Maijā SIA "Rīgas mežiem" (RM) 11 gadus piederējusī kokzāģētava "Norupe" par sešiem miljoniem eiro tika pārdota kokapstrādes un mežsaimniecības uzņēmumam "Stiga RM".
Īsi pēc tam ar atklātu vēstuli nāca klajā "Norupes" darbinieki, iebilstot pret kokzāģētavas plānoto likvidāciju un darbinieku atbrīvošanu no darba. Pārdošanas procesā darbiniekiem solīts, ka darba vietas tiks saglabātas. Vai darbinieki piemānīti? Vai kokzāģētavas slēgšana tomēr ir loģisks solis?
Jauns darba devējs, citi noteikumi
Par ko ir neapmierināti "Norupes" darbinieki? Anonīmajā vēstulē teikts, ka pirms pārdošanas "Rīgas mežu" pārstāvji norādījuši, ka darbinieku intereses tiks ievērotas gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Zāģētavas pircējs turpināšot gan darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, gan ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.
"Mēs kā darbinieki tam noticējām, jo to apstiprināja arī kokzāģētavas vadība, atsaucoties uz valdes solīto. Pēc tam mums visiem bija piespiedu kārtā "palūgts" tūlīt izņemt visu aktuālo atvaļinājumu. Pēc atgriešanās no atvaļinājuma tikām nosūtīti strādāt uz kapitālsabiedrībai piederošo "Norupes kokaudzētavu" Ogrē, neskatoties, kādus darba pienākumus pildījām kokzāģētavā. Argumenti bija, ka tas ir uz laiku, kamēr kapitālsabiedrību pārņem jaunais īpašnieks.
Savukārt jau pēc vairākām dienām sagaidīja nākamā "Rīgas mežu" valdes "cūcība" – visiem tika pateikts, ka turpmāk darba vieta neatradīsies Ogrē, kokzāģētavā, bet būs jābrauc strādāt uz Kuldīgu,
darbs būs vairākās maiņās, tostarp nakts maiņās. Protams, šie jaunie darba nosacījumi ar "iebiedēšanas" taktiku radīja neapmierinātību, jo, pirmkārt, mūsu ģimenes pārsvarā dzīvo Ogres tuvumā, Rīgā un Pierīgā. Otrkārt, līdz šim mūsu darba apstākļi paredzēja normētu 8 h darbadienu no pirmdienas līdz piektdienai."
"Rīgas mežu" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra sarunā ar "Latvijas Avīzi" uzsvēra, ka vēstulē teju viss ir nepatiess, izņemot to, ka pēc pārdošanas daļa zāģētavas darbinieku nav turpinājuši darbu. "Bet tas arī nav vairs mūsu jautājums – kādas bija viņu un "Stiga RM" sarunas pēc pārdošanas. Mums bija svarīgi, lai visi darbinieki ar nepārtrauktu darba stāžu, uzkrātiem atvaļinājumiem, apdrošināšanām utt. vienā dienā ir mūsu pārziņā un otrā dienā bez pārtraukuma ir otrā uzņēmumā."
Jau pārdošanas brīdī bijis zināms, ka "Stiga RM" nesaglabās kokzāģētavu, tās vietā būvējot jaunu ražotni. "Uzņēmums paplašina savu darbību, un tuvāko gadu laikā esošās kokzāģētavas vietā taps jauna, moderna, tehnoloģiski attīstīta ražotne, nodrošinot labi apmaksātas darba vietas Ogres un tās apkārtnes iedzīvotājiem. Šī būs vieta, kur Latvijā iegūta koksne tiks pārstrādāta augstvērtīgos eksporta produktos, ar kuriem varēsim lepoties un nest Latvijas vārdu pasaulē," pēc pārdošanas sacīja "Stigas RM" valdes loceklis Jānis Osis.
Kāda ražotne taps kokzāģētavas vietā, pagaidām nav zināms. Tāpat arī nav zināms, vai vecā kozāģētava tiks nojaukta, vai kāda no ēkām tomēr tiks saglabāta. Skaidrs nav arī tas, kāpēc "Stigai RM" vajadzēja tieši šo teritoriju. Vai zeme līdzīgā teritorijā, bet bez ēkām nebūtu lētāka par sešiem miljoniem?
3.2 °C

















































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









































































