2.1 °C
Aizvadītās nedēļas nogalē Aizputē norisinājās Latvijas čempionāta motokrosā pirmais posms, kur MX1 klasē savā debijas reizē uzvaru svinēja Uldis Freibergs.
Sacensības norisinājās divas dienas, un pirmajā lielākā intriga bija blakusvāģu klasē, kur savu varēšanu demonstrēja pasaules čempionāta pirmā posma uzvarētāji Daniels un Bruno Lielbārži. Lai arī abos braucienos tika uzvarēts, viegli jaunajiem talantiem negāja. "Pirmajā braucienā pēc ne pārāk laba starta visus izdevās apsteigt otrajā aplī, savukārt otrajā braucienā jau nācās pamatīgi iesvīst, lai tiktu līderpozīcijā.
Konkurenti bija spēcīgi, jo startēja visas spēcīgākās Latvijas un Igaunijas ekipāžas,"
pēc mačiem atzina brāļi Lielbārži, aiz kuriem palika igauņi Markus Normaks/Karls Kasesalu un vēl viens Latvijas brāļu duets Jānis un Lauris Daideri. Savukārt otrajā dienā prestižākajā MX1 klasē Uldis Freibergs no "Saldus motokluba", aiz sevis atsājot lietuvieti Domantu Jazdausku un igauni Miku Lohmusu. Pirmajā braucienā Freibergs, kuram šī bija debija MX1 klasē, tuvāko konkurentu apsteidza par pusminūti, lai gan kļūdījās startā un pēc pirmā līkuma atradās vien 15. pozīcijā. Savukārt otrajā braucienā viņš finišēja aiz Toma Macuka, ar ko gan pietika uzvarai summā, jo Macuks pirmajā braucienā finišu nesasniedza. MX2 klasē uzvara Raulam Blumfeldam, bet MX125 klasē pirmais šajā posmā izrādījās Jēkabs Kubuliņš. Komandu vērtējumā labākie rezultāti "Saldus motoklubam", aiz kura palika "Rodeo MX" un "Motosports Racing team/Auseklis". Latvijas čempionātā šogad būs pieci posmi, otrais 11./12. maijā Apē, kur norisināsies tradicionālais "Vaidavas kauss".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
