18 °C
Manas dzimtenes ASV 248. dzimšanas dienu sagaidu noskumis un bažīgs. Kā ļoti daudziem, man sāp sirds pēc divu galveno prezidenta amata kandidātu Džo Baidena un Donalda Trampa debatēm. Tas, ko TV ekrānos redzēja amerikāņi un interesenti visā pārējā pasaulē, liek uzdot vairākus fundamentālus jautājumus par ASV nākotni, uz kuriem vienkāršu atbilžu nav. Taču tās nāksies meklēt.
Jūnija nogalē notikušās demokrātu un republikāņu prezidenta amata kandidātu pirmās priekšvēlēšanu TV debates atstāja nospiedošu pēcgaršu. Tās pat nebija debates. Tā bija atbildēšana uz jautājumiem, un diemžēl kandidāts, par kuru es balsotu vēlēšanās, zaudēja. Ļoti zaudēja. Pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens nekad, nekad nav uzstājies tik slikti. Lai arī viņš ir 81 gadu vecs, kaut kas nebija pareizi. Kas īsti notika? Man tā vienmēr paliks mistērija.
Rezultāts ir tāds, ka debatēs formāli "uzvarēja" Donalds Tramps. Bet vai viņš ir tas cilvēks, kam būtu jāvada pasaulē varenākā valsts? Manuprāt, amerikāņi ir pelnījuši labāku prezidentu par cilvēku, kurš savulaik nosaucis gūstā nokļuvušos ASV karavīrus par "lūzeriem".
Kas notiks tālāk? To mēs nezinām. Un tas daudzos cilvēkos rada bažas, trauksmi, nenoteiktības sajūtu. Arī manī. Pēdējās dienās esmu daudz par to domājis. Cenšos būt mierīgs un atvērts.
Cenšos pārliecināt sevi un citus, ka viss būs kārtībā. Jā, es patiešām tam ticu, jo piedzimstot un uzaugot ASV, manā amerikāniskajā vērtību skalā iekodēts, ka ASV ir valsts, ar ko lepoties. Un amerikāņiem patiešām ir tik daudz par ko lepoties.
Tas ir dabas skaistums, laipni cilvēki, kuri patiesi kalpo valstij un viens otram, brīvā prese, reliģijas brīvība un tiesības dzīvot dzīvi pēc saviem noteikumiem. Šis saraksts ir bezgalīgi garš. Nevaru nepieminēt arī to, ka amerikāņi savulaik uzņēma manus vecākus un tūkstošiem citus bēgļus no kara sagrautās Eiropas, par ko esmu viņiem ļoti pateicīgs.
Nepilnos 250 gados ASV no kolonijas izaugušas par pasaulē varenāko valsti un devušas pasaulei daudz izcilus cilvēkus, neskaitāmus izgudrojumus un inovācijas. Un joprojām liela daļa zinātnisko atklājumu un inovatīvu produktu top tieši Ziemeļamerikā, kas liecina, ka tur dzīvo daudz gaišu prātu. Tas ļauj man saglabāt optimismu, ka amerikāņi tiks galā arī ar valsts pārvaldīšanu un prezidenta izvēli.
Patiesībā aina nemaz nav tik bezcerīga, kā varētu šķist, raugoties uz diviem populārākajiem prezidenta amata kandidātiem. Diviem senioriem, no kuriem viens dzimis Otrā pasaules kara laikā, bet otrs – gadu pēc iznicinošā konflikta. Daudzi cilvēki man jautājuši – vai tiešām amerikāņiem nav jaunāku, enerģiskāku kandidātu ar modernāku pasaules izpratni? Vai tiešām 21. gadsimtā valsti jāvada cilvēkiem, kuri izglītību ieguvuši pirms pusgadsimta un, iespējams, nemaz nepārzina visas jaunās iespējas, ko sniedz modernā pasaule?
Atbildot visiem šiem cilvēkiem, vēlos piedāvāt savu scenāriju priekšvēlēšanu notikumiem, kas varētu atgriezt optimismu miljonos amerikāņu. No 19. līdz 22. augustam Čikāgā notiks Demokrāta Nacionālā konvencija, kurā Demokrāta partija izvirzīs savu prezidenta kandidātu. Tā būs demokrātu lielā iespēja «izspēlēt kārtis» pareizi un atgūt amerikāņu uzticību.
Manuprāt, delegātiem vajadzētu izvirzīt prezidenta amatam līdzšinējo valsts vadītāju Džo Baidenu un viceprezidenta lomai nominēt Kamilu Harisu. Tajā brīdī populārajam, bet acīmredzami vecuma dēļ valsts vadīšanai vairs īsti nepiemērotajam Baidenam vajadzētu pateikt: «Paldies, man ir liels gods, bet es valsts labā atteikšos no šīs iespējas». Pēc protokola par prezidenta amata kandidāti būtu jākļūst Kamilai Harisai, taču viņai ir maz izredžu pārspēt Trampu. Tādēļ arī Harisa atteiktos kandidēt, pamatojot izvēli ar to, ka viņa ir Baidena komandas sastāvdaļa. Tas dotu iespēju demokrātiem virzīt pilnīgi citu pretendentu, un tas varētu būt pašreizējais Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms. Salīdzinoši jauns, tikai 56 gadi, dinamisks politiķis, kurš debatēs spētu "iznīcināt"» Trampu.
Šādā scenārijā neviens demokrātu politiķis "nezaudētu seju" un varētu atbilstošā kapacitātē turpināt darboties politikā. Savukārt amerikāņu vēlētāji iegūtu iespēju izvēlēties piemērotāko ne vien no divu politisko partiju piedāvājuma, bet arī no divu paaudžu pārstāvju skatījuma uz ASV nākotni. Tas būtu īpaši svarīgi to balsotāju mobilizēšanai, kuri nav pārliecināti republikāņi vai demokrāti, bet gan katrās vēlēšanās izvēlas tā brīža interesēm piemērotāko programmu. Domāju, ka Ņūsoms spētu iekustināt «senioru batāliju» iemidzinātos amerikāņus un pamudināt viņus nobalsot par demokrātiem.
Nepārprotiet mani. Es ļoti cienu prezidentu Baidenu. Ja vien varētu, piezvanītu viņam personīgi uz sirsnīgi pateiktos par visu, ko viņš paveicis ASV labā. Manuprāt, Baidens ir kārtīgs, labestīgs, godīgs valstsvīrs, kurš uzticami kalpojis valstij. Taču viņam aiz muguras ir pamatīgs darba mūžs. Prezidentam vairs nekas nevienam nav jāpierāda. Prezidents ir pelnījis atpūtu. Un amerikāņi ir pelnījuši jaunu, enerģisku prezidentu, ar mūsdienīgām idejām lielo globālo izaicinājumu risināšanai.
