Vēja enerģijas staciju (VES) attīstības tendences, pašreizējā situācija Eiropā un globāli, apzināti maldinošas informācijas izplatītāji ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā – par šiem un citiem vēja enerģijas nozarē aktuāliem jautājumiem saruna ar asociācijas "Wind Europe" stratēģiskās komunikācijas speciālistu Aramisu Zinki.
Kā vēja enerģija Eiropā attīstījusies līdz šim, un kāda tagad ir VES saražotā daļa Eiropā kopumā?
A. Zinke: Šobrīd VES saražotais Eiropai nodrošina enerģiju 20% apmērā. Nozare strauju izaugsmi piedzīvoja ap gadsimtu miju, kamēr pēdējā dekādē vērojama zināma bremzēšanas. Piemēram, pirms desmit gadiem VES devums Eiropas mērogā jau bija 15% no saražotās enerģijas, tādēļ 5% kāpumu pēdējos desmit gados nevaram vērtēt kā ļoti strauju pieaugumu. Lai sasniegtu Eiropas enerģētikas drošību un arī ES izvirzītos klimata mērķus, turpmākajos gados nepieciešama daudz straujāka VES būvniecība. Tagad ES valstīs VES gada laikā uzbūvē ar kopējo jaudu apmēram 50 GW. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, kas paredz, ka līdz 2030. gadam Eiropā VES saražotais enerģijas apjoms jāsasniedz līdz 35% – tas ir ļoti plats solis, liels lēciens, salīdzinot ar līdz šim sasniegto.
"Wind Europe" ir vēja nozares balss ne tikai Eiropā. Starptautiski apvienojam vēja parku projektu attīstītājus un īpašniekus, arī tehnoloģiju izstrādes, ražošanas un piegādes uzņēmumus, kā arī pētniecības un inovāciju izstrādes iestādes. Līdz ar to labi pārzinām nozares kopainu un tādēļ arī par nākotnes tendencēm mums tomēr ir vairāki nomierinoši argumenti – turbīnas kļūst arvien labākas un efektīvākas, tehnoloģijas VES parkos uzlabojas. Tādējādi nozarei izvirzītie mērķi ir sasniedzami, jo arī pieprasījums pēc šīs enerģijas nākotnē ir pilnīgi skaidrs – Eiropā notiek masveidīga pāreja uz rūpniecības, transporta un siltumapgādes elektrifikāciju, enerģijas patēriņš neizbēgami tikai pieaug.
Atjaunīgās enerģijas avotu būvniecība sabremzējusies tikai Eiropā vai arī globāli?
Āzijā un jo sevišķi Ķīnā nekāda bremzēšanās nav vērojama. Gluži pretēji – Ķīna saules un vēja parkus jau tagad uzbūvējusi vairāk nekā visas pārējās pasaules valstis kopā, kļuvusi arī par zaļās enerģijas eksportētāju. Pirms pāris gadu desmitiem šādi iegūtu enerģiju eksportēja tikai Eiropa, bet tagad redzam, ka tas ir mainījies.
VES nozīmīgu izaugsmi līdz prezidenta Trampa otrreizējai nākšanai pie varas piedzīvoja arī ASV. Tagad tur valdošās administrācijas politikas dēļ VES projektu attīstībā vērojama bremzēšanās.
Būvniecība jūrā ir strauji samazinājusies, savukārt, sauszemes sektors pagaidām ir ietekmēts mazāk.
Tomēr kopumā VES būvniecība pakāpeniski un stabili pieaug arī citos reģionos un pasaules valstīs, jo ar vēju darbināmas turbīnas ir viens no lētākajiem enerģijas iegūšanas avotiem. Tagad ne tikai enerģētiķi un nozares speciālisti labi saprot, ka VES izmantošana noteikti ir valstu un enerģijas patērētāju interesēs.
Ja atgriežamies tikai pie Eiropas – kuras valstis vai reģioni ir priekšgalā, kas atpaliek?
Eiropā ar iespaidīgu atrāvienu priekšgalā ir Vācija. Tur VES projektu ir vairāk nekā pārējā Eiropā kopā un arī nākotnē redzamas ļoti labas perspektīvas.
Savukārt jūras VES projektos līdere ir Lielbritānija, tur līdz 2030. gadam jau būs uzstādīti šādi parki ar kopīgo jaudu vismaz 50 GW. Arī tas ir vairāk nekā visās Eiropas valstīs, ņemot kopumā. Jūras VES būvniecība izmaksu un sarežģīto apstākļu dēļ Eiropā nav pārāk izplatīta, pagaidām kopējā enerģijas ieguvē jūras vēja parki nodrošina tikai apmēram 4%.
Runājot par lielajām Eiropas ekonomikām, VES projektu ieviešanā process sabremzējies arī Francijā, tur pašu apņemšanās un izvirzītie mērķi kritiski kavējas. Tomēr ne visur tā ir, daudzviet vērojam arī labus attīstības tempus. Šajā kontekstā varētu izcelt Lietuvu, kur redzama tiešām strauja sauszemes VES attīstība. Sagaidāms, ka Lietuvā līdz 2030. gadam ikgadējais VES jaudu pieaugums varētu būt 300 MW apmērā, kas nodrošinās uz vietas ražoto enerģiju simtiem tūkstošu Lietuvas iedzīvotāju.