9.4 °C
Šodien un rīt, 1. un 2. oktobrī, Kopenhāgenā apspriest Eiropas kopējās aizsardzības spējas un palīdzības sniegšanu Ukrainai neformālā sanāksmē pulcējas Eiropas Savienības (ES) un Eiropas politiskās kopienas valstu vadītāji.
Kopenhāgenas sanāksme ir sagatavošanās oficiālajai Eiropas Padomes sēdei Briselē 23. un 24. oktobrī, bet no līdzīgām tā atšķiras ar īpašu drošības režīmu – pēc septembra beigās reģistrētiem vairākiem atkārtotiem nezināmas izcelsmes lidrobotu nakts lidojumiem virs Dānijas lidostām un militāriem objektiem visā valstī līdz piektdienai ir spēkā civilo dronu lidojumu aizliegums. Arī sanāksmes degošais jautājums ir Eiropas pretdronu aizsardzība.
Četri projekti
Nesankcionētā dronu parādīšanās virs Dānijas, Norvēģijas, Vācijas un vēl vairākām valstīm radījusi satraukumu NATO līmenī un atgādinājusi, ka Rietumu valstis īsti nav gatavas šādām situācijām. Lai arī atklāti amatpersonas to nesaka, valda pārliecība, ka tā nav atsevišķu indivīdu blēņošanās un aiz tā visa stāv Krievija. Noslēpumainie lidaparāti neatgādināja veikalā nopērkamos, un tāpat dronu vadība notika profesionālā līmenī. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valsts ir pakļauta hibrīduzbrukumam. Šā iemesla dēļ 47 valstu līderu drošības labad uz Kopenhāgenu nu komandēta Zviedrijas īpašā pretdronu vienība, kas šobrīd skaitās viena no labākajām Eiropā, un Dānijā uz laiku izvietotas papildu zviedru radaru sistēmas. Zviedrija un Norvēģija gatavas vajadzības gadījumā nosūtīt palīgā dāņiem savas policijas vienības. Francija nosūtījusi sanāksmes apsardzībai vienu helikopteru un 35 pretdronu speciālistus, bet Vācija 40 līdzīgas specialitātes darbiniekus, kā arī atbilstošu aprīkojumu. Vismaz daļa no šīs komandas paliks Dānijā līdz nākamajai otrdienai. Papildus tam NATO, reaģējot uz neidentificēto dronu parādīšanos reģionā un Krievijas veiktajiem gaisa telpas pārkāpumiem, pastiprinājusi savu misiju Baltijas jūrā un kopš svētdienas Kopenhāgenā uzturas Vācijas karaflotes īpašā pretgaisa aizsardzības fregate.
Pēc aģentūras "Reuters" informācijas, neformālajā ES sanāksmē tiks piedāvāti četri tuvākajos gados īstenojami Eiropas aizsardzības projekti.
Aktuālākais ir Eiropas "dronu mūris" ("European Drone Wall") – sistēma, kas ļautu ātri konstatēt, izsekot un notriekt bezpilota lidaparātus un ne tikai tos. Tad seko ES austrumu robežas "sardze" ("Eastern Flank Watch"), kā arī kopējie pretgaisa aizsardzības un kosmiskās aizsardzības "vairogi". Tiem pienāktos būt gataviem līdz 2030. gadam. Briselē cer, ka projektu īstenošanas process ne vien pacels jaunā līmenī Eiropas aizsardzību, bet arī stimulēs rūpniecības attīstību un aktivizēs valstu sadarbību. Projekti būs atvērti visām bloka dalībvalstīm, bet vērsts tas viss, protams, būs pret agresorvalsti Krieviju.
Bailes no krīzes
Novērotāji uzsver, ka vēsturē tas ir bezprecedenta gadījums, kad pie ES apspriežu galda, kur parasti debatē par tirdzniecību, ražošanu, sociālajiem jautājumiem un citām civilām lietām, šoreiz tik nopietnā līmenī spriedīs par aizsardzību. "Pacelt gaisā iznīcinātājus ir NATO darbs, bet ES uzdevums ir būt gataviem ieņemt nepieciešamo pozīciju, lai mēs varētu reaģēt – paaugstināt mūsu gatavību un nodrošināties ar līdzekļiem, kas nepieciešami, ja radīsies vajadzība atbildēt uz draudiem; pastiprināt kopējos instrumentus un spējas, sastopoties ar kopējiem draudiem," izdevumam "Politico" skaidrojis anonīms augsta ranga ES diplomāts. Pēc domnīcas "Eiropas Ārlietu padome" (ECFR) aizsardzības jomas līdzstrādnieka Rafaela Losa domām, kopējo draudu apziņa ir viena lieta, bet lielākā problēma ir, kā stāties Krievijas provokācijām pretī tā, lai salīdzinoši neliels incidents nepāraugtu lielākā krīzē un bruņotā konfliktā: "Ir ļoti grūti, ja NATO alianses lielākais sabiedrotais, ASV prezidents [Donalds Tramps] pasaka: jūtieties brīvi ar krievu iznīcinātāju notriekšanu, bet nezinu, vai es jūs pēc tam atbalstīšu." Loss brīdina, ka Kopenhāgenā varētu parādīties atšķirīgi valstu redzējumi – Polija solās turpmāk notriekt visu, kas no Krievijas neatļauti ielauzīsies tās gaisa telpā, bet Eiropā arī netrūkst valstis, kuras baidās no tā saucamā Franča Ferdinanda efekta. Proti, situācijas, kā 1914. gadā, kad reģionāls serbu terorista atentāts pret Austroungārijas impērijas troņmantnieku eskalējās līdz Pirmā pasaules kara uzliesmošanai.
Nav garantijas, ka Kremļa diktatoram Vladimiram Putinam obligāti būtu jāpabeidz karš Ukrainā, lai uzsāktu vēl citu.
Vēl ir jautājums par valstu gatavību aizsardzības izdevumiem un Ukrainas atbalstam – Krievijas robežvalstīm par to nav jautājumu, bet, piemēram, Spānija naudu varētu vēlēties tērēt pavisam citiem mērķiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena šonedēļ pauda, ka varētu izmantot "reparāciju kredītu" – 140 miljardus eiro sankciju iesaldētās Krievijas naudas. No tās ar īpašiem noteikumiem atsevišķu izmaksu veidā varētu finansēt ne tikai Ukrainas budžetu, bet tāpat bruņojuma iepirkumus Eiropas aizsardzības mērķiem. Kredītu pieklātos atdot, ja Krievija izmaksātu Ukrainai reparācijas, tas ir, kompensētu kara zaudējumus. Vienīgā nelaime, ka plānam pretojas Ungārijas premjers Viktors Orbāns. Komentētāju skatījumā, viens no Kopenhāgenas neafišētajiem uzdevumiem varētu būt atrast likumīgus apkārtceļus, lai "izolētu Orbānu".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
