-0.8 °C
Divos no pieciem apturētajiem autobusiem pilnīgi visi pasažieri bijuši piesprādzējušies, savukārt sliktākais rezultāts konstatēts "Ecolines" starptautiskajā reisā, kur noteikumu neievērotāji galvenokārt bijuši ārvalstnieki – pēc līdzdalības policijas profilaktiskā pārbaudē par drošības jostu lietošanu sabiedriskajā transportā rezumējusi avīze "Bauskas Dzīve".
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes organizētais reids noticis pie Bauskas. No gada sākuma divu mēnešu laikā uz Latvijas ceļiem kopš gada sākuma dzīvību zaudējuši jau 18 cilvēki. Policijas inspektori avīzi informējuši, ka tagad autobusu šoferiem pirms izbraukšanas pasažieriem ir jāatgādina, ka obligāti jālieto drošības jostas.
Kopumā reida laikā policijas inspektori apsekojuši piecus autobusus un 61 pasažieri. Desmit pasažieri saņēmuši brīdinājumu par nepiesprādzēšanos autobusā, kurš ir kustībā. Tiem noteikumu neievērotājiem, kuri norādījuši savu e-pastu, protokola kopija nosūtīta tajā pašā dienā. Pārējie atgādinājumu par pārkāpumu saņēmuši pa pastu.
Ja pasažierus nepiesprādzējušos pieķers vēlreiz, var piespriest reālu naudas sodu 15 eiro apmērā.
Uzrunātie autobusu vadītāji teikuši, ka kopumā pasažieri piesprādzējoties. Īpašs prieks esot par maziem bērniem – praktiski visi lietojot drošības jostas, jo tā viņiem mācīts bērnudārzā.
Novērtējot reida rezultātu, inspektori atzinuši, ka kopējie rādītāji uzlabojas. Pirms tam līdzīgās pārbaudēs satiksmes autobusos piesprādzējušies parasti bijuši tikai daži braucēji, tagad to darot lielākā daļa. Arī kopumā drošības jostu lietošanu transporta līdzekļos policijas pārstāvji vērtējot kā apmierinošu. Līdzīgas autobusu pārbaudes notikšot regulāri.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
