Valodas eksperti Vidzemes ziemeļaustrumu daļu piekrituši dēvēt par Malēniju, vēsta laikraksts "Alūksnes un Malienas Ziņas", atsaucoties uz Valsts valodas centra sūtīto ziņu.

Reklāma

Latviešu valodas ekspertu komisija izskatījusi un atbalstījusi priekšlikumu nosaukumu "Malēnija" attiecināt uz Vidzemes ziemeļaustrumu daļu, kurā runā augšzemnieku dialekta dziļās latgaliskās izloksnēs.

Latvijas vēsturisko zemju karte, kur iezīmēta arī Malēnija. Tā aptver gandrīz visu Alūksnes novadu (izņemot Liepnas pagastu), Gulbenes novada austrumdaļu un tagadējā Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļu (bijušo Apes novada lauku teritoriju).

Šo priekšlikumu ekspertu komisijai izvirzījusi komisijas locekle, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, valodniece, malēniešu novadniece Dace Markus. "Ar apzīmējumu "malēnieši" nav problēmu, tie ir daudzviet un daudzkārt pieminēti, bet neviens īsti nesaprata, kas tā par vietu, kur šie malēnieši dzīvo. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka tie Vidzemē dzīvojošie iedzīvotāji, kuri runā dziļās latgaliskās izloksnēs, ļoti atšķiras no to iedzīvotāju runas, kuri dzīvo Latgalē. Tādēļ visās konferencēs un sarunās par šo tēmu uzsvēru, ka šis ir augšzemnieku dialekta dziļo latgaliešu izlokšņu malēniešu variants. Kā zināms, iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits iniciēja Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu, un beidzot Malēnija tika iezīmēta Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma kartē. Tā gan ir vienīgā karte, kur Malēnija iezīmēta, taču tas bija nozīmīgs pavērsiens ceļā uz atzīšanu. Priecājos, ka mani kolēģi valodas ekspertu komisijā ieklausījās un šo faktu apstiprināja. Malēnieši ir pelnījuši, lai šo teritoriju sauktu par Malēniju. Malēnieši dzīvo Malēnijā," stāsta D. Markus. Akadēmiķe piebilst, ka apzīmējums "Maliena" nav izraudzīts tādēļ, lai nebūtu sajukums. Latvijas konversācijas vārdnīcā minētajai "Malienai" ir dažādas interpretācijas, piemēram, vieta kaut kur malā, vieta Alūksnes novada Malienas pagastā un citi.

Aptauja

Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
MAF 2024

Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".