Vēja enerģijas parki kalpo cilvēkiem, ekonomikai un dabas aizsardzībai

Vēja enerģijas staciju (VES) attīstības tendences, pašreizējā situācija Eiropā un globāli, apzināti maldinošas informācijas izplatītāji ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā – par šiem un citiem vēja enerģijas nozarē aktuāliem jautājumiem saruna ar asociācijas "Wind Europe" stratēģiskās komunikācijas speciālistu Aramisu Zinki.

Kā vēja enerģija Eiropā attīstījusies līdz šim, un kāda tagad ir VES saražotā daļa Eiropā kopumā?

A. Zinke: Šobrīd VES saražotais Eiropai nodrošina enerģiju 20% apmērā. Nozare strauju izaugsmi piedzīvoja ap gadsimtu miju, kamēr pēdējā dekādē vērojama zināma bremzēšanas. Piemēram, pirms desmit gadiem VES devums Eiropas mērogā jau bija 15% no saražotās enerģijas, tādēļ 5% kāpumu pēdējos desmit gados nevaram vērtēt kā ļoti strauju pieaugumu. Lai sasniegtu Eiropas enerģētikas drošību un arī ES izvirzītos klimata mērķus, turpmākajos gados nepieciešama daudz straujāka VES būvniecība. Tagad ES valstīs VES gada laikā uzbūvē ar kopējo jaudu apmēram 50 GW. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, kas paredz, ka līdz 2030. gadam Eiropā VES saražotais enerģijas apjoms jāsasniedz līdz 35% – tas ir ļoti plats solis, liels lēciens, salīdzinot ar līdz šim sasniegto.

"Wind Europe" ir vēja nozares balss ne tikai Eiropā. Starptautiski apvienojam vēja parku projektu attīstītājus un īpašniekus, arī tehnoloģiju izstrādes, ražošanas un piegādes uzņēmumus, kā arī pētniecības un inovāciju izstrādes iestādes. Līdz ar to labi pārzinām nozares kopainu un tādēļ arī par nākotnes tendencēm mums tomēr ir vairāki nomierinoši argumenti – turbīnas kļūst arvien labākas un efektīvākas, tehnoloģijas VES parkos uzlabojas. Tādējādi nozarei izvirzītie mērķi ir sasniedzami, jo arī pieprasījums pēc šīs enerģijas nākotnē ir pilnīgi skaidrs – Eiropā notiek masveidīga pāreja uz rūpniecības, transporta un siltumapgādes elektrifikāciju, enerģijas patēriņš neizbēgami tikai pieaug.

Atjaunīgās enerģijas avotu būvniecība sabremzējusies tikai Eiropā vai arī globāli?

Āzijā un jo sevišķi Ķīnā nekāda bremzēšanās nav vērojama. Gluži pretēji – Ķīna saules un vēja parkus jau tagad uzbūvējusi vairāk nekā visas pārējās pasaules valstis kopā, kļuvusi arī par zaļās enerģijas eksportētāju. Pirms pāris gadu desmitiem šādi iegūtu enerģiju eksportēja tikai Eiropa, bet tagad redzam, ka tas ir mainījies.

VES nozīmīgu izaugsmi līdz prezidenta Trampa otrreizējai nākšanai pie varas piedzīvoja arī ASV. Tagad tur valdošās administrācijas politikas dēļ VES projektu attīstībā vērojama bremzēšanās. 

Būvniecība jūrā ir strauji samazinājusies, savukārt, sauszemes sektors pagaidām ir ietekmēts mazāk.

Tomēr kopumā VES būvniecība pakāpeniski un stabili pieaug arī citos reģionos un pasaules valstīs, jo ar vēju darbināmas turbīnas ir viens no lētākajiem enerģijas iegūšanas avotiem. Tagad ne tikai enerģētiķi un nozares speciālisti labi saprot, ka VES izmantošana noteikti ir valstu un enerģijas patērētāju interesēs.

Ja atgriežamies tikai pie Eiropas – kuras valstis vai reģioni ir priekšgalā, kas atpaliek?

Eiropā ar iespaidīgu atrāvienu priekšgalā ir Vācija. Tur VES projektu ir vairāk nekā pārējā Eiropā kopā un arī nākotnē redzamas ļoti labas perspektīvas.

Savukārt jūras VES projektos līdere ir Lielbritānija, tur līdz 2030. gadam jau būs uzstādīti šādi parki ar kopīgo jaudu vismaz 50 GW. Arī tas ir vairāk nekā visās Eiropas valstīs, ņemot kopumā. Jūras VES būvniecība izmaksu un sarežģīto apstākļu dēļ Eiropā nav pārāk izplatīta, pagaidām kopējā enerģijas ieguvē jūras vēja parki nodrošina tikai apmēram 4%.

Runājot par lielajām Eiropas ekonomikām, VES projektu ieviešanā process sabremzējies arī Francijā, tur pašu apņemšanās un izvirzītie mērķi kritiski kavējas. Tomēr ne visur tā ir, daudzviet vērojam arī labus attīstības tempus. Šajā kontekstā varētu izcelt Lietuvu, kur redzama tiešām strauja sauszemes VES attīstība. Sagaidāms, ka Lietuvā līdz 2030. gadam ikgadējais VES jaudu pieaugums varētu būt 300 MW apmērā, kas nodrošinās uz vietas ražoto enerģiju simtiem tūkstošu Lietuvas iedzīvotāju.

Lietas uz priekšu sākušas virzīties arī Latvijā. Redzam, ka pie jums atsākta VES būvniecība, vairāki projekti ir ietekmes uz vidi procedūru izvērtēšanas noslēguma stadijā un faktiski uz būvniecības uzsākšanas sliekšņa. Diezgan ilgu laiku Latvijā VES jomā nekas tiešām reāli nenotika. Līdz ar to Latvija uzstādīto jaudu ziņā ir pēdējā, salīdzinot ar kaimiņiem, saraksta pašā lejasgalā šobrīd atrodama arī Eiropas mērogā. Taču vienlaikus gribu uzsvērt – realizējot praktiski jau saskaņotos VES projektus un tajos pieteiktās jaudas, sava nelielā izmēra dēļ Latvija drīz vien varētu iekļūt VES saražotās enerģijas Eiropas līderu grupā.

Kādēļ tas būtu tik svarīgi?

Kur VES jau darbojas, iedzīvotāji labi saprot un novērtē – viņu valsts enerģijas ražošanai savu naudu vairs nesūtām projām, pērkot gāzi, naftu vai akmeņogles. Turklāt VES ražo ne tikai enerģiju, bet arī iedarbina citas vietējās saimnieciskās aktivitātes. Piemēram, jau tagad gada laikā VES Eiropā nodokļos samaksā vairāk par desmit miljardiem eiro. No šiem nodokļiem lielu daļu saņem tieši vietējās iedzīvotāju kopienas.

Ne mazāk svarīgi vēja enerģijas parki ir arī no drošības viedokļa. VES ir Eiropā radīta tehnoloģija un praktiski vienīgais enerģijas iegūšanas veids, ko paši varam kontrolēt. Tehnoloģiju ziņā šajā nozarē Eiropa ir līdere joprojām, iekārtas turpinām eksportēt, visā pasaulē strādā arī mūsu VES projektu attīstītāji. Eiropas uzņēmēji vēja parkus būvē, piemēram, Taivānā, Brazīlijā un daudzviet citur.

Ja skatāmies tikai uz Eiropu, mums jau ir uzbūvēts vairāk nekā 100 000 turbīnu torņu, un līdz šim 99% no tajos izmantotajām tehnoloģijām ir saražotas Eiropā. Prognozes gan rāda, ka nākamajos gados Ķīnas kompāniju konkurence šajā jomā ievērojami pieaugs arī pie mums, taču šajā kontekstā jāņem vērā, ka te nav runa par Eiropas ražotāju neefektivitāti. Skaidri redzam un zinām, ka viņu ražojumiem cenu samazina Ķīnas valdības dotācijas, kā arī, piemēram, noteiktas vides prasības ražotnēs, kas jāievēro ražotājiem ES valstīs, bet Ķīnā nav. Te saredzam arī "Wind Europe" lomu piedalīties tādas politikas veidošanā, lai Eiropa VES nozarē paliktu pašpietiekama arī turpmāk un dotu labumu saviem iedzīvotājiem.

Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka ar VES īpatsvara pieaugumu redzam būtisku enerģijas cenu samazināšanos. 

Piemēram, Vācijā pagājušajā gadā ar VES saražoto vien elektrības cenu viņiem izdevies samazināt par trešdaļu! 

Vēja un saules enerģija ir lētākie un izdevīgākie elektroenerģijas iegūšanas veidi Eiropā, kamēr fosilā kurināmā cenas būtiski ietekmēt nevaram – Eiropā pieredzētais pēc Krievijas agresijas Ukrainā tam ir uzskatāms piemērs.

Vai ar "Wind Europe" palīdzību notiek pieredzes apmaiņa arī starpvalstu līmenī?

Protams. Kā jau vēja nozares pārstāvji strādājam gan ar biedriem, gan arī Eiropas valstu valdībām. Paši esam pārliecināti un tas arī ir pierādījies, ka VES ievērojamu labumu dod gan valstu nacionālā, gan iedzīvotāju kopienu mērogā.

Rēķinām, ka vēja enerģijas nozarē pašlaik strādā apmēram 370 000 cilvēku. Ja sasniegsim Eiropas enerģētiskās drošības un klimata mērķus, līdz 2030. gadam šis skaitlis vismaz dubultosies. Turklāt ar saistītajiem pakalpojumiem jaunu darba vietu skaits jau tagad mērāms miljonos – VES darbība tiešā veidā saistīta arī ar enerģijas uzkrāšanas baterijām, sadales tīklu paplašināšanu, parku iekārtu uzturēšanas un vairākiem citiem pakalpojumiem.

VES projektu attīstītājiem un īpašniekiem ir pieejamas mūsu izstrādātās vadlīnijas ne tikai par tehnoloģiskajiem risinājumiem, bet, piemēram, arī par to, kā uzrunāt sabiedrību un iedzīvotājus topošo vēja parku tuvumā. Uzsveram, ka labai sadarbībai un sadzīvošanai vissvarīgākais ir godīgs un atklāts sarunu formāts jau no paša sākuma. Iedzīvotājiem jānodrošina vienkārša piekļuve visiem viņus interesējošiem jautājumiem un ātras atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Mēs arī iesakām, ka VES būvniecības un pēc tam arī uzturēšanas periodos maksimāli daudz jāiesaista vietējie uzņēmēji un cilvēki. Jaunas darba vietas un materiālu pasūtījumi – arī tas ir nozīmīgs pienesums vietējai kopienai un saimniecībai.

Kāda ir sabiedrības uztvere un attieksme saistībā ar VES projektu ieviešanu dažādās valstīs? Vai bažas, ko dzirdam Latvijā un citur Baltijā, atšķiras no pārējās Eiropas?

Ietekme uz vidi, veselību, ainavas izmaiņas – šīs bažas visur ir vienādas, un var teikt, ka visiem cilvēkiem kopīgas. Projektu attīstītājiem tādēļ vajadzīga liela pacietība un atklātība par visiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem, ko jau minēju.

Mums ir daudz pētījumu par šīm tēmām, secinājumi un ieteikumi nav balstīti uz emocijām un pieņēmumiem, bet pieredzi un datiem vairāku gadu desmitu garumā. Kas varbūt šajos pētījumos pārsteidz visvairāk? Tas, ka tieši tie cilvēki, kuri jau dzīvo VES tuvumā, to pastāvēšanu un darbību vislabvēlīgāk arī vērtē.

Arī "Eurostat" aptaujas rāda, ka atbalsts vēja enerģijai augsts ir tieši tajos reģionos, kur turbīnas jau darbojas. Eiropā visvairāk vēja enerģijas parku ir Vācijā. Tur jau ir uzstādīts vairāk nekā 30 000 turbīnu, kas piegādā 25% no valsts elektroenerģijas. Jaunākās aptaujas liecina – 80% vāciešu uzskata, ka vēja enerģijas paplašināšana ir svarīga vai pat ļoti svarīga.

Kopumā Eiropas iedzīvotājiem tomēr ir jau diezgan liela pieredze, kā sadzīvot ar VES.

Tādēļ, apspriežot jaunus vēja parku projektus Eiropas rietumu daļā, var teikt, ka lielākās diskusijas tagad notiek par to, kā mainīsies ainava.

Kur ir labākā prakse sadarbības ziņā starp VES projektu attīstītājiem, pašvaldībām un kopienām?

Visur, kur ir godīgs dialogs – ne tikai vēja parku ieviešanas, bet arī darbības periodā. Ne mazāk svarīgi ir arī labumi, ko iegūst visa sabiedrība un jo īpaši vietējā kopiena.

Tomēr nevar arī teikt, ka tikai materiālie labumi vienmēr un visur ir labas sadzīvošanas risinājums. Katrā valstī ekonomikas attīstības un labklājības līmeņi tomēr ir dažādi, līdz ar to mēdz atšķirties arī jaunieviesumu uztveres līmeņi. To diezgan labi spēj izmantot dezinformatori, kam ir uzdevums sabiedrības acīs diskreditēt vēja parkos saražotās enerģijas reputāciju.

Apzināta dezinformācija – no kurienes?

Redzam, ka cilvēku dabiskās bažas un šaubas, apspriežot jaunus VES projektus, Eiropas mērogā tomēr režisē. Uzkrītoši līdzīgas ir metodes, kā sistemātiski notiek centieni graut un bojāt VES reputāciju, skaidri saskatāmas kopīgas vadlīnijas arī skaļākajiem aktīvistiem, kuri redzami ļoti daudzās vietās.

Mēs skaidri zinām, ka Kremlim ir nepārprotama interese Eiropu paturēt uz fosilo piegāžu "adatas". Kremlim nepatīk, ka VES ir eiropiešu tehnoloģija un iespēja pašiem sevi nodrošināt ar enerģiju, kļūt patstāvīgiem un noturīgiem. Arvien vairāk un metodiski ar Kremļa tīkla palīdzību notiek mērķēta sabiedrības maldināšana un dažādu mītu izplatīšana. Piemēram, ka vēja parki bojā dabu un cilvēku veselību, nav efektīvi, praktiski nestrādā – šiem un citiem mītiem nav nekāda pamata.

Mums ir pieejama analīze, kas parāda – Kremļa atbalstīts tīkls nodarbojas ar atjaunīgās enerģijas projektu torpedēšanu, jo sevišķi pēc 2022. gada notikumiem. Šiem procesiem seko arī NATO, tā ir viena no hibrīdkara no izpausmēm.

Vai šajā hibrīdkara sadaļā Eiropa zaudē?

Labā ziņa ir, ka Eiropas iedzīvotāju vairākums VES attīstībai tomēr ir labvēlīgs. Atsevišķās valstīs un vietās – jā, iet diezgan sarežģīti. Taču ne masveidā, jo cilvēki tomēr saprot, ka mums jākļūst ekonomiski patstāvīgākiem, konkurētspējīgiem globāli un ka VES ir viens no veidiem, kā šos mērķus sasniegt.

Jārīkojas, lai sabiedrības vairākums VES būvniecību atbalstītu, jo apgādei ar enerģiju jākļūst pašpietiekamai un drošākai. "Wind Europe" ir šī hibrīdkara pirmajās rindās – savā mājaslapā, citos saziņas kanālos mītiem liekam pretim zinātnē, datos un pieredzē balstītus faktus, kas dažādus izdomājumus atspēko. Zinātne neapstiprina nevienu no VES apsūdzībām. 

Kā jau minēju – Eiropā jau tagad ir vairāk nekā 100 000 vēja turbīnu, cilvēki pie tām dzīvo vismaz četrdesmit gadus, izteiktajiem pārmetumiem nav pamata, jo tā ir Kremļa propaganda.

Kādas ir jaunākās tendences vēja elektrostaciju attīstībā? Kur tehnoloģijas virzās – pielāgojas videi un dabai, kļūst klusākas, vēl vairāk mazina ietekmi uz cilvēkiem?

VES tehnoloģiju attīstība virzās visās minētajās frontēs. Attiecībā uz vides jautājumiem vienmēr jāatceras, ka šī enerģijas ieguves veida virsuzdevums tomēr ir klimata pārmaiņu mazināšana, un tas nemainīgi ir ļoti liels uzdevums.

Pēdējo gadu tendence bija, ka vēja turbīnas kļuva augstākas un lielākas, kas nozīmēja – vairāk enerģijas un mazāk aizņemtas vietas. Modernās VES ražo līdz pat 30% vairāk nekā tās, ka bija pirms gadiem desmit. Attīstījušās ir arī enerģijas ražošanas stabilizācijas tehnoloģijas, piemēram, turbīnas tagad griežas arī samērā nelielā vējā.

Tomēr šobrīd ražotāju uzmanība vairāk pievērsta nevis izmēriem, bet turbīnu efektivitātei un enerģijas padeves stabilitātei patērētājiem. Vēl kā panākumu noteikti var minēt, ka turbīnas tagad ir kļuvušas daudz klusākas. Mehāniski radītais troksnis praktiski ir izskausts – palikusi tikai skaņa, ko rada aerodinamika, vējā griežoties turbīnu spārniem. Kopumā – daudz vērā ņemamu uzlabojumu gan attiecībā uz drošību putniem un citai dzīvai radībai, gan arī pielāgošanos ainavai. Lai ietekmi mazinātu, turbīnu torņiem, piemēram, piemeklē speciālu krāsojumu.

Zīmīgi, ka pēdējā laikā panākta sapratne arī ar lielākajām dabas aizsardzības organizācijām par to, ka VES dod nozīmīgu ilgtspējas ieguldījumu ne tikai Eiropā, bet arī globāli. Pētījumi liecina, ka aizvadītajos gados efektīvākie klimata pārmaiņu bremzētāji esot bijuši saules un vēja enerģijas parki. Līdz ar to esam guvuši apliecinājumu arī savam galvenajam uzstādījumam, ka VES kalpo cilvēkiem, ekonomikai un dabas aizsardzībai.

Kādu padomu "Wind Europe" varētu dot tieši Latvijai?

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Atļauju saņemšana VES būvniecībai Latvijā joprojām ir ļoti sarežģīta. ES likumi un politika tagad vērsti uz to, lai šos procesus paātrinātu Eiropas mērogā. Ja sekosiet šai tendencei, piedzīvosit strauju VES un līdz ar to arī ekonomikas uzplaukumu. Jo tas dos enerģijas piegāžu drošību, konkurētspēju un pievilcīgu vidi investoriem.

Zinu, ka Latvijā skeptiski uzņem arī to, ka vēja parkus grib būvēt mežos. Taču arī šeit ES likumi un procedūras precīzi nosaka, kas un kā ir jāvērtē, lai postošas ietekmes no VES darbības nebūtu. Turklāt ir neskaitāmi piemēri, kur VES mežos sekmīgi darbojas citās ES valstīs. Tā ir standarta prakse, un arī par to mums ir panākts vienots viedoklis ar Eiropā lielākajām dabas aizsardzības organizācijām.

Kas ir "Wind Europe"

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

• Vēja enerģijas asociācija "Wind Europe" sākotnēji bija pazīstama kā EWEA ("European Wind Energy Association"). Tā pastāv jau vairāk nekā četrdesmit gadus un atrodas Briselē Beļģijā. Organizācija veicina vēja enerģijas izmantošanu Eiropā, iesaistoties politikas veidošanā, sabiedrības informēšanā, pētījumos un nozares analīzē, veicina sauszemes un jūras vēja enerģijas parku attīstību, to integrāciju mūsu kontinenta mērogā.
• Asociācijā "Wind Europe" ir vairāk nekā 600 biedru, pārstāvētas 35 valstis. Biedru vidū ir vēja turbīnu ražotāji, komponentu piegādātāji, enerģētikas un pētniecības uzņēmumi, kā arī universitātes, finanšu institūcijas un valstu nacionālās vēja enerģijas asociācijas. Piemēram, "Wind Europe" apvieno pasaulē zināmus uzņēmumus "Vestas Wind Systems", "Orsted, Enercon, General Electric", "Siemens Gamesa", "Hitachi Energy", "Iberdola", "RWE Renewables", "Vattenfall" un daudzus citus. Asociācijas biedri un regulāri sadarbības partneri ir arī Dānijas Tehniskā universitāte, Delftas Tehniskās universitātes pētnieki (Nīderlande), Stratklaidas Universitāte (Lielbritānija), Līdsas Universitāte (Lielbritānija), Londonas Universitātes koledža, Nantes Centrālā augstskola (Francija) un citas prestižas augstskolas.

"Wind Europe" piedāvā platformu, kur biedri var apmainīties ar zināšanām, tehnoloģijām, labās prakses piemēriem un piesaistīt partnerus, publicēt pētījumus un analīzes par jaunākajām tendencēm nozarē, kā arī kopējo enerģētikas politiku.

Palīdz ar datiem, starptautiskiem kontaktiem un sekmīgo valstu pieredzi

Lauris Baltiņš, AS "Latvenergo" Atjaunīgās enerģijas atbalsta daļas vadītājs, uzņēmuma pārstāvis "Wind Europe".

Foto: Publicitātes

Lauris Baltiņš, AS "Latvenergo" Atjaunīgās enerģijas atbalsta daļas vadītājs, uzņēmuma pārstāvis "Wind Europe": "Informācijas apmaiņa ar "Wind Europe" struktūrvienībām notiek regulāri. Mūsu gadījumā vērtīgākais no šīs sadarbības ir iegūtie starptautiskie kontakti ar citu valstu vēja enerģijas uzņēmumiem, investīciju fondiem, tehnoloģiju izstrādātājiem un ražotājiem. Protams, neatsverama ir arī pieredzes apmaiņa – esam iesaistīti dažādās asociācijas darba grupās, regulāri iegūstam jaunāko informāciju un statistiku par vēja nozares rādītājiem Eiropā, ES līmeņa normatīvo regulējumu, nozarei aktuāliem jautājumiem, piemēram, vēja turbīnu pārstrādi pēc to darbības cikla noslēguma u. c.

Ne mazāk svarīga par profesionālajām zināšanām un nozares specifiskajām tēmām ir arī "Wind Europe" apkopotā informācija un izstrādātās vadlīnijas par citu valstu pieredzi saziņas veidošanā ar sabiedrību. Cilvēku šaubas par jauniem enerģijas iegūšanas veidiem, apzināta pretdarbība un maldināšana – tas viss kādreiz piedzīvots arī citās Eiropas valstīs, kur vēja turbīnas tagad sekmīgi darbojas jau gadu desmitiem. "Wind Europe" mums palīdz arī gadījumos, kad vēja enerģijas jautājumus esam lūguši skaidrot valsts iestādēm un enerģētikas politikas veidotājiem Latvijā."

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS "Latvenergo"

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu