Degviela pēc pāris gadiem tiešām varētu maksāt divus eiro

"Par ko jūs aplaudējāt? Jūs aplaudējāt par to, ka mūsu sabiedrībai, uzņēmējiem degvielas cenas papildus tirgus cenai pieaugs par vairāk nekā 30 centiem," tā kaismīgi 9. oktobrī no Saeimas tribīnes kolēģus uzrunāja opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).

Tikko ar 51 balsi bija pieņemti grozījumi "Piesārņojuma likumā". "Ja pieņems Transporta enerģijas likumu, kas ir saistīts ar šiem pārējiem, mēs redzam – ar 2027. un 2030. gadu dīzeļdegvielas cena pieaugs par 37 centiem litrā," brīdināja Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts"). Ja vēl pieskaita akcīzes palielinājumu nākamgad, tad, pieplusojot 40 centus pie pašreizējās degvielas cenas, iznāktu, ka uzpildes stacijās tā pārsniegtu divus eiro.

"Informācija par strauju degvielas cenu pieaugumu saistībā ar "Piesārņojuma likumu" ir nepatiesa," nākamajā dienā to noraidīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Ministrs savu sakāmo attiecināja uz šo un nākamo gadu, bet opozīcijas deputāti un nozare – uz laiku pēc 2027. gada, kad tiks iedarbināta emisijas tirdzniecības sistēma ETS2 (saīsinājums no "Emissions Trading System"). Kādi tad būs skaitļi uz degvielas uzpildes staciju lampiņu tablo 2030. gadā?

Zaļā migla

Dodos uz Klimata un enerģētikas ministriju pie Kaspara Meļņa. Ceru saņemt prognozi par Zaļā kursa diktētajām degvielas cenām. Vaicāju par 40 centu iespējamo sadārdzinājumu.

"Tā ir tīrā spekulācija ar skaitļiem! To neviens nevar pateikt, kad tieši sāks darboties ETS2 sistēma un cik tajā brīdī maksās CO₂ kvotas. Tāpat nav zināms, cik lielu apjomu kvotu valstij būs jāpērk. Tā vietā vairāk vajadzētu diskutēt par to, kā mazināt Latvijas atkarību no fosilās enerģijas! Katru dienu valsts 5–10 miljonus eiro iztērē gāzei, benzīnam un dīzeļdegvielai, un šī nauda aizplūst citu valstu ekonomikai. Vai mēs to mainām un attīstām savus zaļās enerģijas risinājumus, vai turpinām kā līdz šim?" atbild ministrs un sāk klāstīt par biodegvielas ražošanu, vēja un saules enerģijas izmantošanu un māju siltināšanu, par elektromobiļu priekšrocībām.

Pēc pusstundu garas zaļās pārliecināšanas mēģinu no ministra vēlreiz izspiest kaut aptuvenu degvielas sadārdzinājuma ciparu.

"Kurš var pateikt, kāda situācija būs 2030. gadā? Tā vietā tagad skaļi bļauj un mēģina sabiedēt cilvēkus!" 

tā atbild Melnis. "Ne jau sabiedēt. Kad Saeimā izskata likumprojektu, tad svarīgi zināt tā ietekmi uz budžetu un patērētājiem," es iebilstu. "Viennozīmīgi!" viņš piekrīt. "Tad kāpēc jūs nevarat pateikt, kā tas ietekmēs patērētājus?" vēlreiz mēģinu. "Cilvēki no tribīnes atļaujas salīdzināt nesalīdzināmas lietas: ilgtermiņa siltumenerģijas cenu vienā valstī ar mēneša cenu citā valstī. Es nosaucu argumentus, kāpēc skaitļus nevaram nosaukt." Viņš piebilda, ka ministrija esot rēķinājusi un ir arī optimistiskā scenārija skaitļi, bet pat tos negrib nosaukt.

Piepukšķinātā gaisa nodoklis

Par to, ka Zaļā kursa degvielas cena nākotnē varētu krietni palielināties, uztraukumus sociālajos tīklos pauduši gan Saeimas opozīcijas deputāti, gan sabiedrības pārstāvji. Arī, piemēram, Latvijā iznākošā avīze krievu valodā "Segodnja Nedela" saviem lasītājiem stāstījusi, ka "Latvijas iedzīvotājus piespiedīs maksāt par Eiropas Savienības klimata mērķiem".

Foto: Ekrānuzņēmumi no ierakstiem platformā "X" un "Latvijas Avīzes" foto

Kas ir šis biedējošais ETS2? Vissaprotamāk un asprātīgāk šo kvotu nodokli saziņas vietnē "X" izskaidrojis Guntars Vītols: "Tu ielej bākā 1 litru benzīna, kurš sver mazāk par kilogramu, un, fokus pokus, rodas 2,3 kilogrami CO2. Trīsreiz vairāk. Kā tā var būt? Nu tā, ka degviela ir pamatā ogleklis. Benzīnā tas ir savienojumā ar ūdeņradi C8H18 jeb tā sauktais oktāns. Sadegot degvielai, tas oktāns pārtop par CO2 (ogļskābo gāzi) un H2O (ūdeni). Par to CO2 tad tev tagad pienāksies sods, kilogramos vairāk par to, ko ielej bākā. Degvielas C pieskaita skābekli O2 un litrs pārtop par 2,3 kg soda.

Kā strādā tukša gaisa nodoklis? Tas viss sākas ar tā sauktajām kvotām. Kvotas ir līdzīgi kā nauda – izdrukā naudaszīmi un uzraksti virsū ciparu. 50 vai 100 eiro. Kvotas izsaka tonnās, nevis eiro. Ja litrs benzīna ir 2,3 kilogrami, tad viena kvota atbilst ogļskābās gāzes radīšanai no aptuveni 430 litriem.

Kvotas piespiedīs pirkt no 2027. gada. No sākuma tev būs jāmaksā sods par 60% no radītā CO2 ("klimatplāns 2030"). Tavs vecais auto ripos kā līdz šim, to CO2 izdalīs, bet par katru izdalīto kilogramu CO2 tu maksāsi sodu. Kvotu pirksi nevis pa tiešo, bet tās pirks degvielas tirgotāji un ieliks tās degvielas cenā. Tas ir tas ETS2." Tāds tātad ir Guntara Vītola skaidrojums.

2023. gadā ETS kvota maksāja 100 eiro un tagad ap 80 eiro par tonnu. No pašreizējās cenas var izsecināt vien 18 centus klāt pie degvielas cenas. Kur skaitļus ņēmuši Saeimas deputāti? Šī raksta sākumā citētie Tavars un Vitenbergs uz šādu jautājumu neatbildēja. Deputāti debatēs atsaucās uz nozares aprēķiniem. Bet Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) likumu ietekmi bija rēķinājusi pirms gada, pirms vēl tie bija pieņemti un grozīti.

Plus 50 centi 2030. gadā

Par to, ka Zaļā kursa degvielas cena nākotnē varētu krietni palielināties, uztraukumus sociālajos tīklos pauduši gan Saeimas opozīcijas deputāti, gan sabiedrības pārstāvji. Arī, piemēram, Latvijā iznākošā avīze krievu valodā "Segodnja Nedela" saviem lasītājiem stāstījusi, ka "Latvijas iedzīvotājus piespiedīs maksāt par Eiropas Savienības klimata mērķiem".

Foto: Ekrānuzņēmumi no ierakstiem platformā "X" un "Latvijas Avīzes" foto

Vaicāju Ievai Ligerei, LDTA vadītājai, pēc aprēķiniem. "Šiem likumiem būs ietekme uz tautsaimniecību. Arī finansiālā izteiksmē. Tas, ka, pieņemot likumu, tas nav rēķināts, nav atbalstāmi," viņa teica. Pēc "Latvijas Avīzes" lūguma pagājušās nedēļas laikā viņa sarēķināja (skat. infografiku). Degvielas zaļināšanas prasību dēļ degvielas cena 2030. gadā varot pieaugt par 33,2 centiem 95. markas benzīnam un pat par 51 centu dīzeļdegvielai (ar PVN). Tātad ar visiem nodokļiem degvielas cena sasniegtu divu eiro robežu.

"Tie ir pieņēmumi, izejot no tā, kādas ir šobrīd vidējās cenas biodegvielai un fosilajai, un kādas ETS2 emisijas kvotu cenas. Sākumā kvotas būšot fiksētas (45 EUR/t), bet vēlāk tiks tirgotas biržā. 100 eiro par CO2 tonnu 2030. gadā ir gana draudzīgs pieņēmums. Vācijas analītiķi pieļauj, ka tās varētu maksāt 250, pat 300 eiro. Jo lielākas būs CO2 kvotu cenas, jo ietekme dramatiskāka," skaidro Ligere.

Parādīju Degvielas tirgotāju asociācijas aprēķinus ministram Kasparam Melnim, kurš bija publiski teicis, ka zaļināšanas dēļ nākamgad degvielas cenas necelsies. Ieraudzīja tabulā, ka no 2026. gada dīzeļdegvielai cena pieaugs par 2,2 centiem. "Tā ir spekulācija. 2026. gadā ETS2 vispār nestājas spēkā, tāpēc to aprēķinā iekļaut nedrīkst," tā ministrs. Bet LDTA izpilddirektore atgādināja, ka Saeimā 2. lasījumā esošais Transporta enerģijas likums paredz (13.p. 1.d. 1.p.) moderno biodegvielu īpatsvaru no 2026. gada 1. janvāra ne mazāk kā 1,5 procentus, kas veido sadārdzinājumu par diviem centiem jau nākamgad.

Ministrs atgādina, ka 2022. gadā Krievijas sāktā kara sākumā cenas uzkāpa virs diviem eiro par litru bez jebkādām zaļajām prasībām. Un otrādi. "2022. gadā mēs atcēlām obligāto biodegvielas piejaukumu ar aprēķinu, ka degviela varētu kļūt lētāka par 8–12 centiem. Cenas nekrita. Lietuvā, kur biopiejaukums palika, degviela tāpat bija lētāka nekā Latvijā. Tātad te ir jautājumi arī par tirgotāju cenu politiku, ne tikai par nodokļiem vai ETS2," ministrs met akmeni atpakaļ tirgotāju dārziņā. "Degvielas cenas kara sākumā bija ar pieaugošu tendenci, tāpēc cenu kritumu patērētāji neizjuta," atkal skaidro Ieva Ligere.

Par to, ka Zaļā kursa degvielas cena nākotnē varētu krietni palielināties, uztraukumus sociālajos tīklos pauduši gan Saeimas opozīcijas deputāti, gan sabiedrības pārstāvji. Arī, piemēram, Latvijā iznākošā avīze krievu valodā "Segodnja Nedela" saviem lasītājiem stāstījusi, ka "Latvijas iedzīvotājus piespiedīs maksāt par Eiropas Savienības klimata mērķiem".

Foto: Ekrānuzņēmumi no ierakstiem platformā "X" un "Latvijas Avīzes" foto

Spiež pārsēsties "elektriskajos krēslos"?

Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), 9. oktobra sēdē debatējot par grozījumiem likumprojektā "Par piesārņojumu", pārliecinoši operēja ar skaitļiem: "Transportam ir jāiznes 37 procenti (proti, transporta nozares īpatsvars no tām nozarēm, kas apliekamas ar ETS2 kvotām. – Red.). Ja jūs uzdodat jautājumu: kas tad ir transports? Dzelzceļš ir niecība. Ja gribam elektrificēt dzelzceļu un kaut ko sasniegt, mēs runājam par nieka četriem procentiem! Tas nerisina jautājumu. No tā visa 82 procenti ir transports, kas ir uz ceļa. Un no tā savukārt 70–80 procenti ir pasažieru mašīnas. Ja mēs sadalām šo mērķi, kas ir uzlikts, tikai transportam – 2360 kilotonnas CO2 – tas ir uz 286 tūkstošiem automašīnu no 750 tūkstošiem, kas ir uz ceļa... Tām ir jāizslēdz dzinējs un uz visiem laikiem "jāpieliek pie sienas". Vai mēs pārliecināsim katru no jums četros gados nopirkt 286 tūkstošus elektroautomobiļu? [..] Tas ir tas mērķis, kas izrēķināts uz cilvēku, uz vienu vienību."

Vai tiešām Klimata un enerģijas ministrija grib visus pārsēdināt uz elektroauto? "Mēs neuzskatām, ka uz elektroauto jāpārsēžas visiem iedzīvotājiem. Tāpat būs ārēji lādējami hibrīdauto, būs ar benzīnu un dīzeli darbināmi, bet nebūs vairs trīslitrīgu dīzeļauto. Turklāt jau tagad ražotāji pārtrauc dīzeļa versijas, palielinās benzīna hibrīdu piedāvājums. Folksvāgena golfu dīzeli vairs neražo. Transports mainās pats no sevis – elektroauto kļūst pieejamāki, ienāk hibrīdi, mazinās patēriņš arī iekšdedzes auto. Vērtējot tendenci, paredzam, ka 2030. gadā 20–30 procenti varētu būt elektroauto," saka Melnis. Šis pieņēmums tomēr ir par kārtu zemāks nekā Kulberga izrēķinātā nepieciešamība pēc 38% elektroauto īpatsvara, lai Latvija izpildītu saistības.

Par to, ka Zaļā kursa degvielas cena nākotnē varētu krietni palielināties, uztraukumus sociālajos tīklos pauduši gan Saeimas opozīcijas deputāti, gan sabiedrības pārstāvji. Arī, piemēram, Latvijā iznākošā avīze krievu valodā "Segodnja Nedela" saviem lasītājiem stāstījusi, ka "Latvijas iedzīvotājus piespiedīs maksāt par Eiropas Savienības klimata mērķiem".

Foto: Ekrānuzņēmumi no ierakstiem platformā "X" un "Latvijas Avīzes" foto

Soda nauda neatmaksājas

Vai Latvijai nav par lielu saistības par 17% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no transporta salīdzinājumā ar 2005. gadu? Šo jautājumu uzdevu Saeimas deputātam Jānim Patmalniekam ("Jaunā Vienotība"), kurš bijis ilggadējs Krišjāņa Kariņa labā roka kā deputāta palīgs, kā premjera biroja vadītājs un kā parlamentārais sekretārs.

"Latvijai ir viens no zemākajiem mērķiem Eiropas Savienībā (ceturtais zemākais). Par mērķiem strīdējāmies un panācām mazāku, nekā sākotnēji no mums prasīja. Attīstītās valstis mērķē uz 50% samazinājumu un investē infrastruktūrā, zināšanās un ekonomikā. Kad lēmums pieņemts, ejam uz priekšu un pildām. Pretējā gadījumā demonstrējam neuzticamību un nekonsekvenci. Pielāgošanās un korekcijas ES līmenī notiek, bet denonsēt nav korekti. Ja mēs nedarām neko no tā, atpaliksim vēl vairāk," kategorisks pret mērķa atlikšanu ir Patmalnieks. "Ķīna elektrificējas, jo tai nav savas naftas, un tās mērķis ir neatkarība. Eiropai jārīkojas līdzīgi. Tāpēc nevajag turēties pie fosilajām importētajām degvielām. Pretējā gadījumā pēc kara atkal būs balsis "pirkt lētāk no Krievijas" – tas nav racionāli."

Vai varam atļauties savas līdzfinansējuma daļas klimata mērķiem? Varbūt atlikt, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, par ko rosināja deputāti?

"Atbilde "atlikt, bet mērķus neatmest" loģiski nestrādā. Aizsardzību sedzam no valsts budžeta un parāda. Otra alternatīva – celt nodokļus. 

Savukārt klimata finansējums lielākoties ir privātās investīcijas un ES nauda. Tā nav "naudas atņemšana cilvēkiem", lai to ieliktu klimata mērķiem. 

Drīzāk mobilizējam privāto un ES finansējumu, kas ceļ IKP, un nodokļu bāzi, kas savukārt palīdz arī aizsardzībai. Igaunija PVN pacēla līdz 24% tieši aizsardzības vajadzībām, bet mēs vairāk aizņemamies, bet klimata jomā neceļam nodokļus "pa virsu"," saka Patmalnieks. Viņš sarunā vairākkārt uzsvēra, ka aizsardzība un klimata mērķi nav saistītas lietas. Turpretim man aizņemšanās budžetam liekas kā bumerangs, kas nāks atpakaļ un ierobežos visus posteņus, arī klimata mērķu pildīšanu.

Patmalnieks izkalkulējis "cenu" balsojumam Saeimā par Piesārņojuma likumu. Labāk nemaksāt soda naudu 300 miljonus eiro, jo, izpildot saistības, iekšā ienākšot vairāk – 460 miljoni eiro Sociālā klimata fondā. Vēl jau soda nauda varētu draudēt arī par abiem pārējiem likumiem – Transporta enerģijas likumu un Ekonomiskās ilgtspējas likumu. Ja Latvija nepieņems šos likumus, tad nākamajā ES budžeta periodā varam nesaņemt klimata mērķiem paredzētos 3,5 miljardus eiro. "Pieņemot šo triju likumu pakotni, mums ir vēl 525 miljoni papildu ienākumi no ETS2 kvotu pārdošanas," sola Patmalnieks.

Protestēju un iebilstu, ka ETS2 jau ir tā nauda, ko mums pašiem nāksies iemaksāt, pērkot degvielu. Tie ir patērētāju izdevumi. Faktiski nodoklis. Patmalnieka mierinājums ir vājš: "Akcīzi drīkstam "trepē" samazināt, lai kompensētu ETS pieaugumu. Mēs veidojam sistēmu, kur Eiropa Savienība dod naudu mūsu attīstībai."

Rosina atbīdīt ETS2 tālāk

"Nav tā, ka Latvija skrien pa priekšu. Šī sistēma tiks ieviesta tikai kopā ar visu pārējo Eiropu. Mēs tagad cīnāmies, lai ETS2 plānoto ieviešanu 2027. gadā atbīdītu vēl tālāk, un mums ir labi sabiedrotie," Melnis lepni paziņo, atgriezies no Eiropas Savienības Enerģētikas ministru padomes. Ziņā par šo 10. oktobra sanāksmi gan vēstīts, ka ETS2 pārcelšanu uz 2028. gadu rosinājuši Vācijas un Polijas ministri un ka šo ideju atbalstījušas arī Baltijas valstis. Eiropas Komisija līdz nākamā gada vidum vēl turēs mūs neziņā un tad nāks klajā ar pārskatīšanas priekšlikumu.

Kur paliks par ETS2 kvotām iekasētā nauda? "Tā aiziet kopējā ES budžetā, no kā tā tiek pārdalīta dalībvalstīm," skaidro Melnis. Vai domāts tā, ka benzīna un dīzeļdegvielas tirgotāji sametīs naudu, lai Klimata un enerģētikas ministrija varētu piemaksāt elektroauto pircējiem? "Nē, ne tikai. Par zaļajām iniciatīvām kopumā. Sociālais klimata fonds atbalsta arī saules paneļu un akumulatoru uzstādīšanu, mājokļu siltināšanu un citas aktivitātes. Ikviens cilvēks, rēķinot savas mājsaimniecības izmaksas tagad un nākotnē, skatīsies elektroauto virzienā. Kuru auto vēl var uzpildīt bez maksas?" saka ministrs.

Kaut arī ministrs aicināja mājsaimniecības rēķināt savus nākotnes izdevumus, viņš tā arī neiedeva skaitļus, ar kuriem tos varētu aprēķināt. Viņš ar savu padomnieku Kristu Leiškalnu stundas laikā mani pārliecināja pārsēsties uz elektroauto, tikai... paskatījos savā maciņā – tajā vajadzīgā skaitļa vēl nav.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes