9.4 °C
Aizvadītās nedēļas nogalē Seulā notika Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) ģenerālā asambleja, kurā nacionālo paralimpisko komiteju, starptautisko parasporta federāciju un sporta organizāciju cilvēkiem ar invaliditāti balsojumā atcēla daļēju diskvalifikāciju agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kas bija spēkā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Šāds lēmums nozīmē, ka turpmāk abu agresorvalstu paralimpiskās komitejas atgūst visas biedru tiesības, tostarp iespēju startēt starptautiskās sacensībās, arī Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs zem savas valsts karoga, nacionālajās krāsās un ar savu atribūtiku un himnu.
Nedeva iespēju debatēt
Balsošana notika divās kārtās, un, pēc Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) vadības paustā, šis process bijis mulsinošs. Proti, sākotnēji tika plānots, ka balsošana notiks 26. septembrī ar elektronisko sistēmu, taču tehnisku iemeslu dēļ balsošana pārcelta dienu vēlāk un tā notikusi ar manuālu balsu skaitīšanu, raisot bažas par balsojuma godīgumu. Tāpat Latvijas un Igaunijas pārstāvjiem nav bijis iespēju debatēt pirms balsojuma, organizatoriem aizbildinoties ar ierobežotām iespējām laika trūkuma dēļ.
Vispirms balsoja par priekšlikumu pilnībā diskvalificēt Krievijas Paralimpisko komiteju, taču pret to bija 111 balsstiesīgie, par – 55, bet 11 delegāti atturējās. Pēc tam tika noraidīts arī priekšlikums par daļējas diskvalifikācijas saglabāšanu: pret – 91, par – 77, atturējās astoņi. Līdzīgi balsoja arī par Baltkrieviju. Lai diskvalifikāciju saglabātu, bija nepieciešams 50%+1 balss, taču rezultāti liecina, ka vairākums bija agresoru pusē.
"Esam sarūgtināti un neapmierināti ar pieņemto lēmumu, jo balsojām pret to. Kamēr karš turpinās, agresorvalstu dalība starptautiskajās parasporta sacensībās nav iespējama," pauž LPK prezidente Daiga Dadzīte. Viņa norāda, ka pirms balsojuma varēja just daudzu valstu labvēlību pret Krieviju un Baltkrieviju, izskanot aicinājumiem nodalīt politiku no sporta. Īpaši atbalstošas bijušas Āfrikas valstis. Dadzīte uzsver, ka šāds balsojuma iznākums ir sliktas ziņas visām Baltijas un citām Eiropas valstīm, kas stingri iestājās pret agresoru dalību starptautiskās sacensībās.
"Mēs nepiekrītam šādam iznākumam, jo sports ir Krievijas maigās varas politikas izpausme, ko pēc tam viņi izmanto savā propagandā,"
uzsver LPK vadītāja. LPK turpinās pilnībā atbalstīt Ukrainu cīņā pret agresorvalstīm.
Tikmēr Ukrainas Sporta un jaunatnes lietu ministrija aicinājusi "sporta pasauli, tās valstis, sporta institūcijas, sportistus un trenerus, kuri nav pazaudējuši savu morālo kompasu, ne tikai nosodīt šādu kaunpilnu IPC lēmumu, bet aktīvi pieprasīt tā atcelšanu". Tāpat Ukrainas puse vērsusies ar aicinājumu pie paralimpisko spēļu organizatoriem nepieļaut krievu karogu parādīšanos sacensību arēnās.
Ratiņkērlingā agresoru nebūs
Līdz šim parasportā okupantu valstu pārstāvji varēja startēt neitrālā statusā. Diskvalifikācijas atcelšana pagaidām attiecas tikai uz tiem sporta veidiem, kuri ir tiešā IPC pārraudzībā: vieglatlētiku, peldēšanu, šaušanu, parahokeju, pauerliftingu un dažiem citiem. Pārējos sporta veidos lēmums jāpieņem starptautiskajām federācijām. Ziemas paralimpiskajās spēlēs ir seši sporta veidi – parakalnu slēpošana, paradistanču slēpošana, parasnovbords, parabiatlons, parahokejs un ratiņkērlings. Visos sešos veidos šobrīd okupantu valstu pārstāvji netiek pielaisti sacensībām un to sportistiem nav izsniegtas licences dalībai 2025./2026. gada sezonai. Piemēram, ratiņkērlingā, kurā Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs startēs arī astoņi Latvijas sportisti, Krievijas un Baltkrievijas komandām vairs nav iespējams kvalificēties spēlēm. Taču tas attiecas tikai uz šo ziemas sezonu. Citos sporta veidos agresori ar visām savām regālijām varēs atgriezties tuvākajā laikā.
Šajās dienās Indijā norisinās pasaules čempionāts paravieglatlētikā, kur ar panākumiem startē arī Latvijas sportisti. Dalībnieku vidū ir arī agresorvalstu pārstāvji, taču pagaidām vēl neitrālā statusā, jo lēmums par diskvalifikācijas atcelšanu tika pieņemts, kad čempionāts jau bija sācies. IPC aizbildinājusies, ka tehniski neesot vairs iespējams veikt izmaiņas, tāpēc neitrālais statuss šajās sacīkstēs tiek saglabāts.
Ledus sakustējies
Krievijā šāds IPC lēmums, saprotams, uzņemts ar sajūsmu, uzreiz to sasaistot ar cerībām starptautiskajā apritē pilntiesīgi atgriezt ne tikai parasportistus, bet arī parastos atlētus. "Ledus sakustējies", "Karogs un himna atgriežas!", "Pasaulē vēl palicis veselais saprāts" – šie ir daži no ziņu virsrakstiem krievu medijos.
"IPC ģenerālās asamblejas lēmums ir svarīgs solis ceļā uz pilnīgu mūsu sportistu tiesību atjaunošanu starptautiskajā arēnā.
Esmu pārliecināts, ka šis precedents kļūs par orientieri arī Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) un citām starptautiskajām federācijām, kuras tagad būs vairāk pielaidīgas,"
uzskata agresorvalsts sporta ministrs un reizē Krievijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs Mihails Degtjarovs.
SOK izpildkomiteja aizpagājušajā nedēļā paziņoja, ka agresorvalstu pārstāvji Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs, līdzīgi kā pērn Parīzes vasaras olimpiskajās spēlēs, varēs piedalīties tikai neitrālā statusā, pirms tam veicot pārbaudi, vai viņi nav saistīti ar spēka struktūrām un vai nav publiski atbalstījuši karu Ukrainā. Atšķirība starp ziemas un vasaras olimpiskajām spēlēm ir tā, ka pārliecinoši lielākā daļa ziemas sporta veidu starptautisko federāciju šobrīd neļauj okupantu valstu pārstāvjiem piedalīties starptautiskās sacensībās, tāpēc tiem nemaz nav iespēju olimpiskajām spēlēm kvalificēties. Izņēmums pagaidām ir tikai daiļslidošana. Neskatoties uz to, Degtjarovs sola, ka IPC balsojums tiks ņemts kā paraugs, lai "turpinātu juridisko un politisko cīņu pret starptautiskajām sporta organizācijām". Krievi esot vērsušies pie SOK izpildkomitejas, pieprasot tās lēmuma skaidrojumu attiecībā uz dalību Milānas spēlēs. "Mēs jau gatavojam prasības Eiropas un sporta arbitrāžas tiesām," uzsver Degtjarovs, gan nenorādot, kādās tieši instancēs okupanti plāno vērsties.
Agresors nedrīkst tikt normalizēts!
Dace Melbārde, izglītības un zinātnes ministre: "Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmums atjaunot Krievijas un Baltkrievijas sportistu tiesības piedalīties 2026. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs ir amorāls, cinisks un nepieņemams. Tas nav tikai apvainojums Ukrainas tautai – tas ir kauna traips uz starptautiskās sporta kopienas sirdsapziņas. Kamēr Ukrainā mirst bērni un tūkstošiem cilvēku kļūst par invalīdiem Krievijas izraisītā kara dēļ, komiteja izvēlas ignorēt karu, okupāciju un klajus cilvēktiesību pārkāpumus, faktiski legalizējot agresorvalstu atgriešanos starptautiskajā arēnā. Ja šis lēmums netiks atcelts, agresorvalstu pārstāvji – tostarp bijušie karavīri un algotņi – zem savu valstu karogiem kāps uz tās pašas skatuves, kur būs arī ukraiņi, kuri paši cietuši šajā karā. Agresors nedrīkst tikt normalizēts! Latvija jau ir uzsākusi konsultācijas ar Latvijas Paralimpisko komiteju, sporta federācijām, kā arī Baltijas un ziemeļvalstu partnervalstīm, lai vienotos par kopīgu, stingru un koordinētu rīcību, aicinot šo lēmumu nekavējoties mainīt."
Uz trešo termiņu
Par IPC prezidentu uz trešo termiņu pārvēlēts Endrū Pārsons no Brazīlijas, kurš amatā būs līdz 2029. gadam. Par Pārsonu balsoja 109 no 177 delegātiem, bet viņa konkurentam Donghjonam Be no Dienvidkorejas tika 68 balsis. Par pirmo viceprezidentu ievēlēja Leilu Markešu Motu no Portugāles, bet par otro viceprezidentu Jonu Pētersonu no Dānijas. IPC ir 211 biedri – 185 nacionālās paralimpiskās komitejas, 18 starptautiskās federācijas un astoņas sporta organizācijas cilvēkiem ar invaliditāti. Pēdējā ģenerālajā asamblejā biedru rindās tika uzņemta Bolīvija, Dienvidsudāna un Starptautiskā sporta kāpšanas federācija.
Zelts un sudrabs
Pasaules čempionātā paravieglatlētikā Indijas galvaspilsētā Ņūdeli Aigars Apinis pirmdien izcīnīja zelta medaļu diska mešanā. F53 grupā Apinis labākajā no mēģinājumiem disku raidīja 19,32 metrus tālu, aiz sevis atstājot brazīlieti Andrē Rošu (18,79 m), kamēr bronza tika horvātam Velimiram Sandoram (18,09 m). Savukārt F12 grupā lodes grūšanā Emīls Dzilna tika pie sudraba godalgas, lodi aizgrūžot 16,63 metrus tālu. Par uzvarētāju kļuva Ukrainas sportists Volodimirs Ponomarenko, kurš uzstādīja jaunu pasaules rekordu – 17,39 metri. Vēl sacensībās startēs Diāna Krūmiņa un Raivo Maksims.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
