Overcast 10 °C
P. 24.10
Modrīte, Mudrīte, Renāte
SEKO MUMS
Reklāma
Jānis Skutelis: "Šoreiz uz skatuves esam gandrīz vai mēs paši, jo visi stāstam par kādu vācu autora mammu vai varbūt katrs par savu mammu."
Jānis Skutelis: "Šoreiz uz skatuves esam gandrīz vai mēs paši, jo visi stāstam par kādu vācu autora mammu vai varbūt katrs par savu mammu."
Foto: Paula Čurkste/LETA

Šodien, 24. oktobrī, Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) gaidāma pirmizrāde režisora Alvja Hermaņa jaunākajam iestudējumam – vācu mūsdienu teātra aktiera, pēdējos gados arī veiksmīga rakstnieka, Joahima Meierhofa romāna "Kritiens augšup" dramatizējumam.

Reklāma

"Latvijas Avīze" no izrādes aktieru ansambļa uz sarunu aicināja aktieri un komiķi Jāni Skuteli. 

JRT publika viņu iepazina, sākot no 2018. gada iestudējuma "Linda Vista", bet blakus kolektīvajam darbam uz skatuves Jānis Skutelis publikai zināms arī kā viens no visaizraujošākajiem stāvizrādes jeb "stand-up" komēdijas žanra profesionāļiem un iedzīvinātājiem latviešu kultūrtelpā.

Romānā "Kritiens augšup" Joahims Meierhofs apraksta savu ceļojumu pie mammas. Ceļojums notiek gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, kurā galvaspilsētas nogurdinātajam dēlam tieši mamma spēj atdot dzīvesspēju. Tomēr izrāde nav vien par supermammām un to dēliem, jo, kā apraksta JRT – otra galvenā tēma grāmatā un "tātad arī mūsu izrādē – aktiera profesijas neredzamā puse. Gan traģiskā, gan komiskā".

Vai lugas tekstā izjūtams, ka autors pats ir profesionāls, turklāt Vācijā plaši pazīstams aktieris?

J. Skutelis: Iestudējumā un, protams, arī romānā stāsti dalās divās daļās. Vieni ir teātra stāsti, kur aprakstīti Meierhofa aktiera piedzīvojumi, piedaloties dažādos iestudējumos un satiekot interesantus teātra cilvēkus. Piemēram, viņš apraksta kādu aplausu kolekcionāru, kurš pēc katras izrādes ieraksta aplausus un tādējādi sakrājis veselu lenšu kartotēku.

Otra daļa ir stāsti par viņa mammu.

Tie ir stāsti par mammu jeb stāsti par pašu aktieri, rakstnieku?

Stāstot par savu mammu, katram no mums tie ir par savu mammu, nevis mammas stāsti. Katrs var vien izstāstīt tikai savu skatījumu.

Kā skaidrot nosaukumu – "Kritiens augšup"?

Droši vien skatītāji to sapratīs, vērojot izrādi, bet tas nav nekas sarežģīts, varu arī atšifrēt. Rakstnieks runā par savas dzīves laika periodu, kad radošajā un emocionālajā, pat gluži fiziskā nozīmē izjutis kritienu un atgriezies pirmsākumos, šajā gadījumā – pie mammas. Beigu beigās gan izrādās, ka kritiens noticis uz augšu, jo pēc brauciena pie mammas viss sakārtojies. Tāds ļoti cilvēcīgs stāsts.

Kā jūs kā aktieris un stāvizrāžu komiķis izjūtat šo izrādi?

Jāatzīst, ka pirmo reizi uz JRT skatuves piedzīvoju tik daudz līdzību ar manu iepriekšējo nodarbi, un stāvizrāžu pieredze patiesi noder. Šajā iestudējumā stāstīšana notiek gandrīz tādā kā "stand-up" komēdiju žanrā, kur aktieris vienkārši nāk un stāsta. Galvenā atšķirība ir vien tā, ka šoreiz stāstus izstāsta aktieru pāri, kuri ik pa laikam mainās.

Ierasti teātrī starp aktieri un skatītāju pa vidu vēl ir loma, aiz kuras iespējams noslēpties, izveidotais personāžs, tā raksturs. 

Šoreiz uz skatuves esam gandrīz tikai mēs paši, jo visi stāstām par kādu vācu autora mammu vai varbūt katrs par savu mammu. Tā arī skatītāji, iespējams, dzirdēs stāstu par Joahima Meierhofa mammu, varbūt stāstus par mūsu – aktieru – mammām, un tikpat labi saklausīs stāstu katrs par savu mammu. No skatuves publika varēs vērot arī ap 80 fotogrāfa Mārtiņa Grauda dokumentēto dažādu mammu sejas, starp tām būs redzamas arī aktieru mammu sejas.

Kas jūs aizrauj, esot uz Jaunā Rīgas teātra skatuves, un kas joprojām liekas būtisks stāvizrādēs?

JRT skatuve droši vien visvairāk valdzina ar teātra kolektīvu, jo pati skatuve jau ir vien telpa. JRT kolektīvs ir aizraujoša komanda, kas meklē un neapstājas; tāda, kam iekšā mīt urdoņa kaut ko atrast un darīt ko jaunu, un darīt to kvalitatīvi. Vienkāršāk sakot – tā ir veselīga kompānija, kurā gribas atrasties un visiem kopā nodarboties ar aktierspēli.

Reklāma
Reklāma

Aktierus reizumis salīdzina ar mālu režisoru rokās, turpretī JRT aktieri mēdz būt paši savas spēles radītāji.

Savā ziņā noteikti esam arī kā māls, tas vairāk atkarīgs no katra režisora darba stila. Ir režisori, kuru rokās patiešām pārtopam gluži vai par mālu, bet ir arī tādi, kuru iestudējumos varam mīcīt arī viens otru; paši veidot savas skulptūriņas, ķiņķēziņus, svilpauniekus un ko tik vēl ne.

Vienlaikus JRT joprojām būtiska jūsu radošā darba daļa ir arī individuālās stāvizrādes, skatījos, ka novembrī uz nākamo pirmizrādi "HA!" biļetes pilnībā izpārdotas.

Labā ziņa ir tā, ka izrādes būs vēl. Jā, ar "HA!" esmu nolēmis realizēt sen izdomātu ideju. To vēlējos sen, bet kaut kas atturēja, un tagad ir laiks. 

Mani māca šaubas, par ko lai stāvizrādē runāju, bet tad, kādu vakaru pārlasot Šekspīra lugu "Ričards III", nāca atbilde: "Visa pasaule ir skatuve, un visi cilvēki – vien aktieri: tiem ir savas izejas un ieejas; un viens cilvēks savā dzīvē spēlē daudzas lomas."

Es gribu uztaisīt tūri. Parasti gan izrāžu tūres veic pa Latviju vai lielākas grupas pa pasauli, bet es gribu uztaisīt tūri pa Rīgu. Līdz ar to decembrī būs Rīgas tūre, kur stāvizrādi varēs pieredzēt gan "Splendid Palace", gan "Palladium", gan "K. Suns" un vēl kur citur.

Jānis Skutelis.

Pie mums "stand-up" žanrs joprojām liekas kas jauns. Vai stāvizrādēs latviešus viegli iekustināt?

Mans darbs un uzdevums ir panākt skatītāju atsaukšanos. Ja man kā izrādes veidotājam tas neizdodas, nav svarīgi, kāda ir skatītāju nacionalitāte. Tiesa, Amerikā vai Anglijā, Londonā, "stand-up" kultūra ir izplatītāka, cilvēki labāk saprot noteikumus. Viņi zina, ka, atnākot uz šīm izrādēm, būtiskāk ir nevis tik daudz skatīties un gaidīt, kas notiek, lai izvērtētu, bet uz izrādi nākt izsmieties.

Amerikā pirmās "stand-up" izrādes parādījās jau pirms simt gadiem, bet Latvijā taču pat nezināja, ka šāds žanrs eksistē.

Savā ziņā gan tas līdzīgs veco padomju laiku satīriķu priekšnesumiem, kuri stāvēja uz skatuves un no lapas lasīja jokus. Tas tiešām ir diezgan līdzīgi, tikai stāvizrādēs lapas paņemtas nost. Tiesa, tolaik uz skatuves satīriķi tomēr bija arī nedaudz teatrālāki. Man liekas, galvenā atšķirība ir tajā, ka stāvizrādes veido konkrēts cilvēks, kurš stāsta ne vien smieklīgus jokus, bet tas, ka šim cilvēkam uz situāciju ir arī savs redzējums, jo kāds cits, pārstāstot vienkāršāku vai sarežģītāku joku, varētu pat vilties.

Cik daudz no skatuves stāstāt patiesus notikumus, un cik ir izdomātā?

Neesmu gan mērījis, bet, liekas, pārsvarā tomēr ir īstas lietas un īsti notikumi, turklāt to pietiek, nav pat nepieciešamības izdomāt. Vien nepieciešams notikumus salikt kopā tā, lai tie veidotu vajadzīgo stāstu, kurš panāktu nepieciešamo efektu, proti, sasmīdinātu skatītājus. Tas ir tāds iztēles darbs, tiesa, dzīves patiesība tiek drusku koriģēta, tomēr realitāte ir pārāk interesanta, lai tai vēl kaut ko daudz domātu klāt.

Pēdējos gados gan liekas, ka dzīve veido vien melno humoru, ielās gaišu smieklu atlicis maz…

Taisnība, bet tas nenozīmē, ka humors nav vajadzīgs, tas nepieciešams kā pretspars tumsai. 

Mums tieši vajadzīgi vienkāršāki, gaišāki, smieklīgāki joki, jo, ja apkārt ir tumšs, tad visiem nav jāpaliek tumšumā. Turklāt arī melnajam humoram nav nekādas vainas, tas tomēr ir ārstējošs. 

Tas, ka šim humoram ir drūms nosaukums, nenozīmē, ka tas tāds arī ir.

"Kritiens augšup" – burtiskā nozīmē šo vārdu salikumu var sasaistīt arī ar pašreizējo laiku. Tehnoloģiju ziņā nekad nav bijis tik viegli dzīvot, bet daudzējādā ziņā cilvēces morālē notiek liels kritiens.

Plašākā kontekstā – jā. Šī laika novērtējums kā kritiens tiešām ir ļoti precīzs. Turklāt, skatoties no tehnoloģiju viedokļa, biedējošs ir ātrums, cik ātri tās attīstās, ka arī vēl notiek paātrinājums. Savukārt morālā attīstība ne vien pārvietojas no vienas vietas uz otru, no punkta uz punktu, bet strauji iet lejā.

Kaut kas jādara, lai šo procesu ietekmētu, iespējams, radot gaišāku stāstu kaut vai pilīti pa pilītei.

Kāda ir teātra atbildība uzturēt gara spēku?

Par to tiek runāts, izvēloties iestudējamo materiālu. Tiesa, aktieriem pašiem par šo atbildību nevajadzētu domāt katru mīļu brīdi, jo tad viņi kļūtu pārāk sasaistīti un kokaini; izrādēs ir jāpaliek kaut kādam dzīvespriekam un tādai kā bērnišķīgai dauzonībai. Tomēr virsmērķim jābūt skaidram.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma