Kamēr Rīgas dome sper pirmos kautros soļus demontētu materiālu atkārtotas izmantošanas veicināšanā, Latvijas hidroekoloģijas pētnieki satricina pieņēmumu, ka ar mikroplastmasas daļiņu identificēšanu būtu iespējams precīzi noteikt jauna ģeoloģiskā laikmeta sākumu Zemes vēsturē.

Dabas draugi savukārt, jūtot pavasara smaržu gaisā, jau atrota piedurknes cīņai ar invazīvajām sugām.

Aicina pieteikties demontētu materiālu izmantošanai

Rīgas dome aicina iedzīvotājus un uzņēmumus pieteikties Rīgas Centrāltirgus Rūpniecības preču tirgus demontāžā iegūto materiālu atkārtotai izmantošanai.

Pirms demontāžas darbu sākšanas SIA "Rīgas nami" sadarbībā ar Rīgas Enerģētikas aģentūru 29. februārī plkst. 9–12 un 1. martā plkst.14–17 

piedāvā akciju "No tirgus uz mājām – dod materiāliem jaunu dzīvi", kurā varēs pieteikties uz atkārtotai izmantošanai derīgiem materiāliem. 

"Tik bieži izmetam lietas, kas varētu kalpot vēl ilgi," vērtē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps. Lai pieteiktos Rūpniecības preču tirgus apskatei un materiālu atlasei, jāaizpilda veidlapa. Papildu informācija pieejama, rakstot pa e-pastu davis.smoteks@riga.lv vai zvanot pa tālruni 28009283. Izvešanai būs pieejami tikai tie materiāli, kas būs pieteikti. Pēc demontāžas pabeigšanas pieteiktos materiālus varēs saņemt 14. martā.

Pētnieki pret mikroplastmasu kā raksturlielumu

Latvijas pētnieki apstrīd pieņēmumu, ka mikroplastmasa var tikt izmantota kā antropocēna sākuma rādītājs. To apliecina Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošās pētnieces Intas Dimantes-Deimantovičas sadarbībā ar citu valstu zinātniekiem veiktais pētījums. 21. februārī saistībā ar pētījuma rezultātiem ASV zinātniskais žurnāls "Science Advances", kas publicē augstas kvalitātes oriģinālpētījumus, publicējis rakstu "Ezera nogulumos lejup migrējoša mikroplastmasa ir pretrunīgs antropocēna sākuma indikators".

Ģeologu aprindās tiek plaši runāts par jauna ģeoloģiska laikmeta – antropocēna – oficiālu definēšanu. 

Jaunu ģeoloģisko laikmetu Zemes vēsturē nosaka pēc nogulumiem un iežiem, kam jābūt atšķirīgiem no iepriekšējo laiku nogulumiem. Antropocēns jeb cilvēka ietekmes epoha iezīmētu laika periodu, kad apkārtējo vidi un ekosistēmas būtiski ietekmējusi cilvēka darbība. Par šīs epohas sākumu neoficiāli tiek uzskatīts 1950. gads, kad līdzās citu veidu industriālajai attīstībai un cilvēku populācijas pieaugumam sāka attīstīties arī masveida plastmasas ražošana. Plastmasa laika gaitā pilnībā nesadalās, bet gan uzkrājas vidē mazu daļiņu (mikroplastmasas) veidā. Tā kā mikroplastmasa vidē saglabājas ilgi un ar savu klātbūtni atšķir neseno nogulumu un iežu slāņus no citām epohām, tā tiek izvirzīta kā viena no cilvēka darbības pazīmēm Zemes vēsturē. 

Šie pieņēmumi norāda, ka mikroplastmasas klātbūtne konkrētos nogulumu slāņos iezīmē 1950. gadu un tādējādi arī antropocēna sākumu.

Izpētot trīs Latvijas ezeru (Usmas, Sekšu, Pinku) nogulumus, starptautiska pētnieku komanda secinājusi, ka šis pieņēmums neatbilst patiesībai un mikroplastmasas daļiņu esamība konkrētā nogulumu slānī neraksturo laika posmu, kad tā tikusi ražota vai nonākusi vidē, jo mikroplastmasas daļiņām ir tendence pārvietoties dziļāk nogulumos.

Ierobežos krokaino rozi liegumā

Dabas liegumā "Ziemupe" plānots sākt invazīvās sugas krokainās rozes ‘Rosa rugosa’ ierobežošanas darbus desmit hektāru kopplatībā, izmantojot trīs videi draudzīgas metodes, vēsta AS "Latvijas valsts meži". Darbu mērķis ir pasargāt Latvijā unikālu un retu sugu dzīvotnes un atklātu piejūras kāpu biotopus, kurus nomāc invazīvā krokainā roze, un vienlaikus atrast efektīvāko metodi, kā invazīvo augu ierobežot. Dabas liegums "Ziemupe" ir viena no divām vietām Latvijā, kur reģistrēta Latvijā un arī Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamā jūrmalas zilpodze ‘Eryngium maritimum’.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".