4.4 °C
Pēdējā mēneša laikā priekšlikums denonsēt Stambulas konvenciju* ir izraisījis plašas un pretrunīgas debates Latvijas sabiedrībā un politikā. Eksperti un sabiedrības vairākums brīdina par iespējamu vardarbības upuru tiesību apdraudējumu un negatīvām sekām valsts starptautiskajai reputācijai. Tikmēr daļa politiķu šo jautājumu cenšas pārvērst ideoloģiskā cīņā par “vērtībām”, ignorējot konvencijas reālo mērķi — vardarbības novēršanu un upuru aizsardzību.
Eiropas partneri mudina Latviju saglabāt uzticību kopīgajām cilvēktiesību saistībām un Eiropas vērtībām, tomēr likumprojekts jau ir apstiprināts Saeimas Ārlietu komisijā. Ko patiesībā cenšas panākt šī iniciatīva un kā atteikšanās no Stambulas konvencijas ietekmētu Latvijas sabiedrību un starptautisko pozīciju?
Konvencija nedrīkst kļūt par ideoloģisku instrumentu
Politiskās kaislības uzvirmoja jau septembrī, kad Saeimas vairākums atbalstīja likumprojekta nodošanu Ārlietu komisijai par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un opozīcijas partijas šo soli pamatoja ar tradicionālo vērtību un suverenitātes aizstāvību, apgalvojot, ka nacionālā likumdošana ir pietiekama.
Saskaņā ar ekspertu teikto Latvija šobrīd ieņem pirmo vietu Eiropā sieviešu slepkavību statistikā, kam seko Krievija un Lietuva. Šis fakts ir satraucošs — valstī, kas sevi definē caur ģimenes vērtībām, sieviešu drošība joprojām nav pašsaprotama. Turklāt tieši Krievijas interesēs ir graut Latvijas piederību Eiropas vērtību telpai. Paradoksāli, ka daļa vietējo populistu šobrīd izspēlē tieši šo kārti.
Reaģējot uz sabiedrības neapmierinātību, oktobrī Saeima ar 56 balsīm pieņēma deklarāciju “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu” kā politisku alternatīvu Stambulas konvencijai. Eksperti uzsver, ka šādai deklarācijai nav juridiska spēka un tā neaizstāj konvencijas mehānismus, tostarp GREVIO starptautisko uzraudzību, kas nodrošina vienotus cilvēktiesību standartus un valstu atbildību.
Tāpat juristi un tiesību eksperti brīdina, ka, denonsējot konvenciju, Latvija zaudētu savu interpretatīvo deklarāciju par sociālā dzimuma jēdzienu un faktiski izolētos no Eiropas cilvēktiesību sistēmas. Šāds solis apdraudētu valsts reputāciju starptautiskajā telpā, īpaši gatavojoties dalībai ANO Drošības padomē 2027. gadā. Vai tiešām Latvija vēlas izvēlēties autoritāru režīmu ceļu un apšaubīt Eiropas cilvēktiesību aizsardzības instrumentus?
Stambulas konvencijai ir juridisks instruments vardarbības novēršanai, upuru aizsardzībai un dzimumu līdztiesības stiprināšanai — nevis uzbrukums nacionālajām vērtībām vai “liberālās ideoloģijas” uzspiešana.
Argumenti balstās sagrozītā izpratnē par liberālismu
Konvencijas pretinieki savu nostāju pamato ar apgalvojumu, ka tā kļuvusi par kreisās ideoloģijas simbolu, kas apdraudot latviskās vērtības. Tomēr šāds skaidrojums balstās neprecīzā terminoloģijas interpretācijā. Bieži piesauktais liberālisms neapdraud konservatīvismu — tas veido Eiropas demokrātijas pamatu, balstoties cilvēka cieņā, brīvībā un tiesībās uz izvēli, kā arī sabiedrības spējā cienīt atšķirīgus viedokļus un nepieļaut varas patvaļu.
