9.2 °C
Trīs kaimiņu teritorijā ieklīdušu suņu nogalināšana Bauskas novada Brunavā 10. oktobrī plaši atbalsojies Latvijas sabiedrībā.
Notikušo pārrunājām ar Danutu Priedi. Viņa vada biedrību "Dzīvnieku glābšanas dienests", kas sniedz dzīvnieku izķeršanas pakalpojumu arī Bauskas novadam. Dzīvnieku ķērāji no Ķekavas jau bijuši ceļā uz Brunavu, lai dzīvniekus sagūstītu, taču pašvaldības policijas pieaicinātais mednieks suņus nošāva jau pirms tam. Valsts policija par to sākusi izmeklēšanu.
Kādi ir jūsu galvenie secinājumi pēc šā notikuma?
D. Priede: Galvenie punkti, kam gribu pievērst sabiedrības uzmanību, ir divi. Pirmkārt, katram suņa īpašniekam ir rūpīgāk jāpieskata savs mājdzīvnieks, jo tādas situācijas nekad nebūtu iespējamas, ja tie dzīvnieki tur neatrastos. Es ļoti labi pazīstu Brunavas pagastu, un diemžēl tur suņi klaiņo diezgan daudz. No īpašnieku puses tas tiek normalizēts ar apgalvojumu, ka laukos suņi tā dara. Bet tā nav norma, jo tādējādi var ciest citi cilvēki un dzīvnieki. Un tās ir situācijas, kuras ir absolūti novēršamas.
Otrkārt, šī situācija ir nenormāla, no visām pusēm skatoties, jo neviens nerīkojās pareizi. Varu teikt tikai vienu: gan pašvaldība, gan Valsts policija, gan mednieks, gan jebkurš cits tur iesaistītais varēja rīkoties mazliet citādi. Un es uzskatu, ka 90% no visām kļūdām radās tāpēc, ka cilvēki nesaprata vai pārprata savas funkcijas un cerēja uz kaut ko, ļaujot lietām aiziet pašplūsmā.
Cik pamatota tīri teorētiski jūsu vērtējumā varēja būt suņu nogalināšana?
Dzīvnieku nogalināšana vai traumēšana ir attaisnojama tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Tas ir, ja suns tiešām lec man virsū, un es saprotu, ka tas mani var nogalināt, un ja man rokās ir ierocis.
Kādam būt bijis jābūt pareizajam atrisinājumam?
Vislabākā un dzīvniekam draudzīgākā situācija būtu bijusi, ja mēs būtu atraduši saimnieku, kurš varētu nomierināt savus suņus. Agresīvs suns, kurš ir uzvilkts stresa dēļ (sveši cilvēki, kņada), nomierinātos saimnieka klātbūtnē. Nākamais variants bija sagaidīt mūs – profesionālus dzīvnieku ķērājus.
Mēs esam speciālisti, kas prot strādāt ar agresīviem dzīvniekiem, un mēs tajā brīdī pārņemtu vadību, uzņemtos atbildību par dzīvnieku notveršanu. Taču mums nedeva šo iespēju.
Kas tad īsti nogāja greizi Brunavas gadījumā?
Domāju, ka te ir satikušies vairāki faktori. Iespējams, ir beidzies iedzīvotāju pacietības mērs. Mednieks varbūt ir pārpratis kaut kādas savas funkcijas. Tāpat arī pašvaldības policija nenoreaģēja laikā un nesaprata, kā rīkoties.
Uz Brunavu tikām izsaukti 10. oktobrī ap pulksten 13.20. Mēs braucām uz izsaukumu, rēķinoties, ka runa ir par trīs agresīviem suņiem. Bijām gatavi strādāt. Mums no Ķekavas, kur ir mūsu bāzes vieta, līdz Brunavai ir stundas brauciens. Taču dzīvnieki jau tika nogalināti līdz pulksten 14.00. Kāpēc nevarēja mūs pagaidīt? Mēs lūdzām.
