8 °C
Septembris ir bijis nāvējošākais mēnesis Zviedrijas vēsturē, kopš Zviedrijas policija apkopo statistiku. 2023. gadā līdz septembra beigām Zviedrijā ir nogranduši 135 sprādzieni un nošauti 44 cilvēki, galvenokārt apgabalos ap Stokholmu, taču atsevišķi gadījumi notikuši arī Gēteborgā, Upsalā un Eskilstūnā.
Vardarbības vilnis Zviedrijā maina gan savu virzienu, gan apmērus. Iepriekš tika ziņots galvenokārt par brīdinājuma sprādzieniem, bet pēdējā laikā aizvien biežāk sprādzieni ir tik spēcīgi, ka nogalināti tiek arī gadījuma upuri. Piemēram, netālu no Upsalas sprādziena rezultātā gāja bojā ar bandām nesaistīta 25 gadus veca sieviete. Septembra vidū meža apvidū ārpus Stokholmas viens trīspadsmitgadīgs un divi četrpadsmitgadīgi pusaudži tika atrasti nošauti, bet mēneša beigās diennakts laikā Stokholmā tika nogalināti vēl divi vīrieši. Lai gan arvien biežāk bruņotajos konfliktos cieš ar noziedzīgajiem grupējumiem nesaistīti cilvēki, visvairāk joprojām tie skar cilvēkus, kuri dzīvo rajonos ar zemu sociālekonomisko statusu, kam raksturīgs zemāks izglītības un ienākumu līmenis, kā arī lielāks bezdarbs.
Pēdējo vairāk nekā desmit gadu laikā organizētā noziedzība Zviedrijā ir ievērojami augusi, bet bruņotu uzbrukumu skaits ar letālu iznākumu pat trīskāršojies.
Valsts policijas priekšnieks Anderšs Tornbergs atzīst, ka Zviedrija pašlaik saskaras ar teroristiskiem vardarbības aktiem iepriekš nepieredzētā mērogā un ka notikumu attīstībai beigas vēl nav redzamas. "Zviedrija šobrīd atrodas ārkārtējā situācijā," teic Zviedrijas Ministru prezidents Ulfs Kristersons. "Vardarbības vilnis, ko mēs šobrīd redzam, ir bezprecedenta." Viņš situācijā vaino neveiksmīgo integrāciju, kuras rezultātā izveidojusies ēnu sabiedrība, kas, viņaprāt, "baro" noziedznieku bandas. "Ēnu sabiedrība" turklāt dod iespēju noziedzniekiem vervēt bērnus, kas tiek apmācīti un algoti slepkavībām.
Bandu vadoņi slēpjas ārzemēs
Zviedrijas televīzija ziņo, ka augošā noziedzības līmeņa centrā ir ietekmīgā "Foxtrot" narkotīkla bandu savstarpējie konflikti. Televīzijas avoti vēsta, ka vardarbību vilni esot izraisījušas nesaskaņas starp "Foxtrot" bandas vadoni Ravu Majidu un viņa bijušo "labo roku" Ismailu Abdo. Rava Majids pats kopš vairākiem gadiem atradis patvērumu Turcijā un pat saņēmis Turcijas pavalstniecību, kas apgrūtina viņa izdošanu Zviedrijas tiesībsargājošām instancēm. Arī Ismails Abdo mājo Turcijā. Tomēr bandas ietekmes saites joprojām ir saistītas ar Zviedriju. Kā norāda kriminālreportiera Diamanta Salihu avoti, vairāki citi noziedzīgie tīkli Zviedrijā esot apvienojušies ar mērķi apturēt Majida veikto izpildītāju vervēšanu.
Cita starpā runa ir par nepilngadīgu jauniešu vervēšanas apturēšanu, kuri organizē sprādzienus un apšaudes par atlīdzību.
Nereti "misijas" ir gatavi veikt līdz šim ar bandām nesaistīti jaunieši no dažādām Zviedrijas vietām.
Aizsardzības akadēmijas vecākais analītiķis Henriks Hēgstrēms norāda, ka veids, kādā Zviedrijā noziedzīgās grupās tiek vervēti bērni un jaunieši, ir līdzīgs tam, kā bruņotajos konfliktos tiek vervēti bērni karavīri – tas notiek ar varas, statusa un naudas vilinājumu, bet tas var notikt arī ar draudiem un piespiešanu.
Henriks Hēgstrēms uzskata, ka Zviedrijai ir aktīvāk jāstrādā pie rehabilitācijas programmām, jo šo jauniešu un bērnu rokās ir bijusi vara, nauda un ieroči, un atkal apsēsties skolas solā viņiem nebūs pats par sevi saprotams.
Vai stingrāki likumi līdzēs?
Līdzšinējā Zviedrijas likumdošana nav tikusi veidota, respektējot tādu sociālo fenomenu kā bandu kari un mazgadīgi slepkavas. Tādēļ šī gada laikā valstī pieņemti vairāki jauni likumi. Jūlijā ieviesti divkārt smagāki sodi par pārkāpumiem noziedzīgās grupās un bērnu vervēšanu. Tāpat – divkārt pastiprināts sods par smagiem noziegumiem, kuros izmantoti ieroči vai sprāgstvielas.
1. oktobrī Zviedrijā stājās spēkā jauns likums, kas atļauj policijai telefonsarunu noklausīšanos preventīvos nolūkos.
Savukārt no nākamā gada sākuma papildu mandāts tiks piešķirts kārtības sargiem, kas tad varētu palīdzēt policijai.
Kriminoloģijas emeritētais profesors Henriks Tams ir noraizējies par situācijas attīstību. Viņš uzskata, ka valdības pieņemtie un plānotie stingrāki likumi ir ļoti dārgi un neefektīvi. "Pētījumi nepierāda, ka bargāki sodi samazina noziedzības līmeni," vērtē Tams. "Vispārīga formula kriminologiem, runājot par noziedzību, ir palielināt leģitīmās iespējas un samazināt neleģitīmās. Būtu jājautā, kas jauniešiem ir tik pievilcīgs kriminālās karjeras uzsākšanai, jautā profesors."
Savukārt Upsalas pašvaldības priekšsēdētājs Ēriks Pellings intervijā Zviedrijas televīzijai pauda viedokli, ka noziedzības mazināšanai paralēli policijas līdzšinējam darbam vēl vairāk jāveic preventīvais darbs, ir nepieciešama sociālo darbinieku biežāka klātbūtne skolās un arī lielāks skaits novērošanas kameru.
Tikmēr "Latvijas Avīzes" aptaujātie Zviedrijā dzīvojošie latvieši nav tiešā veidā saskārušies ar spridzināšanu vai šaudīšanos. Tā Māra Simons, skolotāja no Upsalas, stāsta, ka pirms desmit gadiem, dzirdot ziņas par šaušanu vai spridzināšanu, bijis liels uztraukums, bet pašlaik pie tā esot jau pierasts. Viņa zina teikt, ka skolās ieviesta stingrāka kārtība attiecībā uz vārdu nozīmītēm, lai personāls redz "nepiederīgos".
