Eiropai neizdodas panākt vienprātību Irānas jautājumā

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu izraisījusi satraukumu Eiropā gan jautājumā par ilgstoša konflikta ietekmi uz energoresursu un pārtikas cenām, gan arī par iespēju, ka karadarbība Tuvajos Austrumos pasaules sabiedrības un elites uztverē var aizēnot Krievijas agresiju Ukrainā.

Satraukumu raisa arī tas, ka Eiropas valstu vidū acīmredzami ir ļoti dažādi skatījumi par pareizāko attieksmi pret Tuvajos Austrumos notiekošo. Lai arī Eiropas valstis ir nosodījušas Irānas uzbrukumus Tuvo Austrumu reģiona valstīm, kuras karadarbībā nepiedalās, attieksmē pret pašu ASV un Izraēlas militāro operāciju vērojamas lielas atšķirības.

Sančess pret karu

Par redzamāko ASV un Izraēlas operācijas kritiķi Eiropā kļuvis Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. Viņš līdz šim ir vienīgais kādas Eiropas valsts līderis, kas atklāti nostājies pret ASV prezidentu Donaldu Trampu Irānas jautājumā, vēsta izdevums "Politico". Sančess jau drīz pēc karadarbības sākuma nedēļas nogalē paziņoja, ka uzbrukums Irānai ir "starptautisko tiesību pārkāpums", kas nav nekādā veidā "attaisnojams". Madride arī liegusi triecieniem Irānai izmantot Spānijas teritorijā esošās gaisa spēku bāzes. Tīmekļa vietnē "Flightradar24" redzams, ka vairāk nekā desmit ASV kara lidmašīnas pēc tam no Spānijas devušās uz citām bāzēm. Reaģējot uz to, Tramps otrdien piedraudēja apturēt "visu tirdzniecību" ar Spāniju. Baltā nama saimnieks arī izteicās, ka ASV nemaz nav vajadzīga Madrides atļauja, lai izmantotu Spānijas militārās bāzes. Atbildot uz Trampa izteiktajiem draudiem par iespējamu tirdzniecības sakaru apturēšanu, Sančess trešdien paziņoja, ka viņa vadītā valdība iestājas pret karu. "Spānijas valdības nostāju var apkopot pāris vārdos: karam nē," paziņoja premjers. 

"Mēs nebūsim līdzdalīgi tajā, kas ir kaitīgs pasaulei un pretrunā ar mūsu vērtībām un interesēm tikai aiz bailēm no atmaksas," 

pauda Sančess, piebilstot, ka viņa nostājai piekrīt "daudzas citas valdības" un "miljoniem pilsoņu visā Eiropā, Ziemeļamerikā un Tuvajos Austrumos". Sociālistu premjers arī aicināja neatkārtot "pagātnes kļūdas", tā atsaucoties uz 2003. gadā notikušo ASV iebrukumu Irākā, kuru atbalstīja tā laika konservatīvais Spānijas premjers Hosē Marija Asnars. Izdevums "Politico" norāda, ka Sančesa manevra iespējas Spānijas iekšpolitikā pašlaik nav ļoti lielas, jo sociālistus vajā korupcijas skandāli, un valdošā partija ir cietusi zaudējumus reģionālajās vēlēšanās. Savukārt ārpolitikā viņam ir iespēja pretnostatīt sevi Trampam, kurš Spānijā ir ļoti nepopulārs. Jāpiebilst, ka Sančess ir asi kritizējis arī Izraēlas karadarbību Gazas joslā, kā arī ASV militāro operāciju, kuras gaitā janvāra sākumā tika sagūstīts un Savienotajās Valstīs nogādāts Venecuēlas vadonis Nikolass Maduro.

Aicina nemācīt sabiedrotos

Vairums Eiropas valstu līderu tomēr tik atklāti pret Vašingtonu nav nostājušies. Kā pirmais no Eiropas līderiem pēc kara sākuma Baltajā namā otrdien viesojās Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Drīz pēc karadarbības sākuma Mercs pauda, ka starptautisko tiesību apsvērumi nenoteiks Berlīnes politiku Irānas jautājumā. "Šis nav īstais brīdis, lai pamācītu mūsu partnerus un sabiedrotos. Neskatoties uz mūsu šaubām, mums ar viņiem ir daudzi kopīgi mērķi," par ASV un Izraēlas operāciju nedēļas nogalē izteicās Mercs. Viesojoties Baltajā namā, Vācijas kanclers tomēr pauda cerību, ka karadarbība beigsies drīz. Karš "kaitē mūsu ekonomikām. Tas attiecas gan uz naftas cenām, gan uz gāzes cenām", reportieriem Baltajā namā norādīja Mercs. "Tāpēc mēs visi ceram, ka šis karš beigsies tik ātri, cik iespējams," piebilda kanclers. Merca vizīte Baltajā namā sākotnēji bija ieplānota, lai apspriestu Krievijas karu Ukrainā un nemierīgās Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības attiecības, atgādina apskatnieki. Jāpiebilst, ka 

Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija ir paziņojušas, ka ir gatavas piedalīties "aizsardzības" operācijās pret Irānas radītajiem draudiem, 

tomēr vismaz britu gadījumā ASV prezidents bija gaidījis lielāku ieguldījumu. Tramps īpaši nosodīja britu rīcību, neļaujot izmantot karabāzi Čagosu salās Indijas okeānā sākotnējā uzbrukumā Irānai. Vēlāk Londona piekrita ļaut izmantot savas karabāzes "aizsardzības" operācijām. Tramps žurnālistiem paziņojis, ka "nav apmierināts" ar britu premjera Kīra Stārmera rīcību, kuras rezultātā ASV kara lidmašīnām bijis jānolido papildu stundas, lai sasniegtu mērķus. Stārmers neesot "Vinstons Čērčils", bet amerikāņu un britu īpašās attiecības "vairs nav tādas, kā bija agrāk", paziņoja Baltā nama saimnieks. Stārmers ir skaidrojis savu lēmumu nepiedalīties sākotnējā triecienā Irānai. "Prezidents Tramps ir paudis neapmierinātību ar mūsu lēmumu neiesaistīties sākotnējos triecienos, bet mans pienākums ir spriest par to, kas ir Lielbritānijas nacionālajās interesēs," britu likumdevējiem paziņoja Stārmers. Jāpiebilst, ka ar brīdinājumu Eiropas valstīm, kuras varētu iesaistīties jebkādās militārās operācijās pret Irānu, trešdien klajā nākusi Irānas Ārlietu ministrija. Tās paziņojumā īpaši uzsvērts, ka "aizsardzības" operācijas tiks pielīdzinātas uzbrukuma operācijām. Vai šīs valstis "grib atņemt Irānai spējas cīnīties pret agresoriem", jautāts Irānas Ārlietu ministrijas paziņojumā. Līdz šim Irānas droni ir raidīti uz Kipru, kur tie trāpījuši britu militārajai bāzei. Tas licis Apvienotajai Karalistei, Francijai un Grieķijai sūtīt savus bruņotos spēkus uz Kipru, lai novērstu turpmākus Irānas radītus draudus.