3.3 °C
Vācijas kanclers Olafs Šolcs trešdien atlaida finanšu ministru Kristianu Lindneru, kas varētu nozīmēt pašreizējās trīs partiju koalīcijas galu.
Lindners, kurš ir liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) līderis, nonācis asās pretrunās ar pārējām koalīcijas partijām - kanclera Olafa Šolca pārstāvētajiem sociāldemokrātiem (SPD) un zaļajiem - par budžeta jautājumiem, nodokļu politiku un to, kā veicināt Vācijas ekonomikas izaugsmi.
Šie konflikti pēdējās nedēļās izprovocējuši baumas, ka FDP varētu pat izstāties no trīs partiju koalīcijas, izraisot pirmstermiņa vēlēšanas.
Šolcs atlaida savu finanšu ministru visu triju partiju augstāko amatpersonu sanāksmes laikā kancelejā, pavēstīja Šolca preses pārstāvis Štefens Hebestreits.
Šolces preses konferencē paziņoja, ka atlaidis Lindneru tāpēc, ka vairs nav bijis pamata uzticībai.
"Viņš pārāk bieži ir zaudējis manu uzticību. Šādos apstākļos nopietns valdības darbs nav iespējams,"
preses konferencē sacīja Šolcs.
Viņš pavēstīja, ka izvirzījis 15. janvārī parlamentam balsot par uzticību valdībai.
Laikraksts "Bild" ziņo, ka Lindners trešdien pārējām partijām paziņoja, ka pēdējo dienu sarunas ir parādījušas, ka nav pietiekami daudz kopsaucēju ekonomikas un finanšu politikas jautājumos.
Lindners esot teicis, ka Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās padarījusi ekonomikas pārorientēšanu par vēl steidzamāku jautājumu.
"Bild" ziņo, ka Lindners ierosināja partijām rīkot jaunas vēlēšanas 2025. gada sākumā, bet Šolcs šo priekšlikumu noraidīja.
Ja tas apstiprināsies, tas nozīmētu, ka sociāldemokrāti un zaļie centīsies palikt pie varas kā mazākuma valdība līdz 2025. gada septembrī paredzētajām vēlēšanām.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
