Kad Saeima 9. oktobrī noslēdzošajā, trešajā lasījumā pieņēma Latvijas Dievturu sadraudzes likumu, deputāts Jānis Dombrava (Naconālā apvienība) notikumu sveica ar ierakstu sociālo tīklu "X" platformā, kas uzreiz radīja jautājumus.
Likums atzīst dievturību par Latvijā tradicionālu reliģiju un citstarp dod sadraudzei tiesības veikt laulību reģistrāciju ar juridisku spēku. "Šodien Liela diena – Latvija oficiāli atzīst seno baltu reliģiju (dievturību) par vienu no valsts oficiālajām reliģijām. Senču ticība, ka attiecības ar Dievu ir jāveido bez starpniekiem, ka dzīve ir jādzīvo ar godu, saskaņā ar dabu un dabas ritiem, tiek atzīta pēc tūkstoš gadu atrašanās ēnās. Stiprināsim Latvijas Satversmē nostiprinātās ticības, lai to vietā neienāktu mūsu tautai sveša, nepieņemama ticība!" raksta Dombrava. Sociālajos tīklos gan daži lasītāji pauda izbrīnu – vai tiešām Latvijā ir "valsts oficiālās reliģijas" un vai dievturība ir tūkstoš gadu sena.
Attiecības ar valsti
Latvijā, kā zināms, nav oficiālas reliģijas, kaut Satversmes Preambulas tekstā pieminēta kristietība: "Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības." Satversmes 99. pants pauž: "Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts." Savukārt valsts pamatlikuma 116. pants nosaka, ka reliģiskās pārliecības paušanu var ierobežot, "lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību".
Latvijas reliģiskās dzīves pētnieces Solveiga Krūmiņa-Koņkova un Agita Misāne valsts un reliģisko organizāciju attiecības Latvijā raksturo kā oligopoliju. Proti, kad cilvēku un materiālie resursi, tādi kā nekustamie īpašumi, kā arī ietekme uz politiķiem, sadalīti starp dažādām reliģiskām organizācijām. Dažas no tām vairāk ietekmīgas, dažas mazāk.
Attiecības ar valsti Latvijā kārto Reliģisko organizāciju likums un virkne atsevišķu reliģisko organizāciju likumu. Piemēram, Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes likums vai Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums. Tagad pievienojies arī Latvijas Dievturu sadraudzes likums, kas cita starpā nosaka Dievturu sadraudzes vadītāja statusu, īpašuma tiesību aizsardzību, kapelānu darbības iespējas dažādās valsts institūcijās, kā arī sadraudzes tiesības izglītības jomā. Tas paredz dievturu svētnieku tiesības veikt garīgo aprūpi militārajā dienestā un citās iestādēs, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.
Kas skar laulību reģistrāciju, tad Civillikuma 51. pantā "ja laulājamie pieder pie ev. luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, tad viņus laulā pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem" kopš 2023. gada iekļauta arī dievturu tradīcija.
Gribēja tiesības laulāt
Priekšlikums ietvert dievturus to konfesiju lokā, kuru garīdznieki ir tiesīgi laulāt ar juridisku spēku, tika skatīts jau 13. Saeimā. Ar šo priekšlikumu Saeimas deputātus likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas vārdā toreiz iepazīstināja deputāts Jānis Iesalnieks. "Dievturu pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka draudzes locekļu skaits šajā konfesijā nav ļoti liels, taču to cilvēku skaits, kuri vēlas laulāties pēc šīs konfesijas noteikumiem, ir visai liels, proti, tie ir aptuveni pieci pāri nedēļā, un tas ir krietni vairāk nekā vienai otrai konfesijai, kas šajā pantā ir ietverta. [Cik laulāti dažādās konfesijās, skatiet uzziņā. – Red.] Komisijas ieskatā šī sabiedrības vēlme un cilvēku vēlme laulāties pēc dievturu tradīcijām ir sabiedriski nozīmīga, līdz ar to komisija atbalstīja arī dievturu noteikšanu kā konfesiju, kas drīkst laulāt cilvēkus un šo laulību reģistrēt valstī noteiktajā kārtībā," Iesalnieka teikto citējis "lvportals.lv".
Tagad ar 14. Saeimas pieņemto Latvijas Dievturu sadraudzes likumu noteikts, ka "Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā laulāt ir tiesīgi tie Sadraudzes svētnieki, kuriem Sadraudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo Sadraudzes svētnieku sarakstā".