Ministru kabinets (MK) atbalstījis grozījumus publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumos, kas paredz kārtību, kādā piešķirt apbūves tiesības vēja parku izbūvei valstij vai pašvaldībai piederošās zemēs.
Grozījumi attiecīgajos noteikumos izstrādāti, lai nodrošinātu Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam izvirzīto mērķu – nodrošināt pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu – sasniegšanu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas privātpersonām iegūt apbūves tiesības vēja parku izveidei, ir paredzēta apbūves tiesību piešķiršana izsolēs.
Izsolē persona iegūs tiesības noslēgt apbūves tiesību līgumu, kas ietver gan tiesības veikt zemes platības izpēti, vēja parka izbūvi un vēja parku ekspluatāciju. Savukārt informācija par visiem iespējamiem apbūves zemesgabaliem, par kuriem apbūves tiesības piešķīrējs var rīkot izsoles, tiks publicēta apbūves tiesības piešķīrēja tīmekļvietnē.
Klimata un enerģētikas ministrija uzsver, ka apbūves tiesību nodibināšana vēja parka izbūvei ir atšķirīga no citām inženierbūvēm.
Pirms vēja parka izbūves ir jāveic būtiski lielākas teritorijas izpēte, kas ir laikietilpīgs process. Ar šādu regulējumu tiek nodrošināts, ka privātpersona, kura ir plānojusi ierīkot vēja parkus, var veikt vēja parka izbūvei nepieciešamo inženierizpēti un rēķināties ar to, ka uz izpētes pamata varēs īstenot projektu. Ministrijā norāda, ka šāds regulējums ir būtisks solis pretī Latvijas enerģētiskajai neatkarībai. Izveidotā kārtība nodrošina skaidrību un paļāvību projektu attīstītājiem, kas savukārt veicinās ģenerējošo jaudu Latvijā palielinājumu.
Starp citu, jaunais apbūves tiesību piešķiršanas regulējums paredz arī mehānismu, kas nodrošina valdības noteikto uzdevumu AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" dibināt meitassabiedrību – SIA "Latvijas vēja parki" – ar uzdevumu ierīkot vēja parku ar jaudu orientējoši 800 MW. Lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku vēja parku izbūvi, mehānisms paredz vienreizējas tiesības "Latvijas vēja parkiem" iesniegt motivētu pieteikumu par apbūves tiesībām par zemes apmēru, kas nepārsniedz 10% no kopējās "Latvijas valsts mežu" piedāvātās teritorijas vēja parku izbūvei.
3.1 °C



















































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






































































