Reiz pirms daudziem gadiem, braucot tramvajā uz mājām Āgenskalnā, kāds kungs labā noskaņojumā man smejoties retoriski vaicāja – vai es zinu, kāpēc tramvajs, pārbraucot pāri Akmens tiltam, met tādu līkumu uz Āgenskalna tirgu?
Neziņā paraustīju plecus. Viegli smejot, vecais vīrs uzreiz atbildēja, ka tas esot tāpēc, lai latviešiem nebūtu jāskatās uz to kauna stabu Uzvaras parkā.
Laiks ir pagājis. Piemineklis padomju karavīriem nojaukts, tā vietā skaistu apstādījumu vidū, dīķa malā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Uzvaras parkā saulainās dienās bērni priecīgi brauc ar riteņiem un kāpelē pa turpat izveidoto atrakciju parku. Nebūs melots, ja teikšu – Uzvaras parks ir kļuvis par vienu no skaistākajām, sakoptākajām un ģimenēm draudzīgākajām vietām ne tikai Āgenskalnā, bet visā Rīgā.
Viens piemineklis ir tāla pagātne. Bet turpat netālu slejas kāda cita gandrīz gadsimtu latviešu prātos auklēta celtne – Latvijas Nacionālā bibliotēka. Līdzīgi kā valsts karogs, Nameja gredzens, Lielvārdes josta un Likteņdārzs, arī Nacionālā bibliotēkas ēka – tautā saukta Gaismas pils – ir viens no mūsu valsts simboliem. Tā glabā latvisko kultūras mantojumu, mūsu zināšanas, mūsu atmiņas un identitāti. Mārtiņš Ķibilds, kādreizējais TV raidījuma "Atslēgas" veidotājs, savā grāmatā "Atslēgas" par Nacionālās bibliotēkas celšanas sāgu rakstīja – bibliotēkas celšanas process ir sava veida mūsu spogulis – gadsimta ambīciju, spaidu, maldu un kompleksu spogulis, bet reizē bibliotēka ir arī mūsu vēstījums nākotnei.
Šodien, tāpat kā pirms daudziem gadiem, braucot uz Āgenskalnu pa to pašu maršrutu pāri Akmens tiltam, pārņem divējādas sajūtas. No vienas puses, iekšējs lepnums, raugoties uz visu laiku visvairāk atzītā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta projektēto Nacionālās bibliotēkas ēku. Bet, no otras puses, skumjas par to, ka bibliotēka, kam vajadzēja gan tiešā, gan pārnestā nozīmē izstarot gaismu un ikdienā priecēt acis, ir nu jau gadiem burtiski klāta putekļiem un netīrumiem. Gaismas pils ir kļuvusi par celtni, uz kuru vairs skatāmies nevis ar apbrīnu, bet ar neizpratni. Tā ir tik ļoti apsūbējusi un klāta ar netīrumiem, ka tai drīzāk piestāvētu vārdu salikums – Pelēcības pils.
Ir saprotams, ka bibliotēkas fasāde, kuru veido daudz stikla pārklājuma, laika apstākļu, blīvās satiksmes, ielas putekļu ietekmē ātri kļūst netīra un ka fasādes mazgāšana, logu kopšana prasa lielus finansiālus līdzekļus.
Var teikt, ka bibliotēkai nav pietiekama budžeta, lai bieži veiktu regulārus ārējās kopšanas darbus. Tomēr tās ir atrunas. Nacionālā bibliotēka nav parasta celtne.
Tā ir mūsu kultūras, zināšanu un pašcieņas simbols. Pret šādu simbolu izturēties pavirši, nevērīgi ir noziegums pret mums pašiem.
Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova, kuras laikā bibliotēka tapa, trāpīgi raksturoja tās nozīmi: "Bibliotēkas galvenais mērķis ir vairot cilvēka prātu. Un tad, kad paies visas tās lentīšu griešanas, bibliotēkai ir jāvairo skaidrība cilvēku galvās." Taču noputējusi ēka skaidrību nevairo. Tā drīzāk atgādina, cik viegli mēs paši reizēm aizmirstam rūpēties par to, kas mums svarīgs. Ja simboli kļūst pelēcīgi, pelēka kļūst arī mūsu attieksme pret vērtībām, kuras tie iemieso.
Latvijas Nacionālā bibliotēka ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde. Nacionālā bibliotēka ir pelnījusi, lai tā atkal mirdzētu kā īsta Gaismas pils – tīra, lepna un cienīta. Un lai ikviens, braucot pāri Akmens tiltam, varētu paskatīties uz to ar lepnumu un teikt: "Jā, šī ir mana Latvija!"
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu