 000 iedzīvotājiem ir 7907 zagšanas gadījumi. 

Otrajā vietā ir Ziemeļjorkšīra, Hārtlepūla, bet trešajā – Notingema, pilsēta, kur dzīvo arī daudzi latvieši.

Iedzīvotāji neuzticas policijai

Veikali cieš ne tikai no zādzībām, bet arī no antisociālas uzvedības. Hārtlepūlas veipošanas veikala darbinieks Toms Vards žēlojas, ka sagaidīt palīdzību no policijas ir bezcerīgi. "Pēdējoreiz, kad ziņojām policijai, mums lūdza nosūtīt foto no novērošanas kamerām, kas tika izdarīts. Es pat nosaucu vārdu un uzvārdu, labi zināju, kurš bija vainīgs. Bet nekas netika darīts, zagļi tiek cauri sveikā par 100%. Ja tas nav saistīts ar narkotikām, tad policiju tas neinteresē. Cilvēki vairs neuzticas policijai, viņiem pašiem tagad jātiek galā ar savām problēmām."

Vietējie novērojuši, ka zagļi guvumu pārdod dienas laikā bez liekas kautrēšanās, pat apstaigājot mājas un klauvējot pie durvīm.

Klīvlendas policijas vecākais inspektors Pīts Litlevuds atzīst: "Lai arī veikalu zādzību skaits Klīvlendā palielinājies, tomēr tieši tas pats notiek visā valstī un, visticamāk, ir sekas izmaiņām – gan sociālajām, gan ekonomiskajām. (..) Klīvlendas veikalu zagļu aizturēšanas reitings ir labāks nekā valstī vidēji, 22,8% no gadījumiem nonāk līdz tiesai. Protams, ir vēl daudz darāmā tieši mazumtirdzniecības zādzību jomā, taču šie dati uzskatāmi liecina, ka Klīvlendas policija dara savu darbu."

Taču ne visi zagšanu nosoda, ir organizācijas, kuras apgalvo, ka tas ir nabadzības rezultātā. "Esmu runājis ar daudziem bērniem, pat ar septiņus gadus veciem, kuriem nākas ņemt ēdienu veikalā, jo viņi ir izsalkuši," klāsta Lorenss Giness, labdarības organizācijas "Childhood Trust" vadītājs. Viņaprāt, valdībai nepieciešams izskaust nabadzību vispirms, tikai tad cīnīties ar zagļiem.

Tepat, Eiropā.

Foto: Latvijas Avīze