Šodien praida gājienā Rīgā noslēdzās bez būtiskiem starpgadījumiem, novēroja aģentūra LETA. Tajā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Gājiena dalībnieki nesa rokās plakātus ar uzrakstiem - "Mātei Latvijai visi bērni ir mīļi", "Valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību" un citus.
Gājienu Rīgas ielās sagaidīja iedzīvotāji, kuri no savu dzīvesvietu logiem izkāruši karogus, uzgavilēja gājienam un pūta ziepju burbuļus.
Kā atzina gājiena dalībnieki, pasākums radījis kopības sajūtu. Tas ir bijis pacilājošs un pozitīvu emociju pilns.
Vērtējot ar iepriekšējiem pasākumiem Rīgā, gājiena dalībnieki pauda pārliecību, ka šie pasākumi sasniedz savu mērķi, jo attieksme pret gājienu kļuvusi pieņemošāka, vai vismaz neitrāla.
"Mūsu ir daudz. Ar katru gadu kļūstam arvien krāsaināki, drošāki un pašpārliecinātāki. To nevar ignorēt,"
teica kāda pasākuma dalībniece.
Gājiens arī sasniedzis vēl vienu no saviem mērķiem, paust atbalstu saviem draugiem un kopienas locekļiem.
Pasākumu vēroja liels skaits Valsts un Pašvaldības policistu.
Protestēt pret gājienu bija ieradušies salīdzinoši nedaudz cilvēku. Viena daļa bija organizēti, vienādos tērpos un vienādiem saukļiem, citi vienkārši uzturējās gājiena tuvumā un ik pa laikam izsauca kādus neapmierinātus saukļus.
Kā ziņots, šodien Rīgā norisinājās cilvēktiesību nedēļas "Riga Pride" jeb Rīgas praida nedēļas galvenais notikums - lielais gājiens "Mēs visi esam Latvija", informē Riga Pride 2023" līdzpriekšsēdētājs Kaspars Zālītis. Pēc organizatoru paustā, šī gada praids ir aicinājums ikvienam atplaukt savā dažādībā un ieraudzīt dažādības skaistumu citos. Kā komunikācijas metode tiek izmantota "runāšana caur puķēm". Zālītis skaidroja, ka ziedi ir sena komunikācijas metode, kuru izmantoja mīlnieki, lai slepus sūtītu ziņas viens otram. Vēsturiski dažādi ziedi ir arī tikuši izmantoti LGBTQ kopienas cilvēku identificēšanai.
1.2 °C














































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)





































































































































































