1.2 °C
Jaunlaicenes pagastā Alūksnes novadā aizvadīts krāsains, jautrs un izzinošs pasākums "Lakatu svētki 2024", raksta avīze "Alūksnes un Malienas Ziņas".
No pagājušā gada rudens līdz šā gada pavasarim dažādās Latvijas vietās notikušas meistarklases "Lakatu darināšana uz rāmja", kuras vadījusi Santa Melece. Pirmā šāda meistarklase notikusi Jaunlaicenes pagastā. Ar laiku krāsaino lakatu darināšanu uz rāmja vēlējušās apgūt arvien vairāk sievu visā Latvijā – Alūksnē, Apē, Lejasciemā, Zeltiņos, Bērzpilī, Talsos, Jēkabpilī, Preiļos, Trapenē, Lizumā, Ilzenē, Rīgā, Jūrmalā, Gulbenē, Stāmerienā, Trikātā, Alsviķos, Jaunannā un Rēzeknē.
Pasakainā krāsu gamma, skaistie raksti, sirds sajūtas un iztēle, kas ielikta lakatu darināšanas darbos neesot aprakstāma! Visu lakatu košums bijis ieraugāms Jaunlaicenē. Katrs no tiem ir citāds un vismīļākais – tāpat kā pašas lakatu darinātājas.
Lakatu darināšanas nodarbībās bieži izskanējušas vēlmes, ka visām sievām vajagot kādreiz satikties. Tieši tāpēc ap simts lakatu darinātājām no visas Latvijas 21. septembrī pulcējās pirmajā nodarbību vietā Jaunlaicenē.
Svētkos bijis piedomāts, lai gan lieliem, gan maziem dalībniekam rodas iespējas jauki un saturīgi pavadīt laiku. Atklāšanā uzstājusies Jaunlaicenes folkloras kopa "Putnis" un Jaunannas deju kopu "Jaunanna". Pēc tām norisinājusies lakatu demonstrēšana parādes gājienā Jaunlaicenes muižas parkā un arī dažādu amatu meistarklases (stikla pūšana, keramika, vainadziņu izgatavošana, koka dekoru/maisiņu apgleznošana, koka darinājumi, augu paklāju veidošana, klūdziņu pīšana u. c.).
Meistarklašu vadītāji ieradušies no Ventspils, Alūksnes, Apes, Jaunlaicenes, Bejas, Žīguriem, Rēzeknes, Madonas, Baltinavas, Ilzenes, Raunas un citām vietām. Dalībniekiem bijusi iespēja piedalīties arī izklaidējošā un izzinošā ceļojumā ar ekskursiju vilcieniņu pa Jaunlaicenes muižas kompleksu, kā arī piedalīties Jaunlaicenes muižas muzeja "Malēnieša pasaule" dažādajās izglītojošajās aktivitātēs. Visu pasākuma laiku nodrošināta arī lakatu darināšanas pamatzināšanu apguve, kā arī iespēja interesentiem iegādāties rāmi un īpašo bambusa adatu, ar ko darboties mājās pašiem.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
