Light rain 8.4 °C
O. 14.10
Minna, Vilhelmīne
SEKO MUMS
Reklāma
"Robežai un robežpunktiem ir divi dažādi mērķi. Robežas infrastruktūra – žogs, patrulēšanas iespējas, torņi – kalpos, lai robeža būtu droša un aizturētu migrantus, t. i., lai neielaistu nevienu. Robežpunktos mērķis ir pretējs: lai ielaistu, bet nelaistu tos, kurus nedrīkst," skaidro par robežas būvi atbildīgās personas. Attēlā: Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (no kreisās) un Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts šā gada 19. augustā apmeklēja Latvijas austrumu robežu Ludzas novadā, lai aplūkotu, kā notiek "robežas stiprināšanas progress".
"Robežai un robežpunktiem ir divi dažādi mērķi. Robežas infrastruktūra – žogs, patrulēšanas iespējas, torņi – kalpos, lai robeža būtu droša un aizturētu migrantus, t. i., lai neielaistu nevienu. Robežpunktos mērķis ir pretējs: lai ielaistu, bet nelaistu tos, kurus nedrīkst," skaidro par robežas būvi atbildīgās personas. Attēlā: Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (no kreisās) un Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts šā gada 19. augustā apmeklēja Latvijas austrumu robežu Ludzas novadā, lai aplūkotu, kā notiek "robežas stiprināšanas progress".
Foto: Edijs Pālens/LETA

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sākusi modernizēt visus trīs darbojošos robežas šķērsošanas punktus uz ES ārējās robežas – Grebņevā, Terehovā un Pāterniekos.

Reklāma

Lai uzlabotu infrastruktūru un caurlaidspēju, uzsākta projektēšana, un šajās trijās robežšķērsošanas vietās no 2026. līdz 2028. gadam plānoti būvdarbi 35,7 miljonu eiro apmērā.

"Kāds var paskaidrot – priekš kam to tagad darīt? Tuvākajā laikā ir sagaidāma normālu kaimiņattiecību atjaunošanās? Mums viss iekšlietu un robežas jomā ir sakārtots, ka varam grūst naudu tukšos robežpunktos? Vai atkal kādam lopam kabatas jāpiebāž?" Tā sociālās saziņas vietnē "X" ierakstīja advokāts Artūrs Zvejsalnieks, viņa ierakstu apskatījuši 14 tūkstoši citu soctīkla lietotāju, atzīmi "patīk" pielikuši 345 tviteristi. Dažs komentāros piebalso ar neizpratni – kāpēc valsts iegulda miljonus robežšķērsošanas punktu modernizācijā, nevis pavisam slēdz robežu ar Krieviju. Sociālo tīklu lietotājs T. Montana iebilda: "Robežpunkti tirdzniecībai ar Krieviju jātaisa! Kādi tur kangari!", bet viņam piekrituši vien 15 tviterļaudis. Mazliet vēlāk turpat platformā "X" Kristaps Zutis nopublicēja fotoattēlu no Lietuvas–Kēnigsbergas robežpunkta, kurā uz ceļa redzami "pūķa zobi", un salīdzināja: "...kamēr mēs cik miljonus ieguldām robežpunktu ar Krieviju atjaunošanā". Tāda diskusija šoruden raisījās sociālajos tīklos, bet kādas tad ir atbildes un skaidrojumi no atbildīgo iestāžu un politiķu puses?

Robežas tiek stiprinātas jau desmit gadus, taču joprojām ir atklāts jautājums, kā un cik ātri Latvija spēs izveidot drošu un funkcionālu robežas aizsardzības sistēmu. Arī ieguldījumi robežpunktos 35 miljonu apmērā šķiet nesamērīgi lieli, salīdzinot ar 303 miljonus eiro investīcijām visas 450 km garās ārējās robežas nostiprināšanā. Kad robežu nemanīti spēj pārlidot droni un valstī iekļūt migranti, jautājums par robežpunktu modernizāciju ir vietā. Vai tiešām tā paredz lielāku preču un pasažieru plūsmu caur šiem trim robežpunktiem?

Modernizējot palielinās drošību

Tā kā darbu pasūtītājs ir Iekšlietu ministrija, vaicāju ministram Rihardam Kozlovskim ("Jaunā Vienotība"), cik lielā mērā robežpunktos "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" tiks ieguldīts caurlaidības palielināšanai, cik dienesta darbības nodrošināšanai un cik drošības palielināšanai?

No ministra atbildi nesagaidīju, viņa vietā rakstiski atbildēja ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departaments: "Grebņevas, Terehovas un Pāternieku robežšķērošanas vietu infrastruktūras modernizācija prioritāri ir vērsta uz robežas drošības nodrošināšanu un robežas kontroles efektivitātes stiprināšanu, paaugstinot gan drošības līmeni, gan dienestu spēju kontrolēt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto ES sankciju piemērošanu, kā arī novēršot vājās vietas infrastruktūras izmantošanā." Ministrija atbildē nevarēja pateikt, kuri no darbiem un cik daudz veicinās caurlaidību, kuri uzlabos dienesta darba apstākļus un cik daudz tiks atvēlēts drošības stiprināšanai. "Šobrīd noris projektēšanas stadija, līdz ar to dalījums detalizētākās kategorijās būs pieejams projektēšanas noslēguma fāzē, bet jāuzsver, ka plānotie modernizācijas darbi nekādā veidā nav mērķēti uz sakaru paplašināšanu vai plūsmas palielināšanu ar agresorvalstīm," raksta Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Bet Valsts robežsardze neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz šādiem "Latvijas Avīzes" jautājumiem.

Grebņevas robežkontroles punkts Ludzas novada Malnavas pagastā.

Aizsardzības ministrija nav saistīta ar šo projektu, bet "Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau nodrošinājuši un turpinās šo kontrolpunktu slēgšanas nodrošinājumu, ja tas kļūst vajadzīgs, izmantojot blokus un citus pārvietojamus šķēršļus," atbildēja ministrijas preses nodaļa.

Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts"), Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas Avīzei" apliecināja: "Šobrīd būtu ļoti vērtīgi nodrošināt drošību robežpunktos un visas sistēmas saslēgt kopā ar tām, ko mēs būvējam uz robežas. Pret to daudzi izteiks nepatiku, jo projekta īstenošana ietekmēs kontrabandu un citus pārrobežu noziegumus. Atcerēsimies Liepājas gadījumu: bija pabraukuši garām kamerām un pēkšņi atklāja 450 kilogramus kravas! Tas ir tieši tas pats stāsts. 

Reklāma
Reklāma

Robežpunkti ir sensitīva vieta, kur nepieciešams mūsdienīgs aprīkojums. Nevis kā šobrīd – zaļo robežu sargājam tikai ar cilvēkresursiem. Uz pārkāpumiem jāreaģē mūsdienīgi – uzreiz. 

Pretējā gadījumā patrulējot pārkāpējus ir ļoti grūti pamanīt un reakcija nāk tikai tad, kad pārkāpums jau noticis."

Darbs lietū iežēlina deputātus

Ar stāvokli pierobežā jūnijā tika iepazīstināta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. "Bijām gan Terehovā, gan Kaplavā, gan Pāterniekos, gan Grebņevā. Apskatījām robežas izbūvi un, protams, robežkontroles punktus," atceras tolaik šīs komisijas locekle, tagad neatkarīgā deputāte Skaidrīte Ābrama. "Kad iebraucām Terehovā, laiks bija ļoti auksts un lietains, lai gan bija jūnijs. Ir ēka un nojume, bet visas ļoti novecojušas. Palika diezgan bēdīgs iespaids, redzot, ka cilvēkiem šādos laikapstākļos un telpās jāstrādā – vai nu ārā, mainoties pa stundām, vai nolietotās telpās. Tas nebija sevišķi vilinošs skats. Šis projekts paredz uzlabot robežpunktus ne tikai tehnoloģiski, bet arī tā, lai cilvēkiem būtu vieta, kur ērti pildīt savus pienākumus, un lai būtu motivācija tur strādāt. Skatoties, kā muitnieki tur strādā aukstumā un ārā, man radās pārliecība, ka šie apstākļi ir pavisam citi nekā, piemēram, Rīgā muitas noliktavās. Atalgojums arī nav tāds, lai konkurētu ar citiem darbiem siltās telpās. Patīkams pārsteigums bija redzēt, ka tur strādā jauni, gudri un izglītoti cilvēki – īsti patrioti un entuziasti. Tas mainīja manu priekšstatu gan par robežu izbūvi, gan par robežkontroles darbu. Tur ir īstie cilvēki īstajā vietā, un viņi ir pelnījuši modernus darba apstākļus."

Arī deputāts Raimonds Bergmanis piekrīt: "Tur ir daudz izaicinājumu gan muitniekiem, gan robežsargiem un citām institūcijām – Pārtikas un veterinārajam dienestam un citiem, kas uz robežas strādā. Viņu darba apstākļiem un drošībai ir jāatbilst mūsdienu prasībām."

Kas tiek projektēts?

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanu un autoruzraudzību 1,2 miljonu eiro apmērā. Kas pasūtīts projektētājam, to "Latvijas Avīzei" skaidroja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova: "Projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa robežšķērsošanas vietu, lai robežsargi, muitas un Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki varētu ātrāk reaģēt uz pārkāpumiem. Projekts nosacīti dalās divās daļās: fokuss ir, protams, uz drošību, bet ieplānota arī telpu modernizācija."

Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī notika tieši caur oficiālajiem robežšķērsošanas punktiem. Krievijas bruņutehnika šādi iebruka caur Senkivkas–Veseļivkas, Bačivskas robežpunktiem, Končaras–Kalančakas joslu. Kā domāts aizsargāt oficiālos iebraucamos ceļus uz ES ārējās robežas?

"Lielākā daļa līdzekļu tiks tērēti perimetra stiprināšanai: tiks uzlabota videonovērošana, kā arī izbūvēti bolardi – hidrauliskie barjerstabi (angliski "bollard"), kas paceļas no zemes, lai aizturētu vieglās vai kravas automašīnas. Jā, tie darbosies automātiski, līdz šim tādu nebija," atklāja Gavrilova.

Kad tika izstrādāts projekts? To VNĪ valdes locekle nezina, droši vien pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā... Bet piebilst, ka viņiem "uzdevums uz galda bija pirms diviem gadiem, kad sākām plānot un projektēt. Sākumā projektā bija plānots vismaz divreiz lielāks apjoms, bet to būtiski samazināja, lai fokusētos vairāk uz drošību un mazāk uz dažādu modernizāciju, ventilāciju un pārējo."

Tomēr muitas, robežsardzes, veterinārā dienesta telpas paredzēts palielināt apmēram pusotru reizi. Kāpēc to vajag?

"Esošā infrastruktūra ir novecojusi, vajadzīgi modernāki risinājumi. Nerunājam par administratīvām ēkām, bet par muitas padziļinātās kontroles sekciju pārbūvi – lai var ātrāk un vienlaikus pārbaudīt vairāk. Būs papildu noliktavas telpas, nomainīs autosvarus, paplašinās stāvlaukumu. Mēs nerunājam tikai par jaunām, modernām telpām darbiniekiem – galvenais fokuss ir uz drošību, jo tiks uzlabota videonovērošana, uzstādītas jaunas kameras, modernizēta sakaru sistēma. Tam nepieciešams uzlabot inženierkomunikācijas un ievilkt jaunus vadus, lai viss tiktu savienots. Būs arī elektroniskā rinda. Kopumā plānots komplekss risinājums, lai ātrāk, efektīvāk un drošāk kontrolētu un, ja vajag, aizturētu pārkāpējus."

Reklāma
Igaunijas–Krievijas robežtilts Narvā.

Nedrīkst salīdzināt

Tie, ka patīk nodarbināt smadzenes un kalkulatoru, var itin ātri sarēķināt viena kilometra izmaksas robežpārejas punktos un visā garajā robežā. 35 miljoni eiro trim šaurām robežpārejām pret 300 miljoniem eiro uz 450 kilometriem. Garās robežas kilometram divas trešdaļas miljona vien sanāk.

"Mēs nedrīkstam salīdzināt kilometra izmaksas ar viena robežpunkta pārbūvi – tās ir nesalīdzināmas lietas. 

Skaitļi ir publiski pieejami: mūsu kopējais budžets trīs robežšķērsošanas vietām – 30 miljoni eiro no Eiropas un pieci miljoni eiro no valsts budžeta. Robežkontroles punkts ir "viens punkts". Jūs salīdzināt trotuāru ar ēku. Šeit ir ēka ar daudzām funkcijām un inženiertīkliem, bet tur – garš posms ar citu mērķi. Robežpunktos strādā muita, veterinārais dienests un robežsardze, un viņi pilda funkcijas, lai maksimāli norobežotu pārkāpējus un tos, kuriem nevajag atrasties Latvijā," atbild Jeļena Gavrilova. "Robežai un robežpunktiem ir divi dažādi mērķi. Robežas infrastruktūra – žogs, patrulēšanas iespējas, torņi – kalpos, lai robeža būtu droša un aizturētu migrantus, t. i., lai neielaistu nevienu. Robežpunktos mērķis ir pretējs: lai ielaistu, bet nelaistu tos, kurus nedrīkst."

Žogs ar Baltkrieviju pabeigts pērn, palikušas neizveidotas tikai patrulēšanas takas. Riču ezera ceļu un Daugavas ceļu plānots pabeigt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Žoga ar Krieviju atlikušos 14 km plānots pabeigt līdz šī gada beigām, "Latvijas Avīzei" vēsta VNĪ pārstāve J. Gavrilova. Līdz 2026. gada beigām gar Krievijas robežu jāizveido patrulēšanas takas un jāveic daži citi infrastruktūras darbi. "Tātad līdz 2027. gadam viss būs pabeigts," viņa sola.

ES ārējie vārti

Iekšlietu ministrija vērš uzmanību, ka Grebņevas, Terehovas un Pāternieku robežšķērsošanas vietas ir vienīgās robežšķērsošanas vietas uz valsts ārējās sauszemes robežas, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža, kuru darbība nav apturēta un kas paredz robežas šķērsošanu transportlīdzekļiem (autotransportam, tajā skaitā autobusiem) un personām.

Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs: 

"Diemžēl mēs esam arī Eiropas Savienības ārējā robeža un esam atbildīgi par visu ES sankciju izpildi uz mūsu ārējās robežas. Nospiedošais vairākums kravu uz mūsu robežas ir virzienā no citām ES valstīm uz Krieviju. 

Otrkārt, ņemot vērā draudus no Krievijas puses, mums ir jāmodernizē mūsu kontroles punkti no drošības viedokļa, lai tie nekļūtu par vieglu šķērsošanas vietu krievu tehnikai iespējamā iebrukuma laikā. Tajā pašā laikā uzskatu, ka izmaksas ir jāpārvērtē un jāizvairās no nevajadzīgiem ieguldījumiem, kuri neattiecas uz drošību vai sankciju pret Krieviju izpildi."

Robežpunktu naudu nevar pārvirzīt dronu sienai

Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma, vai uz robežas viss ir tik sakārtots, ka varam "grūst miljonus" robežpunktos, jāmēģina noskaidrot, vai naudu var pārvirzīt. Varbūt jāsaka Eiropas Komisijai, ka mums dronu vairogs ir svarīgāks par bolardiem uz iebraucamā ceļa?

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbilde ir strikts nē. "Finansējuma pārdale no ES fondu programmas "Robežšķērsošanas punktu attīstība" nav iespējama, jo šīs programmas līdzekļi ir piešķirti konkrētam uzdevumam, kas noteikts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) – robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizācijai. Minētie līdzekļi jau ir saistīti ar noslēgtajiem projektu līgumiem, kuru īstenošana paredzēta līdz 2027. gada beigām. Tādēļ jebkāda šo līdzekļu pārdale citiem mērķiem nebūtu atbilstoša apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem un programmas nosacījumiem," atbild Dace Fūrmane, CFLA vecākā eksperte.

Reklāma
Reklāma

Vai tāpēc dronu vairoga izstrādei trūkst naudas? Aizsardzības ministrija izvairījās atbildēt uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, par ieguldījumu apmēru dronu sienas izveidē, bet uzskaitīja veicamos darbus valsts pretgaisa un pretdronu sistēmas attīstībā neatkarīgi no "Drona mūra" koncepta virzības. "Latvija turpina uzlabot gaisa telpas novērošanas spējas, un šogad tiks piegādātas papildu gaisa telpas novērošanas sistēmas. Tāpat, lai vēl efektīvāk uzlabotu gaisa telpas novērošanu, šogad tiek veidota un ieviesta akustiskā detekcijas sistēma," atbildi sniedz ministrijas preses dienests.

"Tāpat šogad turpinās slāņveida pretgaisa aizsardzības spējas attīstība NBS, kas ietver infrastruktūras un personāla sagatavošanu vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T" ieviešanai, kas paredzētas 2026. gadā. Tuvākajos gados NBS vajadzībām plānots piegādāt papildu tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas "RBS 70 NG". Vienlaikus, lai nodrošinātu gaisa telpas aizsardzību, 2025. gadā Latvijas austrumu pierobežā ir izvērstas papildu pretgaisa aizsardzības vienības," uzskaita ministrijā.

Dronu sienu veido ne tikai pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet, mācoties no Krievijas kara Ukrainā pieredzes, arī jāgatavo droni pret droniem. 

Aizsardzības ministrija atbalsta pētniecības projektus pret-bezpilota lidaparātu (pret-BPLA) izstrādei NBS vajadzībām: "Šie risinājumi primāri ir saistīti ar pretgaisa aizsardzības, BPLA un elektromagnētiskās karadarbības spējām. Šogad AM jau noslēgusi četrus R&D līgumus ar Latvijas uzņēmumiem par pret-BPLA risinājumu izstrādi, kuri tiek testēti reālos apstākļos."

Tā sociālajā vietnē "X" uz Lietuvas robežsardzes publicēto fotogrāfiju reaģēja Kristaps Zutis.

Trīs robežpunkti sevi "neatpelna"

Caur Terehovas, Grebņevas un Pāternieku muitas kontroles punktiem (MKP) tiek ievests ļoti daudz kravu no Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un citām Centrālāzijas valstīm. Atmuitojot preces uz ES ārējās robežas, ceturtā daļa līdzekļu paliek pašas dalībvalsts budžetā. 75% no iekasētā ievedmuitas nodokļa tiek ieskaitīti ES budžetā. Vai Latvijai varētu būt interese turēt vaļā "kases aparātu" uz robežas to 25% dēļ?

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde norāda, ka uz ES ārējās zemes robežas, t. sk. Terehovas, Grebņevas un Pāternieku muitas kontroles punktos, komersanti pārsvarā izvēlas noformēt tranzīta procedūru. Daļa līdzekļu pašiem paliek, ja kravas tiek atmuitotas uz robežas, muitnieku valodā, piemērota procedūra "laišana brīvā apgrozībā", uzreiz veicot nodokļu samaksu. Tikai šajā gadījumā par precēm tiek aprēķināti un iekasēti muitas maksājumi.

Visbiežāk uz robežas tiekot pieteikta tranzīta procedūra, atklāj Muitas pārvaldē. Šajā gadījumā preces tiek nogādātas galamērķa muitas iestādē, kas var būt jebkurā dalībvalstī. To apliecina dati par kopējo 2024. gadā aprēķināto muitas maksājumu summu. Visos (arī ostās, lidostā, dzelzceļa) muitas punktos visos nodokļos iekasēti 1,115 miljardi eiro, no tiem minētajos trijos robežpunktos kopā iekasēti 3,9 miljoni, kas ir vien 1,4%. Puse kravu ienāk caur Rīgas brīvostu. Ievedmuita (tā, kurā jādalās ar ES budžetu) ir vien 5% no visiem nodokļiem (muitā iekasē arī PVN, akcīzi, antidempinga, kompensāciju maksājumus). No tiem 300 tūkstošiem eiro, ko pērn iekasēja no ievedmuitas, piemēram, Terehovā, Latvijā paliek vien 75 tūkstoši eiro, kas ir 40 reizes mazāk, nekā varētu izmaksāt šī robežpunkta uzturēšana.

Iedzīvotājiem jāskaidro

Visbiežāk pārpratumi vai šaubas rodas tad, kad jautājums netiek pilnīgi izskaidrots. 

Arī sākotnējā VNĪ sniegtajā ziņā figurēja ierēdniecībai ierastās frāzes "modernizācija", "ilgtspējīga, pret klimatu izturīga, inteliģenta un droša infrastruktūra", bet par izbīdāmajiem "pūķa zobiem" uz iebrauktuves robežpunktā – ne vārda. 

Bet, kad izlec tādi termini kā šoreiz – "tiks uzlabota... caurlaidspēja", tad sabiedrības sargsuņiem spalva uz muguras gaisā.

"Saeimas Aizsardzības komisijā ilgstoši skatām jautājumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorismu un proliferāciju. Šie divi termini manā komisijā izskan bieži, bet lielākā daļa jautājumu ir par bankām un budžetu. Tas var būt budžeta komisijas likumprojekts, kas attiecas uz finanšu sistēmu. Bet, ja virsrakstā parādās vārds "terorisms", automātiski rodas pavisam cita asociācija. Ļoti bieži arī tagad mēs izlasām tikai virsrakstu, neiedziļināmies būtībā. Kā saka, izlejam ūdeni no vannas kopā ar bērnu," domīgs ir deputāts Raimonds Bergmanis.

Reklāma
Reklāma

Deputāte Skaidrīte Ābrama velk paralēles: "Tas pats ir ar Sēlijas poligonu. Tikos ar iedzīvotājiem, un viņi atzina – mēs neko nezinām! Īpašnieki nezināja, kas notiks ar viņu zemēm. Tāpēc savā komisijā jautājām Aizsardzības ministrijai, kāpēc Sēlijā nav informācijas? Vietējiem tika solīts, ka būs attīstība, bet pēc tam izplatījās runas, ka nekā nebūs. Aizsardzības ministrija sola, ka viss būs, bet informāciju īpaši neizplata. It kā braukšot pa Sēliju un stāstīs, bet vietējiem bija pamats neapmierinātībai, jo atbilstošas komunikācijas nebija."

Šādi hidrauliskie barjerstabi jeb bolardi, kas automātiski paceļas no zemes, lai aizturētu vieglās vai kravas automašīnas, būšot arī uz Latvijas robežas. Attēlā: bolardi uz Kazahstānas–Kirgizstānas robežas.

Izaicinām karu?

Šis ir neiedziļināšanās laikmets? Vai nevajadzētu tiešāk informēt iedzīvotājus, pārvaicāju Raimondam Bergmanim. "Es daudz ko uzzinu Saeimas komisijas sēdēs, bet daudzi jautājumi ir ierobežotas pieejamības. Es zinu daudz vairāk, bet nedrīkstu izpaust."

Vai, zinot vairāk, sirds ir mierīgāka vai, tieši otrādi, uztrauktāka nekā mums pārējiem, mēģinu izdabūt konkrētāku atbildi. "Atkarībā, par ko ir runa. Piemēram, pirms kāda laika, būdams ministrs, kad aizbraucu pie amerikāņiem uz Vāciju, viņi man izstāstīja un parādīja, ko viņi dara. Es atbraucu mājās pilnīgi drošs. Arī citiem nodevu šo drošības sajūtu, jo zināju – ja kas notiks, amerikāņi pēc piecām minūtēm būs šeit. Tādas lietas dod pārliecību," atbild Bergmanis.

Vai arī tagad ir pārliecība, ka amerikāņi būs pēc piecām minūtēm klāt iebrukuma gadījumā?

"Es domāju, jā. Protams, politiski ir grūti to pateikt, bet militāristi… Es nedomāju, ka kaut kas būtu mainījies. Novērojot visus šos incidentus un situāciju, rodas sajūta, ka daudzi pasaules politiķi vēlas karu. Tik daudzi runā par karu, bet viņiem pašiem nav jāiet karot. 

Neviens militārists negrib karu, jo viņi zina tā cenu. Bet tāda diemžēl ir pasaule – mēs tik brīvi runājam, ka visi it kā "izaicinām karu"… Tas liek daudz pārdomāt."

"Mēs zinām gadījumus citur pasaulē, kad objektā pilnā ātrumā iebrāžas mašīna ar spridzekli. No terorisma novēršanas un drošības viedokļa mēs nedrīkstam pieļaut šādu iespēju arī robežpunktos. Drošības sajūta ir ļoti svarīga cilvēkiem, kas tur strādā, un tā ir arī valsts drošība. Es esmu redzējis, kā tas atrisināts citur civilizētajā pasaulē, un tiešām priecājos, ka šis tiks realizēts arī pie mums," noslēdz Raimonds Bergmanis.

Robežkontroles punktu modernizācija

  • Robežkontroles punkts "Grebņeva"

• Esošo ēku komplekss ir izbūvēts 2000. gadā.

• Pēdējos gados īstenoti kontroles paviljonu pārbūves darbi uz joslām un zem nojumēm.

• Robežkontroles punkta modernizācijas projektā tiks attīstītas ēkas 1676 m2 platībā (provizoriski nākotnes platība ēkām būs 4090 kvadrātmetri) un aptuveni 8,3 hektāri zemes platības.

• Projekta kopējās izmaksas ir 10 319 250 eiro, tostarp ES Kohēzijas fonda finansējums 85% apmērā, pārējais valsts budžeta finansējums (1 547 888 eiro).

  • Robežkontroles punkts "Pāternieki"

• Esošo ēku komplekss izbūvēts 1999. gadā.

• Kopš 2018. gada notikuši atjaunošanas un pārbūves darbi, kuru laikā tika izbūvētas trīs braucamās joslas katrā virzienā un nepieciešamie inženiertīkli pie Baltkrievijas robežas kontroles paviljona, izbūvēts autobusu pasažieru rokas bagāžas pārbaudes terminālis, pārbūvētas nojumes un zem tām esošie kontroles paviljoni uz joslām, daļēji atjaunots ceļa segums.

• Modernizācijas projektā tiks attīstītas ēkas 3430,8 m2 platībā (provizoriski nākotnes platība ēkām būs 4160 m2) un aptuveni 5000 m2 zemes platības.

• Projekta kopējās izmaksas ir 13 073 439 eiro, tostarp Kohēzijas fonda finansējums 85% un valsts budžeta finansējums (1 961 016 eiro).

  • Robežkontroles punkts "Terehova"

• Esošo ēku komplekss ir izbūvēts 1997. gadā.

• Kopš 2019. gada tika izbūvētas attīrīšanas iekārtas, jauna padziļinātās kontroles ēka, pārbūvēti kontroles paviljoni zem nojumēm un pašas nojumes, atjaunots ceļa segums, modernizēta katlumāja, izbūvēta, apvienota servertelpa Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts robežsardzei u.c.

• "Terehovas" modernizācijas projektā tiks attīstītas ēkas 2485,6 m2 platībā (provizoriskā nākotnes platība ēkām būs 3245 m2) un aptuveni 3500 m2 zemes platības.

• Projekta kopējās izmaksas ir 12 334 800 eiro, tostarp Kohēzijas fonda finansējums 85% apmērā un valsts budžeta finansējums (1 850 221) eiro.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma