No 8. septembra grupas "Prāta vētra" vinilu kolekcijai pievienojas pavasarī iznākušais četru dziesmu mini albums “Pagalmi”. Albuma netradicionālais formāts noteica arī vinila dizainu - “Pagalmu” plate ir tā sauktais mazais vinils - divreiz mazākā izmērā kā ierasts. Vinilu “Pagalmi” iespējams iegādāties biļešu un suvenīru pārdošanas vietnē ekase.lv un mūzikas veikalā “Randoms”, Rīgā.
Turpinot EP dizaina virzienu, vinila vāks veidots ar mākslīgā intelekta palīdzību, sekojot grupas dalībnieku norādēm, kuru tālāk līdz drukas versijai sagatavoja grafiskais dizaineris Didzis Bordo. Interesanti, ka uz vāka redzamos tekstus rakstījis Renārs Kaupers, kura ar roku rakstītais sākotnēji bija domāts kā idejas skice. Arī veltījumu rakstīja Renārs pats: "Mēs visi esam pagalma puikas, šis ir reveranss mūsu bērnībai un tam, kur pagalmu pieredze mūs atvedusi."

Pie dziesmām strādājis arī grupas ilggadējais producents - zviedrs Povels Olsons (Povel Olsson). EP "Pagalmi" nav plānots izdot ierastajā CD formātā.
"Esam gandarīti, ka papildinās mūsu vinilu kolekcija. Palutinām mūsu iekšējos muzikālos gardēžus.
Vinils ir izdzīvojis visus laikus - sākot no džeza ierakstiem līdz mūsdienu pasaules slavenām grupām, kuri izdod lielākas vai mazākas plates.
Aizkustinoši ieraudzīt šo mazo vinila ripulīti, tas atgādina bērnību, kad tieši šādās mazās platēs bija ierakstītas mūsu mīļākās pasakas," stāsta grupa.
Vinila iznākšana grupai ir šīs vasaras kopsavilkums, atskatoties uz grandiozo divu gadu koncerttūres "Gads bez kalendāra" noslēgumu Liepājā, kas apkopots arī roadmovie stilā veidotā dziesmas "Pagalmi" videoklipā.
"Šī bijusi lieliska vasara ar koncertiem Latvijā, Lietuvā un Polijā. Noķērām un izbaudījām katru mirkli - satikšanās ar klausītājiem Liepājā, protams, bija spilgtākais un sirsnīgākais notikums. Lai nākamais darbu cēliens tikpat iedvesmojošs, uzmundrinošs un gaišs," turpina grupa.
Videoklips "Pagalmi" (koncertversija):
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
0.3 °C


















































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)











































































































































