Rakstnieku Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānu "Mērnieku laiki" adaptēs vieglajā valodā, informē Vieglās valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika.
Projekta autori norāda, ka pirms 145 gadiem publicētajam Kaudzīšu romānam ir nepieciešama restaurācija. Viņuprāt, nodot romāna vērtības nākamajām paaudzēm top aizvien grūtāk: daudziem mūsdienu lasītājiem brāļu Kaudzīšu teksts kļuvis par sarežģītu, bet atsevišķām sabiedrības grupām tas ir nepieejams uztveres grūtību vai nepilnīgu valodas zināšanu dēļ.
Brāļu Kaudzīšu romāna iekļaujošo restaurāciju ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu uzsākusi Vieglās valodas aģentūra, un restaurācija nozīmēs romāna oriģinālā teksta adaptāciju vienkāršāk uztveramā veidā – vieglajā valodā. Meļņika stāsta, ka ar ideju par "Mērnieku laiku" restaurāciju šovasar vērsies Rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM). Viņa akcentēja, ka aģentūra jau iepriekš ir veikusi latviešu literatūras klasikas darbu adaptācijas un saņēmusi atzinīgu vērtējumu no pedagogiem, kas saskata to lietderību un izmanto savā darbā, taču,
pēc Meļņikas domām, LNRMM ideja ir inovatīva, jo tā neapstājas pie romāna teksta pārveides vieglāk uztveramā formā, bet paredz arī "radīt precedentu un metodiku sarežģītu Latvijas kultūras vērtību pieejamības praktiskā veidošanā".
Vieglās valodas aģentūras vadītāja norādīja, ka, pirmo reizi vieglajā valodā adaptējot apjomīgu latviešu literatūras klasikas darbu, kas sniedz plašu kultūrvēsturisku ieskatu par latviešu dzīvi, tiktu sperts nozīmīgs solis Latvijas kultūras kanona vērtību pieejamības uzlabošanai Latvijā, īpaši saistībā ar Rakstniecības un mūzikas muzejā romāna ekranizācijām veltīto izstādi "Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai", kas norisināsies no šā gada decembra līdz 2026. gada sākumam.
Iecerēts, ka izstādi papildinās publiski izglītojošā programma, kas ietvertu arī romāna adaptācijas popularizēšanu un metodisku mācību līdzekļu izstādi darbam ar skolēniem. Meļņika uzsvēra, ka, restaurējot romānu – identificējot sarežģītās valodas, sižeta un kultūrvēsturiskās nianses un pielāgojot mērķauditorijas vajadzībām –, tiktu radīta jauna pieeja kultūras mantojuma pieejamībai Latvijā plašā kontekstā.
Projektu ""Mērnieku laiku" iekļaujošā restaurācija" paredzēts īstenot gada laikā,
un izdevniecība "Valters un Rapa", kas šogad uzsākusi oriģinālliteratūras sēriju "Stāsti vieglajā valodā" izdošanu, apņēmusies projekta gaitā sniegt konsultācijas par literatūras klasikas darbu pārizdošanas praksi, bet pēc adaptācijas pabeigšanas rast iespēju publicēt restaurēto brāļu Kaudzīšu romānu.
Kā liecina informācija Valsts kultūrkapitāla fondā, no fonda piešķirts šāds finansējums – projektam "Iekļaujošā "Mērnieku laiku" restaurācija" (Vieglās valodas aģentūra) – 5000 eiro, izstādei "Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai" (Rakstniecības un mūzikas muzejs) – 8000 eiro.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3.3 °C

























































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






























































