-2 °C
Pēdējā "Vērtējam darbus un solījumus" cikla diskusija “Inovācijas balstīta Eiropas nākotne” norisināsies 10. maijā plkst. 15:00 Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, Ventspilī.
Klausītāji aicināti nākt gan klātienē, iepriekš reģistrējoties (šeit), gan vērot tiešsaistē - Lasi.lv Facebook lapā.
Diskusijas dalībniekiem būs iespēja izvērtēt, cik lielā mērā Eiropas un Latvijas sabiedrības ir gatavas pārmaiņām, ko sola aktuālie zinātniskie atklājumi un prognozes. Cik daudz zinātnieku atklājumi īstenojas dažādu nozaru inovācijās? Veselīgāka, zaļāka, digitālāka un taisnīgāka Eiropa ir mūsu mērķis, kuram priekšā stāv aizvien aktuālās barjeras, kas vienlaikus sargā un ierobežo. Cik daudz esam gatavi ņemt no mākslīgā intelekta, un cik daudz - ieguldīt savējo?
Diskusijā piedalās: Inese Vaidere ("Vienotība", Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa), Ekonomikas un monetārā komiteja, Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), 14. Saeimas deputāte, Jurģis Miezainis (ZZS), Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, Dr. Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Lauma Muižniece, Latvijas zinātnes padomes direktore, Liene Briede, RTU inovāciju prorektore, Eiropas inovāciju padomes valdes locekle, Andris Vaivods, Ventspils augstskolas rektors, Daniēls Zeltiņš, mesesamkopa.eu aktīvists.
Pieteikties, lai skatītu diskusiju klātienē, aicinām līdz 9. maijam, aizpildot anketu šeit.
Tiekamies 10. maijā Ventspilī!
Projekts “Vērtējam darbus un solījumus” paredz septiņas publiskās diskusijas vairākos Latvijas reģionos. Diskusiju cikls ļauj izprast Eiropas institūciju ambīcijas, veiksmīgi (vai neveiksmīgi!) paveikto un plānoto digitalizācijas jomā, jaunatnes politikā, veselības aprūpes, zinātnes, drošības, migrācijas, demokrātijas stiprināšanas u.c. jautājumos. Projekts aktualizēs 8. jūnijā notiekošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, iesaistot visdažādāko jomu zinošākos pārstāvjus – pētniekus, industriju ekspertus, NVO pārstāvjus, politiķus, t.sk. Eiropas Parlamenta pašreizējos un potenciālos Latvijas pārstāvjus, kā arī jauniešus.
Vairāk par diskusiju ciklu lasi šeit:
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
#BalsojamEiropā
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
