Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņojis, ka balotēsies šogad jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

Šāds solis var atvieglot manevra iespējas Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam, kad Ungārija gada otrajā pusē pārņems Eiropas Savienības (ES) prezidentūru.

Bezprecedenta solis

"Esmu izlēmis kandidēt Eiropas vēlēšanās," intervijā Beļģijas laikrakstam "De Standaard" paziņoja Mišels. "Ja mani ievēlēs, es ieņemšu vietu EP," solīja beļģu politiķis, norādot, ka Eiropadome varēs nosaukt viņa pēcteci līdz jūnija beigām vai jūlija sākumam. "Eiropas projekts atrodas krustcelēs, un nepieciešams palielināt Eiropas demokrātijas leģitimitāti. Es vēlos būt daļa no Eiropas projekta veidotāju komandas un piedāvāju savu kandidatūru, lai turpinātu tam kalpot," paziņoja četrdesmit astoņus gadus vecais Mišels. Zināms, ka Beļģijas liberālo Reformistu kustību pārstāvošais Mišels EP vēlēšanās, kas tiks rīkotas no 6. līdz 9. jūnijam, būs šīs partijas saraksta augšgalā. Mišels tomēr nav atklājis, vai viņš mēģinās kļūt par Eiropas liberāļu kandidātu Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja amatam vai arī mērķēs uz Beļģijas ES komisāra amatu, ko šobrīd ieņem viņa partijas biedrs Didjē Reinderss, kurš EK atbild par tieslietām. 

Šī ir pirmā reize, kad amatā esošs Eiropadomes vadītājs izlemj kandidēt EP vēlēšanās, norāda izdevums "Politico". 

Politiķu ģimenes pārstāvis Mišels Eiropadomi vada kopš 2019. gada nogales, bet pirms tam piecus gadus bija Beļģijas premjerministrs, vadot sarežģītu koalīcijas valdību. Šarla Mišela tēvs Luijs Mišels ir ieņēmis Beļģijas ārlietu ministra, ES komisāra un EP deputāta amatus.

Iespējas Orbānam

Ja Mišels tiks ievēlēts EP, dalībvalstu vadītājiem būs ātri jāmēģina vienoties par viņa pēcteci augstajā amatā. Ja tas neizdosies, Eiropadomes vadīšanu jūlijā uzņemsies Orbāns, ņemot vērā, ka jūlijā sāksies sešus mēnešu ilgā Ungārijas prezidentūra ES Padomē. Parasti Eiropadomes sanāksmes, kurās tiekas ES valstu un valdību vadītāji, vada Eiropadomes priekšsēdētājs. Ja bloka dalībvalstīm līdz jūlijam neizdosies vienoties par jauno Eiropadomes vadītāju, šo sanāksmju vadīšanu uzņemsies ES prezidējošās valsts vadītājs, kas šajā gadījumā būs Ungārijas premjerministrs. Šādu scenāriju pārējo dalībvalstu vadītāji droši vien mēģinās novērst. 

Budapešta šobrīd ir iesaistījusies strīdā ar Briseli par likuma varu Ungārijā, turklāt Orbāns turpina bloķēt ES centienus sniegt papildu palīdzību Ukrainai karā pret Krieviju. 

Mišela pilnvaru termiņš Eiropadomes priekšsēdētāja amatā beidzas šā gada novembrī, kad darbību sāks jaunā EK, kas tiks izveidota un apstiprināta pēc EP vēlēšanām. Pēc EP vēlēšanām politiķiem parasti ir laiks, lai ES struktūrās varētu vienoties par amatiem, tostarp par EK, EP un Eiropadomes vadītājiem. Tādā ziņā Mišela lēmums balotēties EP vēlēšanās sarežģīs ES vadītāju darbu. Zināms, ka pēc EP vēlēšanām bloka valstu un valdību vadītāji uz apspriedi sanāks 17. jūnijā, bet pēc tam vēl arī 27. un 28. jūnijā. Domājams, ka šajās sanāksmēs tiks spriests par Mišela pēcteci.

Kuģa pamešana

Mišels par lēmumu priekšlaikus atstāt amatu jau saņēmis kritiku. "Kapteinis pamet kuģi vētras vidū. Ja jums ir tik maz atbildības par Eiropas Savienības likteni, tad cik daudz ticēt var jums kā kandidātam," vietnē "X" ("Twitter") jautāja liberāļus pārstāvošā EP deputāte Sofija in’t Velda. Līdzīgus pārmetumus Mišelam veltījis arī Parīzes biznesa augstskolas ("HEC Paris") un Eiropas koledžas profesors Alberto Alemanno. "Šarla Mišela lēmums paša politiskās karjeras labā priekšlaikus atstāt Eiropadomes prezidenta amatu ir ne tikai egocentrisks, bet arī bezatbildīgs," vietnē "X" rakstīja Alemanno, kurš arī vērsa uzmanību uz to, ka Mišela strīdi ar fon der Leienu ir vājinājuši ES starptautiskajā arēnā. 

Mišela nespēja saprasties ar fon der Leienu ir daudzkārt uzsvērta, kad tiek runāts par saskaņotu ES politikas veidošanu. 

Abu politiķu attiecības krasi pasliktinājās 2021. gada aprīlī vizītē Ankarā. Tikšanās laikā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu Mišels apsēdās vienīgajā brīvajā krēslā, kamēr fon der Leienai nācās sēdēt dīvānā. Pēc tam EK un Eiropadomes vadītājiem attiecības vairs nav izdevies uzlabot. Abi ir sacentušies par ES ārpolitikas galvenā pārstāvja lomu. Šie centieni ir vājinājuši ES mēģinājumus runāt vienā balsī. "Politico" salīdzina, ka abu priekštečiem Donaldam Tuskam Eiropadomes priekšsēdētāja amatā un Žanam Klodam Junkeram kā EK vadītājam ir bijušas labas darba attiecības. Zināms, ka Mišelam ir labākas attiecības ar ES augsto pārstāvi ārlietās Žuzepu Borelu. Pagaidām nav zināmi fon der Leienas karjeras plāni. Viņa vēl nav paziņojusi, vai mēģinās panākt otru termiņu EK priekšsēdētājas amatā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.