Latvijas futbolā nedēļas nogalē risinājās divas lielas cīņas – federācijas valdes vēlēšanās Vadims Ļašenko pārliecinoši nosargāja prezidenta amatu, bet "RFS" pārspēja "Rīgu" (2:1), sasniedzot derbija apmeklētības rekordu un trešo lielāko virslīgas vēsturē (5314 skatītāji).
Latvijas Futbola federācijas vēlēšanu kongress noritēja ļoti mierīgā gaisotnē. Debašu daļā tikai viena uzstāšanās, neskaitot iepriekšējās valdes locekles un pie vēlēšanām netikušās Viktorijas Mihaļčukas pateicības runu. Vien daži jautājumi kandidātiem, "Mettas" ģenerālsekretāram Ģirtam Mihelsonam izsakoties, ka liela daļa biedru vispār nesaprotot, par ko ir runa. Tādējādi dienas kārtība tika apsteigta par stundu. Cīņā par prezidenta krēslu Vadims Ļašenko izpogā Maksimu Krivuņecu – 72 pret 21. Viceprezidenti nemainās – Sergejs Kovaļovs un Olafs Pulks, aiz borta paliek Edgars Dupats. Uz sešām valdes locekļa vietām septiņi kandidāti, amatus saglabā Anastasija Kučinska, Nauris Mackevičs, Andis Rozītis, Emīls Latkovskis un Jānis Engelis, klāt nāk Eduards Borisevičs, bet atbalstu negūst Guntars Indriksons.
Vadims Ļašenko pēc kongresa atzina, ka ar starptautiskā futbola virsorganizācijām FIFA un UEFA pārstāvjiem apspriesta statūtu norma, kas ārkārtīgi ierobežo konkurenci: "Runājām, ka noteikti taisīsim darba grupu, lai grozītu statūtus un dotu iespēju vairāk kandidātu pieteikties vēlēšanām."
Krivuņecs pirms vēlēšanām bija atvērts komunikācijai ar žurnālistiem, bet Ļašenko izvairījās no publiskām debatēm ar savu konkurentu. Bija tikai viena kopīga diskusija.
Viņam bija izdevīgāk klusēt nekā runāt. Pats Ļašenko gan šo situāciju skaidroja ar laika trūkumu un nespēju mainīt saspringto grafiku.
"Vairāk nekā divdesmit procenti biedru novērtēja manu programmu, tāpēc jāstrādā tālāk," vēlēšanu iznākumu komentēja Maksims Krivuņecs. "Starp tiem, kas mani atbalstīja pirms vēlēšanām, ir cilvēki, kuriem svarīga vide, varbūt modernāki, ar augstāko izglītību, kuri saprot, par ko runājam. Pusei no biedriem gada apgrozījums ir mazāks par 30 tūkstošiem eiro. Esošai vadībai bija atvēlētas vairākas stundas, lai prezentētu savu četru gadu darbu un programmu. UEFA nosaka, ka jābūt līdzvērtīgai platformai kandidātiem, bet tādas nebija. Ar vadību nebija kontakta, debates. Paskatīsimies, kā būs pēc četriem gadiem, domāju, ka kandidēšu vēlreiz."
Tikmēr virslīgas lielajā derbijā "RFS" ar 2:1 pārspēja "Rīgu", uzvaras vārtus 80. minūtē gūstot Darko Lemajičam, kurš desmit dienas iepriekš guva galvas traumu, un ārsti viņam nerekomendēja iesaistīties spēlē otrajā stāvā, taču trīs punktus serbs izrāva tieši pēc sitiena ar galvu. Pēc pirmā apļa ar 22 punktiem deviņos mačos "RFS" ir līdere, "Rīga" seko ar 18.
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1.1 °C























































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)


































