6 °C
Krievija 21. oktobrī veiksmīgi izmēģinājusi spārnoto raķeti "Burevestnik", svētdien apspriedē Kremlī Vladimiram Putinam raportēja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valerijs Gerasimovs.
Savukārt Putins pauda gandarījumu, ka Krievijas rīcībā ir "unikāls ražojums, kāda pasaulē nav nevienam". "Burevestnik" ir starp Putina iecienītākajiem un reizē noslēpumainākajiem "brīnumieročiem", par kuru zināms ārkārtīgi maz. Pagaidām var vien minēt, cik runās par to patiesības un cik Rietumu iespaidošanai domāta blefa.
Mini kodolreaktors
Uzskata, ka "Burevestnik" ir vēl padomju gados iecerēta raķete ar kompaktu kodolreaktoru dzinēja vietā. Pie tādas strādāts arī ASV, taču izmēģinājumus pārtrauca, jo problēmas radīja reaktora dzesēšana un radioaktīvais piesārņojums raķetes lidojuma laikā. Pirms apmēram desmit gadiem pie projekta atgriezās Putina Krievija. Kaut daļa ekspertu rausta plecus par funkcionējošas raķetes ar kodoldzinēju iespējamību, atgādinot, ka tādas eksistencei joprojām nav nekādu pierādījumu, ja tāda patiešām pastāvētu, tas nozīmētu revolucionāru izrāvienu. NATO klasifikācijā "Burevestnik" nosaukts par "Skyfall". Teorētiski ar kodoldzinēju un kodollādiņu apgādāta raķete varētu atrasties gaisā vairākas dienas un mazā augstumā atkārtoti aplidot zemeslodi, izvairoties no reljefa šķēršļiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām. Nāvējošo kravu "Burevestnik" varētu nogādāt jebkurā laikā jebkurā vietā, tāpēc tā drīzāk būtu pieskaitāma starpkontinentālajām, ne taktiskajām raķetēm.
Amerikāņu analītiskais centrs "Nuclear Threat Initiative" apgalvo, ka laikā no 2017. līdz 2019. gadam krievi "Burevestnik" izmēģinājuši vismaz 13 reižu. Tikai divos gadījumos "puslīdz veiksmīgi".
Lielākais incidents notika 2019. gada augustā pie Severodvinskas. Informācijas druskas par notikušo liek domāt, ka raķete, kas iegāzās jūrā, eksplodēja, kad to mēģināja izcelt.
Gāja bojā septiņi korporācijas "Rosatom" un Krievijas Aizsardzības ministrijas darbinieki. Notika arī radioaktīvo materiālu noplūde, un Arhangeļskas slimnīcā parādījās "starojoši" pacienti.
Slepenais poligons
Krievijas vadība nenosauc vietu, kur notikuši izmēģinājumi, tomēr izsecināts, ka tas ir Paņkovas poligons Novaja Zemļas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā. Kopš vasaras satelītattēlos tajā bija vērojama gatavošanās rosība. Pirmdien Norvēģijas izlūkdienesta NIS pārstāvis aģentūrai "Reuters" apstiprināja, ka Novaja Zemļa fiksēts tālas darbības rādiusa spārnotās raķetes "Skyfall" ("Burevestnik") izmēģinājuma starts. Sīkāki komentāri nesekoja, bet izdevums "The Barents Observer" ziņoja, ka Krievija slēgusi gaisa telpu virs Novaja Zemļa un Ziemeļu Ledus okeānā, Barenca un Karas jūrā atradušies ar iespējamo testu saistīti kuģi, bet Paņkovas poligonam tuvajā lidlaukā – militārās un "Rosatom" transportlidmašīnas. Ja "Burevestnik" virza atomdzinējs, tam vajadzētu atstāt radioaktīvas daļiņas kā lidojuma pierādījumu. Tādas Novaja Zemļas apkaimē 2018. gadā konstatēja vides aizsardzības organizācijas "Bellona" mērījumi. Šoreiz Norvēģijas Kodoldrošības pārvalde (DSA) novērošanas stacijās Norvēģijā un Svalbāras arhipelāgā, ap 900 km no Paņkovas poligona, nav reģistrējusi neko virs normas. Tiesa, DSA pārstāvji atzīst, ka vajag ilgāku laiku, lai radioaktīvās daļiņas no Novaja Zemļas sasniegtu staciju sensorus. Arī BBC norāda, ka ASV radioloģiskās kontroles lidmašīnas "Boeing WC-135R Constant Phoenix", kuras vēl augusta beigās, kad prognozēja kārtējo "Burevestnik" izmēģinājumu, patrulēja Baltijas jūras gaisa telpā, 21. oktobrī, tātad raķetes starta brīdī, bāzi ASV nebija pametušas. Savā vietā ostā Kolas pussalā atradies arī "Rosatom" specializētais kuģis "Rossita", kurš iepriekš "Burevestnik" izmēģinājumu sezonās uzturējies pie poligona.
Vēl ir jautājums, kā raķete pēc starta lidojusi un kur nolaidusies. Ja ģenerālim Gerasimovam taisnība un tā 15 stundās nolidojusi 14 tūkstošus kilometru,
sanāk, ka raķete virs civilpersonām slēgtās 850 km garās Novaja Zemļa salas šurpu turpu pa zigzaga trajektoriju lidinājusies ar ātrumu 933 km/h.
Ne ģenerālis, ne Putins neko nav bilduši par raķetes nokrišanas vietu. Ja tā iekritusi jūrā, krievi to, iespējams, joprojām meklē.
ASV prezidents Donalds Tramps, vaicāts par reakciju uz Maskavas dižošanos, atbildēja, ka laikā, kad Ukrainā notiek karš, paziņojumi par raķešu izmēģināšanu ir "nevietā", jo Putinam drīzāk būtu jāstrādā pie kara izbeigšanas. Tramps arī piebilda, ka amerikāņiem nav nepieciešama raķete, "kas lido 14 tūkstošus kilometru", ja Krievijas krastu tuvumā atrodas amerikāņu atomzemūdenes.
Putins par "jaunu ieroci" oktobrī sāka runāt tieši laikā, kad aktualizējās diskusijas par amerikāņu spārnoto raķešu "Tomahawk" piešķiršanu Ukrainai. Iespējams, "Burevestnik" izziņošana ir taktisks gājiens ar mērķi piesaistīt ASV uzmanību un pamudināt Vašingtonu sākt jaunas kodolieroču skaita kontroles sarunas. Lai arī principā tādās būtu ieinteresēti arī Rietumi, militārais analītiķis Jurijs Fjodorovs "Radio Svoboda" uzsvēris, ka šobrīd sarunas vairāk rūp Krievijai. Iemesls ir Krievijas kodolieroču novecošana – krieviem kļūst aizvien grūtāk uzturēt esošos kodollādiņus darba kārtībā, kamēr ASV ar to nav problēmu.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
