3.4 °C
Pasaulē slavenā modes zīmola "Dior" šūpuļtīkli, kas ir domāti atpūtai pie jūras vai dārzā, top Gulbenē uzņēmuma "Nemo" šūšanas filiālē, informē laikraksts "Dzirkstele".
"Nemo" valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe laikrakstam stāstījusi, ka "Dior" meklējis kādu šūšanas uzņēmumu ar pieredzi šūpuļtīklu ražošanā. Kā partneris izvēlēts Latvijas tūrisma zīmols "Modern Nomad" ar jau gadiem aprobētajiem šūpuļtīkliem, ko šuj "Nemo" Gulbenes filiālē.
"Dior" šūpuļtīklu paraugus un tehnisko pusi izstrādājusi "Nemo" filiāles vadītāja Inese Sliņķe. "Nemo" filiālē bijuši arī "Dior" pārstāvji, auditējot ražotnes atbilstību viņu standartiem. Saņemts atzinīgs vērtējums un noslēgts darījums.
"Nemo" vadītāja skaidrojusi, ka plašākai publikai neesot zināms, ka modes un citu nozaru globālie zīmoli paši visbiežāk neražojot neko, bet galvenokārt nodarbojas ar reklamēšanu un pārdošanu.
"Zīmolam strādā pašu vai ārējie dizaineri, kas rada ideju atbilstoši mērķauditorijai – tas ir zīmējums, bieži arī konkrēta auduma ražotāja artikuls vai apdruka. Dažkārt ideja ir daži iedvesmas attēli – fotogrāfijas, kolāža. Visu pārējo dara kāds cits – uzņēmums, kas publikai nav zināms. Tāds ir arī "Nemo". Mēs ražojam arī apģērbus, kas atgriežas atpakaļ pie Latvijas pircēja par četrkāršu un lielāku cenu, salīdzinot ar "Nemo" cenu, ko "Nemo" izraksta zīmolam. Bet nepārprotiet – reklamēšana un pārdošana ir ļoti dārga. Lai pircējs izvēlētos tieši šo zīmolu, jāiztērē milzīgi līdzekļi, salīdzinot ar paša apģērba vai izstrādājuma izmaksām. Faktiski sanāk, ka cenas lielākā daļa ir nemateriāla – tās ir mūsu emocijas un sapņi," nozares specifiku raksturojusi I. Zemdega-Grāpe.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
