Overcast 9.2 °C
C. 23.10
Daina, Dainida, Dainis
SEKO MUMS
Reklāma
Danuta Priede: "Suņa klaiņošana nav normāla nekādos apstākļos."
Danuta Priede: "Suņa klaiņošana nav normāla nekādos apstākļos."
Foto: No personiskā arhīva

Trīs kaimiņu teritorijā ieklīdušu suņu nogalināšana Bauskas novada Brunavā 10. oktobrī plaši atbalsojies Latvijas sabiedrībā.

Reklāma

Notikušo pārrunājām ar Danutu Priedi. Viņa vada biedrību "Dzīvnieku glābšanas dienests", kas sniedz dzīvnieku izķeršanas pakalpojumu arī Bauskas novadam. Dzīvnieku ķērāji no Ķekavas jau bijuši ceļā uz Brunavu, lai dzīvniekus sagūstītu, taču pašvaldības policijas pieaicinātais mednieks suņus nošāva jau pirms tam. Valsts policija par to sākusi izmeklēšanu.

Kādi ir jūsu galvenie secinājumi pēc šā notikuma?

D. Priede: Galvenie punkti, kam gribu pievērst sabiedrības uzmanību, ir divi. Pirmkārt, katram suņa īpašniekam ir rūpīgāk jāpieskata savs mājdzīvnieks, jo tādas situācijas nekad nebūtu iespējamas, ja tie dzīvnieki tur neatrastos. Es ļoti labi pazīstu Brunavas pagastu, un diemžēl tur suņi klaiņo diezgan daudz. No īpašnieku puses tas tiek normalizēts ar apgalvojumu, ka laukos suņi tā dara. Bet tā nav norma, jo tādējādi var ciest citi cilvēki un dzīvnieki. Un tās ir situācijas, kuras ir absolūti novēršamas.

Otrkārt, šī situācija ir nenormāla, no visām pusēm skatoties, jo neviens nerīkojās pareizi. Varu teikt tikai vienu: gan pašvaldība, gan Valsts policija, gan mednieks, gan jebkurš cits tur iesaistītais varēja rīkoties mazliet citādi. Un es uzskatu, ka 90% no visām kļūdām radās tāpēc, ka cilvēki nesaprata vai pārprata savas funkcijas un cerēja uz kaut ko, ļaujot lietām aiziet pašplūsmā.

Cik pamatota tīri teorētiski jūsu vērtējumā varēja būt suņu nogalināšana?

Dzīvnieku nogalināšana vai traumēšana ir attaisnojama tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Tas ir, ja suns tiešām lec man virsū, un es saprotu, ka tas mani var nogalināt, un ja man rokās ir ierocis.

Kādam būt bijis jābūt pareizajam atrisinājumam?

Vislabākā un dzīvniekam draudzīgākā situācija būtu bijusi, ja mēs būtu atraduši saimnieku, kurš varētu nomierināt savus suņus. Agresīvs suns, kurš ir uzvilkts stresa dēļ (sveši cilvēki, kņada), nomierinātos saimnieka klātbūtnē. Nākamais variants bija sagaidīt mūs – profesionālus dzīvnieku ķērājus. 

Mēs esam speciālisti, kas prot strādāt ar agresīviem dzīvniekiem, un mēs tajā brīdī pārņemtu vadību, uzņemtos atbildību par dzīvnieku notveršanu. Taču mums nedeva šo iespēju.

Kas tad īsti nogāja greizi Brunavas gadījumā?

Domāju, ka te ir satikušies vairāki faktori. Iespējams, ir beidzies iedzīvotāju pacietības mērs. Mednieks varbūt ir pārpratis kaut kādas savas funkcijas. Tāpat arī pašvaldības policija nenoreaģēja laikā un nesaprata, kā rīkoties.

Uz Brunavu tikām izsaukti 10. oktobrī ap pulksten 13.20. Mēs braucām uz izsaukumu, rēķinoties, ka runa ir par trīs agresīviem suņiem. Bijām gatavi strādāt. Mums no Ķekavas, kur ir mūsu bāzes vieta, līdz Brunavai ir stundas brauciens. Taču dzīvnieki jau tika nogalināti līdz pulksten 14.00. Kāpēc nevarēja mūs pagaidīt? Mēs lūdzām.

Reklāma
Reklāma

Domāju, ka iemesls tam visam ir tieši tas, ka dienesti, mednieks un policija savā starpā normāli nekomunicēja un nebija informēti par kopējo situāciju.

Kā jūs tiktu galā, ja suņi nebūtu nošauti, tomēr, iespējams, bija agresīvi noskaņoti?

Tā kā darbs ar agresīviem suņiem ir mūsu ikdiena, mūsu ķērājiem bija doti konkrēti norādījumi, kā rīkoties. Kad ierodamies uz notikumu, mēs esam atbildīgi par to, ko dara dzīvnieks un kā mēs viņu fiksējam.

Latvijā vērojama ārkārtīgi slikta tendence neuzticēties speciālistiem. Katrs komentētājs internetā "zina labāk", kā rīkoties tajā situācijā, un katram ir sava "absolūtā patiesība".

Patiesībā, ja neesi tajā jomā strādājis, tu nezini neko. Tāpat kā jūs paši nelabojat sev zobus, tā arī jūs paši neķerat suni. Katram cilvēkam, kurš kādreiz ir turējis suni, šķiet, ka viņš ir suņu speciālists. Piedodiet, tā nav.

Kādas ir rūgtās mācības, lai šādas krīzes situācijas nākotnē mēs risinātu veiksmīgi?

Pirmkārt, ir jārīkojas tā, lai mēs nenonāktu līdz šādām krīzes situācijām. Lūdzu, nelaidiet savus suņus klaiņot! 

Nevajadzētu domāt, ka mūsu tiesības ir lielākas par citu tiesībām. 

Ja mans suns aizbēg, ieskrien kaimiņa pagalmā un tur viņš viņu ar mietu, piedodiet, nosit, pirmkārt par to situāciju es vainošu tikai un vienīgi sevi, tāpēc ka neesmu attaisnojusi sava dzīvnieka uzticību. Pirmais vainīgais esmu es, jo mans suns netika pieskatīts.

Runājot par krīzes risināšanā iesaistītajiem dienestiem, vienkārši jābūt lielākai cilvēcībai un savstarpējai komunikācijai. Ir jābūt izpratnei par to, ko mēs darām, un atbildībai par savu rīcību.

Kādi ir jūsu vērojumi par mājas dzīvnieku pieskatīšanu, īpaši laukos?

Pašvaldībām ir ārkārtīgi daudz jādara, lai dzīvnieku īpašniekus motivētu ievērot likumu. Jā, tas diemžēl nozīmē, ka tie ir sodi par dzīvnieku klaiņošanu, brīdinājumi un tā tālāk. Mums, piemēram, Rīgā ir situācija, kur viena un tā paša saimnieka klaiņojošais suns tiek ķerts jau trešo reizi pāris mēnešu laikā. Bet Rīgas pašvaldības policija sodu tam cilvēkam neliek. Kā mēs motivēsim šos neapzinīgos dzīvnieku īpašniekus, ja nav soda par klaiņošanu?

Pie mums cilvēki ārkārtīgi normalizē suņu klaiņošanu, kas ir kategoriski nepieņemama. Mums vēl tāls ceļš ejams uz sabiedrību ar izpratni par atbildību pret saviem dzīvniekiem.

Un kā pašvaldībām sokas ar šīs atbildības zonas kopšanu?

Lai mazliet attaisnotu Bauskas pašvaldības policiju, varu sacīt, ka Bauskā un daudzos citos novados šobrīd ir ļoti kritiska situācija ar to, ka vienkārši nav neviena, kas grib sniegt šo pakalpojumu – patversmi, dzīvnieku izķeršanu utt. Policisti nonāk situācijā, ka iedzīvotāji zvana, ka klaiņo suns, bet viņiem nav instrumentu, kā tikt galā. Mēs nākam pašvaldībai palīgā, un Bauskas novadam tagad ir līgums ar Jelgavas dzīvnieku patversmi.

Suņu nogalināšana Brunavā pamatīgi sašūpojusi sabiedrību. Arī jums uzbruka sociālajos tīklos. Par ko, jūsuprāt, šāda sabiedrības reakcija liecina?

Pirmkārt, tas liecina par ārkārtīgi agresīvu sabiedrību. Tas, kā mēs atļaujamies izpausties komentāros, neliecina ne par cieņu, ne par spēju izprast otra cilvēka rīcību. Mēs vispār nedodam iespēju izpausties cilvēcībai – tāds diemžēl ir mūsu sabiedrības spogulis. Esmu ārkārtīgi vīlusies. Mums visiem jākļūst cilvēcīgākiem un izprotošākiem.

MAF 2025

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma