Šobrīd, kad enerģētika ir darba kārtības veidotāja, diskusiju par Latvijas enerģētikas nozares attīstību un nākotni netrūkst. Vai Latvijai ir potenciāls tiekties uz elektroenerģijas eksportu? Kas ir Latvijas īstermiņa un ilgtermiņa mērķi? Vai tiks apgūts lielais vēja enerģijas resurss? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniedz Latvijas enerģētikas ceļa karte.

Pirmkārt, enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem ir vienīgā atbilde uz klimata pārmaiņu un Krievijas uzsāktā kara radītiem izaicinājumiem. Valsts nacionālajā enerģētikas un klimata plānā jau 2019. gadā tika nodefinēta virzība uz būtisku atjaunojamā enerģētikas īpatsvara palielinājumu. Lai arī šobrīd, pateicoties tieši hidroelektrostaciju saražotajai elektroenerģijai un atjaunojamās biomasas (šķeldas) katlumāju radītajai siltumenerģijai, esam vieni no zaļākajiem Eiropā enerģētikā, Latvijā un Baltijā kopumā saskaramies ar elektroenerģijas jaudu nepietiekamību – 2022. gadā Latvijā saražojām 66% procentus no patērētā, Igaunijā 89%, bet Lietuvā 36%.

Otrkārt, lētas elektroenerģijas iztrūkums atstāj negatīvu ietekmi uz cenu situāciju Baltijas reģionā kopumā, salīdzinot ar citiem tālāk uz ziemeļiem esošajiem "Nordpool" tirdzniecības reģioniem Skandināvijā, kur vēsturiski atrodas lielākās hidroelektroenerģijas ražošanas jaudas. Visaginas atomelektrostacijas darbības apturēšana Lietuvā pirms vairāk nekā desmit gadiem objektīvi ir radījusi Baltijas sistēmā esošās elektroenerģijas nepietiekamību. Turpmāk mums jārēķinās arī ar "netīras" elektroenerģijas ražošanas no degslānekļa pārtraukšanu Igaunijā (aptuveni 60%). Tieši Latvija ar Daugavas kaskādi un modernu jaudu regulējošu un balansēšanu nodrošinošu TEC2 gāzes koģenerācijas staciju ir un būs Baltijas mugurkauls šajā pārmaiņu un nestabilitātes laikā.

Treškārt, 2023. gada 9. maijā, Eiropas dienā, Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades operatori un Vācijas operators "Hertz 50" vienojās par turpmāku sadarbību elektroenerģijas pārvades starpsavienojuma izveidē starp Baltiju un Vāciju. Aptuveni 750 kilometru garais kabelis pa Baltijas jūras gultni ir viens no izšķirošiem nosacījumiem tieši Latvijas atkrastes vēja enerģijas attīstībai. Latvijas teritoriālajos ūdeņos ir rodamas aptuveni 15 GW vēja enerģijas jaudas, Latvijai šobrīd pīķa dienās sasniedzot tikai 1,2 GW patēriņa. Atkrastes vēja parku attīstībai nepieciešamie investīciju apjomi mērāmi miljardos, un nepieciešamais laiks pārsniedz piecus gadus.

Šobrīd Latvijas un Igaunijas kopprojektā ELWIND notiek sagatavošanās darbi, lai investīcijām jūrā būtu pieejami divi jūras "lauki" katrs ar 500 MW izbūves potenciālu. ELWIND ar Eiropas Savienības atbalstu nodrošina arī iespēju izbūvēt dārgo jūrā esošo infrastruktūru apakšstaciju un savienojumu veidā. Šajā projektā tieši Latvijas valsts nodrošina visu sagatavošanās pasākumu, t.sk. ietekmes uz vidi novērtējumu, veikšanu, turpmāk piesaistot privātas investīcijas vēja parku izveidei.

Latvijas iekšzemē jau šobrīd dažādās stadijās ir vairāk nekā 20 vēja parku attīstības projekti ar kopējo izbūvējamo jaudu aptuveni 2 GW. Mūsu uzdevums ir nekavējoties radīt apstākļus vēja enerģijas attīstībai tieši uz Latvijas valstij piederošām meža zemēm. Valdība tieši šobrīd izskata noteikumus, kas ļautu visiem potenciāliem attīstītājiem pieteikties uz VAS "Latvijas valsts meži" noteiktajiem mežu nogabaliem virs pašu augstāko priežu galotnēm stāvošu vēja turbīnu ierīkošanai. Regulējuma ietvarā aptuveni ne vairāk kā desmitā daļa no mežu nogabaliem tiek nodota VAS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts meži" kopprojektam VAS "Latvijas vēja parki", ņemot vērā jau iepriekš valdības sniegto uzdevumu valsts klimatneitralitātes un enerģētiskās drošības un neatkarības nodrošināšanai.

2023. gada 1. aprīlis bija "patiesības stunda" daudziem no iepriekš pārvades un sadales tīklos pieteiktajiem saules un vēja enerģijas projektiem. Atbilstoši regulējumam turpmāka jaudu rezervēšana tīklā ir atkarīga no rezervācijas maksājumu nomaksas, kas savukārt veicina "graudu atšķiršanu no pelavām". Mums visiem ir nepieciešams elektroenerģijas ražojošo jaudu ātrs un būtisks pieaugums, nevis mūžīgi projekti bez seguma, kas aizņem tīkla kapacitāti.

Straujās pārmaiņas enerģētikā šobrīd prasa vispirms pieņemt jau iepriekš plānošanas dokumentos iezīmētus regulējumus, piemēram, valsts mežu zemes izmantošanā. Sekojoši ar mērķi nodrošināt tieši atjaunojamo energoresursu jaudu pieaugumu ir nepieciešams pilnveidot elektroenerģijas tīkla rezervācijas un izmantošanas noteikumus. Kā arī prioritāra ir regulējuma izstrāde tiesību nodošanai veidot atkrastes vēja parkus potenciālajiem attīstītājiem, ņemot vērā reālo tirgus situāciju un sadalot pienākumu apjomus starp valsti un attīstītājiem.