Lai koncerta vietā nebūtu bēres. Pēc Ventspils traģēdijas joprojām bažas — vai varam paļauties uz šoferiem

Bieži vien uzmanība kādai problēmai tiek pievērsta un risinājumi meklēti tikai tad, kad ir notikusi traģēdija.

Tā arī pēc traģiskā Ventspils jauno dziedātāju un diriģenšu brauciena 10. janvārī uz Daugavpili raisījās diskusijas un izvirzījās dažādi jautājumi. Kā organizēt skolēnu autopārvadājumus uz koncertiem, sacensībām, festivāliem, Dziesmu un deju svētkiem, lai tie būtu droši? Kā zināt, vai pie stūres būs tāds šoferis, kurš ievēro satiksmes noteikumus un ir pietiekami profesionāls, lai viņam uzticētu skolēnus? Kuram ir jāatbild par pašdarbības kolektīvu un sportistu transportēšanu uz pasākumu vietām, un kā šī atbildība tiek fiksēta, lai tai būtu juridisks spēks?

Ventspils Mūzikas vidusskolas kora "Nošu planētas" bērni un vokālās studijas "Mazā prinča planētas" dziedātāji ar diriģentēm 10. janvārī devās uz jauno dziedātāju konkursu Daugavpilī. Automašīnas vadītājs, kas veda bērnus, uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā veica pārgalvīgu apdzīšanas manevru un uztriecās pretim braucošajai smagajai automašīnai. Bojā gāja diriģente un slimnīcā vēlāk nomira viena no dziedātājām. Četri cilvēki nonāca slimnīcā. Mikroautobusa vadītājs, kurš patlaban vēl ārstējas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, bija darba ņēmējs gan Ventspils pašvaldības uzņēmumā "Ventspils reiss", kur strādājis uz nepilnu slodzi, gan privātajā uzņēmumā "K.K.Transports".

"Ventspils reisa" direktors Arvis Bernics tagad "Latvijas Avīzei" teic, ka šo autovadītāju nebūtu laidis tik tālā reisā uz Daugavpili. Pašvaldības Kultūras centrs, kura paspārnē ansambļos darbojās audzēkņi un diriģentes, kuras janvārī devās uz Latgali, meklēdams lētāko iespēju, bija iepircis šo ārpakalpojumu no pieminētā privātā pakalpojumu sniedzēja.

Pēc avārijas tiek spriests ne tikai par to, kā tiek organizēti skolēnu pārvadājumi, bet arī par svarīgu drošības nosacījumu (ne)ievērošanu, piemēram, ka obligāti jāpiesprādzējas arī autobusos un mikroautobusos, ne tikai automašīnās. 

Medijos tika ziņots, ka minētajā braucienā bērni nebija piesprādzējušies.

Nepagāja ilgs laiks – tikai desmit dienas pēc traģiskās avārijas uz Ventspils šosejas, kad satiksmes negadījumā Olainē cieta skolēnu autobuss – tā vadītājs veicis kreiso pagriezienu, nepārliecinoties par drošu manevru. Par laimi, neviens no 18 pasažieriem smagi necieta. Taču izrādījās, ka daļa skolēnu nebija piesprādzējušies.

Vai ir svarīgi, kurš būs šoferītis?

Drošības jostas, protams, ir svarīgas. Un to lietošana būtu jāiemāca katram bērnam un jālieto jebkurā braucienā katram pieaugušajam. Bet ar to vien skolēnu pārvadāšanas jautājumus neatrisināt. Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks transporta un citos tautsaimniecības jautājumos, teic, ka nevienā likumā vai noteikumos neesot regulēta skolēnu pašdarbības kolektīvu un sporta klubu dalībnieku pārvadāšanas drošība – tā esot katras pašvaldības un iestādes atbildība.

"Iespējams, ka skolēnu pārvadājumiem ir jāizdala atsevišķa dotācija, lai tie nebūtu pakļauti brīvā tirgus nosacījumiem un tiem būtu atsevišķas prasības un finansējums. 

Bet tam ir nepieciešams papildu finansējums, kura, visticamāk, nebūs. Ja tas būtu nodrošināts, šoferis būtu pārbaudīts variants, nevis kaut kāds nejaušs ārpakalpojumā sagādāts cilvēks, kurš katru dienu brauc ar citu autobusu," secina Salmiņš.

Droši vien daudziem vecākiem un skolotājiem atmiņā ierastā prakse, kad uz koru konkursiem vai sporta sacensībām vienmēr veda viens un tas pats zināmais skolas šoferītis, kurš, gadiem vizinot skolas bērnus, viņus bija labi iepazinis, tāpat kā audzēkņi viņu. Vai tad, ja šoferis ir skolēniem, skolotājiem gadiem pazīstams, ir drošāk?

Autotransporta direkcijas komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis pilnībā nenoliedz, ka tam nebūtu absolūti nekādas nozīmes. Viņaprāt, tāds uzskats esot raksturīgs lielākoties lauku reģionos – tur gribot zināt, kas tas par cilvēku, kas vedīs skolēnus. "Bet vai, iekāpjot sabiedriskajā transportā Rīgā vai kādā citā pilsētā, jūs par to domājat? Nē, taču. Jūs uzticaties cilvēkam pie stūres, jo zināt, ka tiesības pārvadāt cilvēkus nedos kuram katram. Šoferis no malas nenozīmē, ka viņš slikti brauc," saka Zaķis.

"Meklējam, kur vienkāršāk"

Avārijā cietušās diriģentes Rudītes Tālbergas (viņa patlaban ārstējas, tāpēc neizdevās ar diriģenti sazināties), kā arī nelaiķes Anitras Niedres kolēģe Ventspils Mūzikas vidusskolā Antra Ziemele labā nozīmē atceras vēl ne tik senu laiku, kad vispārizglītojošo skolu audzēkņus ekskursijās, kā arī pašdarbības kolektīvus uz pasākumiem vadāja bez maksas ar Ventspils pašvaldības Izglītības pārvaldes nodrošināto transportu un pašiem tas nebija jāmeklē. Viņa ir arī Ventspils 6. vidusskolas mūzikas skolotāja, kora diriģente un vada Ventspils vācu kultūras biedrības ansambli "Windau", kas darbojas Ventspils Kultūras centra paspārnē. 

Pašvaldības Izglītības pārvaldei bijuši dažādas ietilpības autobusi. Ja bija nepieciešams tikt uz pasākumiem, tad vidusskola sūtījusi pieprasījumu pārvaldei un tā nodrošinājusi ar šiem autobusiem, kurus vadījuši pazīstami šoferi. 

Viņu pakalpojumus izmantojuši arī sportisti. Bet nu jau pāris gadus naudas trūkuma dēļ tas tā vairs nenotiekot.

A. Ziemele: "Mēs pazinām šoferus, zinājām autobusus, un bija drošības sajūta, ka tie paredzēti speciāli skolēnu pārvadājumiem. Kad sāka trūkt finansējuma, pārvalde vairs nevarēja uzturēt šos autobusus un atdeva skolēnu autopārvadājumu funkciju pašvaldības uzņēmumam "Ventspils reiss". Uzņēmums prasa diezgan lielu samaksu, tāpēc mēs tā pakalpojumu neizvēlamies – meklējam, kur vienkāršāk un lētāk.

Pati sadarbojos ar Aizputi – ja mana audzināmā klase, piemēram, vēlas braukt ekskursijā, tad no turienes firmas īrējam autobusu un bērni paši par to samaksā. Dīvaini sanāk, jo šoferim ir jāatbrauc uz Ventspili un jātiek atpakaļ, bet tur ir lētāk īrēt autobusu nekā no "Ventspils reisa". Privātie pārvadātāji, kam ir busi, arī tos izīrē, bet rodas jautājums: kas ir šoferi, vai viņi ir pastāvīgi darbinieki?"

Izvēlējās lētāko pārvadātāju

Traģiskajā 10. janvāra braucienā mikroautobusa šoferis bija no Ventspils uzņēmuma "K.K. Transports", ar kuru līgumu bija noslēdzis Ventspils pašvaldības Kultūras centrs. Tā vadītājs Māris Valtenbergs "Latvijas Avīzei" teica, ka tā neesot bijusi gadījuma rakstura izvēle, jo Kultūras centrs ar šo uzņēmumu ik pa laikam sadarbojoties vismaz desmit gadus un līdz šim sūdzību par to neesot bijis. 

Pieminētais autovadītājs strādājis arī "Ventspils reisā", tāpēc neesot bijis pamata bažām, ka viņš varētu būt riskants braucējs.

"Decembra beigās mēs saņēmām informāciju no kolektīva vadītājām, ka ir nepieciešams brauciens uz jauno dziedātāju konkursu Daugavpilī. Bija pusotru nedēļu laiks, lai mēs pieņemtu lēmumu, vai šajā konkursā ir jāpiedalās. Ņemot vērā to, ka tas ir ļoti augsta līmeņa bērnu un jauniešu pašdarbības kolektīvs, mēs darījām visu iespējamo, lai nodrošinātu transportu. Proti, izpētījām transporta piedāvājumus tirgū un izvēlējāmies lētāko pakalpojumu," stāsta M. Valtenbergs.

Tas gan bijis izņēmuma gadījums, kad skolēnu pārvadātājs tika izraudzīts šādā veidā, jo ierastā prakse esot tāda, ka Kultūras centrs veic ikgadējo iepirkumu, lai izvēlētos pašdarbības kolektīvu pārvadātājus visa gada garumā, taču pašvaldības apmaksātu transportu piešķirot galvenokārt tiem, kas dodas uz Kultūras centra ieskatā ļoti nozīmīgiem pasākumiem.

"Mēs spējam segt tikai nelielu daļu no visām vēlmēm, jo gada budžets nav tik liels, lai apmierinātu visus piecdesmit kolektīvus. 

Priekšroku dodam tiem pašdarbības kolektīviem, kuriem jāpiedalās skatēs ārpus Ventspils, obligātajos kopmēģinājumos, Dziesmu un deju svētkos vai arī valstiska līmeņa konkursos. Pārējos gadījumos pašdarbības kolektīvu vadītāji paši meklē šoferi, autobusu un sedz izdevumus par transporta nodrošināšanu," skaidro Kultūras centra direktors.

Bet vienlaikus Valtenbergs uzskata, ka Latvijā jau ilgstoši valsts līmenī neesot sakārtota sistēma, kā tiek reglamentēta nepilngadīgo darbība amatieru mākslas kustībā, tajā skaitā arī transportēšana uz dažādiem pasākumiem.

"To atzīst arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs, ka tieši šis segments ir pelēkā zona, kas šobrīd netiek reglamentēta. Esmu sazinājies ar vairākiem kultūras centru, kultūras namu un kultūras pārvalžu vadītājiem dažādās pilsētās, un arī viņi tam piekrīt. Ņemot vērā, ka valstī nav vienotas sistēmas, tad katrs interpretē pēc savas saprašanas un iespējām, kā organizēt izbraukumus un darbošanos kultūras iestādēs, kur notiek mēģinājumi un koncerti," secina Valtenbergs. Runājot par drošiem nepilngadīgo pārvadājumiem, viņš spriež: 

"Visdrošākā firma var nodrošināt visdrošāko šoferi ar vislielāko pieredzi un vislabāko transportu, bet cilvēks mirkļa iespaidā var pieņemt vienu vai otru lēmumu, kas var beigties bēdīgi... Cilvēcisko faktoru nevar izslēgt nekad."

Patlaban Kultūras centra vadītājs kopā ar bērnu vecākiem strādājot pie tā, lai būtu visa nepieciešanā palīdzība avārijā cietušajiem – atsevišķiem bērniem joprojām esot vajadzīga medicīniskā palīdzība, bet pārējiem – psiholoģiskā palīdzība.

Kuru katru pie skolēniem nelaiž

Komentāros pie publikācijām interneta portālos varēja arī izlasīt, ka Ventspils iedzīvotāji vēl pirms traģiskās avārijas esot šausminājušies par avāriju izraisījušā šofera braukšanas manierēm. Viņš savulaik strādājis pašvaldības Izglītības pārvaldē, bet pēc tam, kad tur bija samazināts darba vietu skaits, kļuvis par nepilna darba laika autobusa šoferi pašvaldības uzņēmumā "Ventspils reiss", kas nodrošina regulāros starppilsētu pārvadājumus, un piestrādājis arī uzņēmumā "K.K.Transports". Taču uzņēmuma "Ventspils reiss" direktors Arvis Bernics "Latvijas Avīzei" atklāj, ka konkrētajam autovadītājam nekādi pārkāpumu neesot bijuši. Uzņēmums regulāri veicot autovadītāju novērtēšanu, rīkojot profesionālās meistarības konkursus, kuros vērtē autovadītāju spējas un sniegumu.

"Ventspils reiss" ir uzvarējis iepirkumā par Izglītības pārvaldes veiktajiem pārvadājumiem, tātad nodrošina šoferus un autobusus skolēnu reisiem. Bet vai uzņēmuma vadība spēj izzināt savu padoto braukšanas manieres, to, cik droši viņi ir pasažieriem?

"Mūsu uzņēmumā strādā aptuveni 90 šoferi, kuru vidējais vecums ir 50 gadi un jaunāki. Mēs redzam viņu profesionālo līmeni novērtēšanas laikā, kad viņi brauc konkrētā trasē, pārvarot noteiktus šķēršļus. Šī profesionālā novērtēšana vairāk vai mazāk ietekmē viņu atalgojumu.

Mūsu uzņēmuma iekšējās darbības noteikumi prasa, ka ik gadu visiem autobusa šoferiem ir jānokārto eksāmens. 

Autovadītājs, kurš ieguvis vadītāja apliecību pirms trīsdesmit gadiem, nenokārtos nevienu eksāmenu bez papildu apmācībām. Visiem šoferiem ir jābūt drošiem. Taču ir atšķirība – tas autovadītājs, kurš brauc pa novadu, netiks nosūtīts uz tālajiem pārvadājumiem," skaidro uzņēmuma direktors. Traģisko avāriju izraisījušais šoferis neesot piedalījies regulāro reisu apkalpošanā – viņš sūtīts atsevišķos tuvajos braucienos pa novadu un tik tālā reisā kā Daugavpils nekādā gadījumā nebūtu komandēts, saka A. Bernics.

Vai ar avāriju izraisījušo šoferi tiks turpinātas darba attiecības? A. Bernics: "Tas nav šī brīža jautājums, uz kuru es varētu sniegt atbildi. Patlaban mums ir pārāk maz informācijas. Kad tās būs vairāk, to izvērtēsim uzņēmumā."

Ar "K.K.Transporta" valdes locekli un uzņēmuma īpašnieku Kasparu Briedi-Veidenbergu "Latvijas Avīzei" neizdevās sazināties, lai noskaidrotu, kādi ir šī uzņēmuma kritēriji, pārvadājot pasažierus. "Lursoft" dati rāda, ka uzņēmumā strādā divi darbinieki un tā apgrozījums pērn bijis 47 tūkstoši eiro, bet zaudējumi 10 tūkstoši eiro.

Saskaņā ar "Latvijas Avīzes" rīcībā esošo informāciju sadursmē ar kravas automašīnu iesaistītā mikroautobusa šoferis ir dzimis 1953. gadā.

Lai pie stūres nebūtu haltūrists

Ventspils domes opozīcijas deputāts un uzņēmējs Aivis Landmanis uzskata, ka tieši pašvaldība spiež samazināt bērnu un jauniešu pašdarbības kolektīvu un sporta klubu audzēkņu pārvadājumu drošību, jo tā, no vienas puses, dodot finansējumu, bet, no otras puses, norādot, ka "tā ir jūsu izvēle, ar ko jūs braucat".

"Ja ir pašvaldības nauda, tad ir jābūt vienādam pārvadājumu standartam. 

Man ir informācija, ka šajās lētajās, nelielajās pārvadājumu firmās, no kurām daļa strādā pelēkajā zonā, šoferi pat ir citu profesiju pārstāvji un tur ierodas kā tādi haltūristi. 

Piemēram, bijusi tāda situācija, ka autovadītājs nokavējis savu reisu tikai tāpēc, ka viņa pamata darbavieta ir ugunsdzēsības un glābšanas dienests un laikus nav varēja paspēt, jo nebija beigusies maiņa. Viņš skrien no maiņas un ved bērnus. Tāpēc jau ir tā zemākā cena, un tā ir problēma visā valstī," secina Landmanis.

Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš ir pārliecināts, ka šo problemātisko situāciju varot novērst. Pagaidu risinājums patlaban esot tāds, ka pēc traģiskās autoavārijas domes priekšsēdētājs esot uzdevis Kultūras centra vadītājam vairs neiepirkt pārvadājumus no privātajiem pakalpojumu sniedzējiem un šo pakalpojumu nodrošināt tikai ar Izglītības pārvaldes iepirkumā uzvarējušā "Ventspils reisa" līdzdalību. Vītoliņš domā, ka šis pašvaldības uzņēmums esot drošākais Latvijā jau vienpadsmit gadus.

"Diemžēl daudzi privātie nespēj izpildīt pašvaldības prasības. Uzņēmumam ir jābūt pieredzei, savai autobāzei, profesionāliem autovadītājiem, medicīnas personālam. Patlaban Kultūras centrs gatavo iepirkumu, kurā būs izvirzītas tādas pašas prasības kā Izglītības pārvaldes iepirkumam, kurš noslēdzās pirms vairāk nekā gada un kurā uzvarēja "Ventspils reiss"."

Taču, kā iepriekš stāstīja Kultūras centra vadītājs Māris Valtenbergs, centram trūkst finansējuma un tas esot galvenais iemesls, kāpēc esot izvirzītas prioritātes, kuros gadījumos pašdarbības kolektīviem ceļa izdevumus uz koncertiem, skatēm nodrošina "Ventspils reiss", bet kuros gadījumos tiekot meklēts lētāks pārvadātājs.

J. Vītoliņš uzskata, ka par naudu vairs nevajadzētu uztraukties: 

"Kultūras centram pietrūkst 3,5 tūkstošu eiro, un šī gada pašvaldības budžetā tie tiks piešķirti. Ja iepirkuma rezultātā būs vajadzīga vēl papildu summa, mēs to piešķirsim no rezervēm."

Pēc traģiskās avārijas pašvaldībā tika izveidota komisija, kura, kā informēja Jānis Vītoliņš, ar saviem secinājumiem nākšot klajā 21. februārī.

Pārskatīs tiesību aktus

Arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir pieņēmis lēmumu veidot darba grupu, kurā iesaistīšot pašvaldību speciālistus, tajā skaitā arī no Ventspils domes, kuri esot tiešā sasaistē ar mūzikas un mākslas skolām. Centra vadītāja Signe Pujāte sola, ka tikšot pārskatīti tiesību akti kultūras jomā un izstrādātas vadlīnijas, lai kultūras iestādes, kas strādā ar bērniem un jauniešiem, būtu vienotas savā rīcībā, nodrošinot transportu uz tādiem reģionāliem pasākumiem, kāds bija plānots Daugavpilī, un citiem, kuri vēl tikai gaidāmi.

Pašiem savi šoferi un autobusi

Kāda ir pieredze citās pašvaldībās? Ventspils novadā atšķirībā no Ventspils pilsētas katrai skolai ir autobuss ar zināmu šoferi. Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (Latvijas Zemnieku savienība) informē, ka pašvaldībai piederot 14 lielie autobusi un septiņi mikroautobusi. Visi šoferi esot darba attiecībās ar pašvaldību. Lielākā daļa no tiem, kuri ikdienā vedot skolēnus uz mācību iestādēm, nodrošinot audzēkņu nogādāšanu arī uz olimpiādēm, sacensībām, konkursiem.

"Nav bijuši nekādi lieli incidenti, kaut gan dažreiz kāds autobuss ir noslīdējis no ceļa, taču bez cietušiem pasažieriem un autobusu bojājumiem. 

Noslīdējis tikai tāpēc, ka ceļi ir drausmīgi sliktā stāvoklī – uz tiem kājās pat grūti nostāvēt.

Pašvaldībai ir jārūpējas, lai skolēnu pārvadāšana noritētu droši. Tā nedrīkst būt, ka transports tiek meklēts pa malām, jo tad nezina, ne kāds tas transports, ne arī kāds tas šoferis. Pašvaldība nodrošina arī visu transporta apkopi un remontus. Ne reizi nav bijis tā, ka skolēnu pārvadājumiem trūktu naudas.

Pēc avārijas uz Ventspils šosejas vienojāmies ar pašvaldības policiju, ka tā veiks neplānotas pārbaudes, apstādinot skolēnu autobusus un pārbaudot, vai visi ir piesprādzējušies. Policisti ir apmeklējuši skolas, stāstījuši par to, cik tas ir svarīgi. Jau pirms šīs traģēdijas bija šoferi, kuri nesāka kustību, kamēr visi nebija piesprādzējušies. Šis gadījums vēl jo vairāk liek pievērst uzmanību drošībai."

Nepaļaujas uz iepirkumiem

Arī Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas vadība Rēzeknē nepaļaujas uz skolēnu pārvadājumu iepirkumiem, bet paši nodrošina savā pārvaldībā divus mikroautobusus un to šoferus par savas izglītības iestādes līdzekļiem. Skola ir Kultūras ministrijas tiešās pakļautības iestāde un līdz ar to – ministrijas finansēta.

Raimonds Arbidāns, Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas direktors, stāsta, ka, neraugoties uz to, ka busiņus drīkst vadīt ar B kategorijas autovadītāja tiesībām, darbā esot pieņemti tādi šoferi, kuriem ir atļauja pasažieru komercpārvadājumu veikšanai.

"Mēs rūpīgi izvēlamies, kādi autovadītāji pie mums strādā. 

Vienam autovadītājam ir piecu gadu pieredze pasažieru pārvadāšanā ar "Ecolines" autobusiem, arī otram darbiniekam, kurš skolā strādā vairāk nekā desmit gadus, ir liela pieredze pasažieru pārvadājumos ar lielajiem autobusiem.

Ja notiek izbraukumi skolas mācību procesa ietvaros, piemēram, lai apmeklētu Mūzikas vai Mākslas akadēmiju, tad mēs veicam cenu aptauju un izvēlamies komercpārvadātāju no Rēzeknes. Parasti tie ir zināmi šoferi," ar skolēnu pārvadāšanas kārtību iepazīstina skolas direktors.

Viņš uzsver, ka no skolas teritorijas nedrīkstot izbraukt, kamēr pedagogi un audzēkņi neesot parakstījušies, ka viņi ir iepazīstināti ar drošības noteikumiem. Visiem tiekot atgādināts, ka ir jāpiesprādzējas, un šoferis to pārbaudot.

"Mums ir tā saucamā birokrātija, kas nevienam nepatīk, bet mēs esam uzstājīgi, jo tā pasargā daudzos brīžos," secina Arbidāns un piebilst, ka pēc traģiskās avārijas uz Ventspils šosejas tomēr vēlreiz pārskatīšot skolēnu pārvadāšanas noteikumus, lai pārliecinātos, vai tajos nav kas uzlabojams.

Vai būtu kas uzlabojams ministriju ieskatā?

Andis Groza, Kultūras ministrijas Kultūrizglītības nodaļas vadītājs: "Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes, lai nodrošinātu savu audzēkņu pārvadāšanu uz konkursiem un pasākumiem, kas notiek citās pilsētās, veic transporta pakalpojuma cenu aptauju katrā atsevišķā gadījumā. No saņemtajiem piedāvājumiem iestāde izvēlas pakalpojuma sniedzēju, rūpīgi pievēršot uzmanību drošības prasībām. 

KM ar izglītības iestāžu vadītājiem pārrunās ar audzēkņu un pedagogu pārvadāšanas drošību saistītos jautājumus."

Edijs Šauers, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs: "Izglītības un zinātnes ministrija ir vērsusi pašvaldību uzmanību uz to, ka bērnu pārvadājumiem jānotiek droši un atbildīgi. Bērnu pārvadājumi pašvaldību teritorijā ir pašvaldību un skolu atbildība, bet, protams, primāri – autovadītāja atbildība. Ministrija uzsver, ka, plānojot pārvadājumu loģistiku, tam jānotiek atbildīgi un domājot par bērnu vajadzībām."

Arī sabiedriskā transporta šoferi dažkārt brauc agresīvi

Foto: Zane Bitere/LETA

Par pasažieru drošību raizes var būt ne tikai pašvaldību organizētajos skolēnu pārvadājumos, bet arī sabiedriskajā transportā. Autotransporta direkcija (ATD), kas atbildīga arī par pasažieru pārvadājumiem ar sabiedrisko transportu, reizi divos gados pasūta aptauju, lai analizētu pārvadātāju darbu no pasažieru skatpunkta. Pēc tam ATD informējusi par pārkāpumiem arī konkrētos pasažieru pārvadātājus. Pērnruden sadarbībā ar SKDS pētījums veikts četros novados – aptaujāti Jēkabpils, Krāslavas, Ogres un Saldus novada iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kuri mēdz izmantot sabiedrisko transportu. Dažādu jautājumu vidū bijuši arī jautājumi par drošību.

• Vienā no aptaujas sadaļām uzskaitīti, kādi varētu būt nepieciešamie uzlabojumi sabiedriskajā transportā (drošības jostas pasažieriem, bezvadu internets salonā, mēneša biļetes, jaunāki autobusi, labāka klimata kontrole salonā, lielāks attālums starp sēdekļiem u. c.) un respondenti atzīmēja, vai, viņuprāt, tas būtu nepieciešams. Šādas bija respondentu atbildes par drošības jostu nepieciešamību pasažieriem.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

• Aptaujas sadaļā par dažādiem ar autobusu satiksmi saistītiem aspektiem vaicāts arī, vai iedzīvotāji novērojuši (un cik beiži), ka autobusa vadītājs brauc agresīvi, tas ir, strauji uzsāk braucienu, strauji bremzē, neievēro satiksmes noteikumus u. tml.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

MAF 2024

Foto: #sif_maf2024

Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".