Eiropa meklē iespējas sastrādāties ar Trampa administrāciju

ASV prezidenta amatā stājoties Donaldam Trampam, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un institūciju vadītājiem nākas domāt par pareizāko stratēģiju, lai attiecības ar jauno administrāciju Vašingtonā izdotos ievirzīt pozitīvā gultnē.

Atceroties Trampa pirmo pilnvaru termiņu un jaunā prezidenta iepriekš izteiktos paziņojumus, tomēr valda bažas gan par iespējamu ES un ASV tirdzniecības karu, gan par Vašingtonas nodomiem aizsardzības jautājumos.

Sola pragmatisku pieeju

Eiropas Savienība īstenos pragmatisku pieeju attiecībās ar jauno administrāciju Vašingtonā, tomēr "vienmēr" būs gatava aizsargāt savas stratēģiskās intereses pret jebkuru nepamatotu rīcību, otrdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. "Abām pusēm uz spēles ir likts ļoti daudz," brīdināja EK vadītāja, vēršot uzmanību uz ES un ASV ciešo ekonomisko integrāciju, kurai, viņasprāt, vajadzētu sekmēt abu pušu sadarbību, nevis vest uz konfrontāciju. 

"Mūsu pirmā prioritāte ir laikus iesaistīties, apspriest kopīgas intereses un būt gataviem sarunām. Mēs būsim pragmatiski, bet mēs vienmēr iestāsimies par saviem principiem. 

Aizsargāt mūsu intereses un balstīt mūsu vērtības – tas ir eiropiešu ceļš," uzsvēra fon der Leiena, atgādinot par EK rīcībā esošajiem ekonomiskajiem instrumentiem, kurus bloks varētu izmantot, lai pretotos Vašingtonas mēģinājumiem Eiropai piemērot jaunus tarifus. EK vadītāja tomēr Davosā nenāca klajā ar kādiem spēcīgiem paziņojumiem pret Trampa aizstāvēto "Amerika pirmajā vietā" politiku, vērtē telekanāls "Euronews". Turklāt viņa pat nemaz nepieminēja Trampa vārdu.

Kopš Trampa uzvaras vēlēšanās novembrī EK ir bijusi ārkārtīgi piesardzīga, lai nesakaitinātu jauno administrāciju, norāda "Euronews". EK nāca klajā ar piesardzīgu noraidījumu Trampa izteikumiem par iespējamu ES dalībvalstij Dānijai piederošās Grenlandes pārņemšanu. Lai arī fon der Leienas komanda ir paudusi gatavību sarunām ar Trampa administrāciju, iespējamo sarunu laiks vēl nav zināms.

Sliktākais scenārijs nav piepildījies

Apskatnieki vērtē, ka Eiropas interesēm nozīmīgākajos jautājumos tomēr pagaidām Tramps nav nācis klajā ar kādiem īpaši negatīviem paziņojumiem. Pirms pagājušā gada novembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām Tramps pauda apņēmību ES noteikt papildu tarifus, lai tā līdzsvarotu abu pušu tirdzniecības bilanci. Republikāņu politiķis arī solīja pārskatīt palīdzību, ko Savienotās Valstis sniedz Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. 

Savā pirmajā darbadienā izdotajos izpildrīkojumos tarifi pret Eiropu tomēr nav pieminēti. 

Jaunais prezidents gan ir uzdevis izskatīt ASV noslēgtos tirdzniecības līgumus, kas var kalpot par pirmo soli, lai nākotnē ieviestu arī papildu tarifus.

Fon der Leiena jau drīz pēc Trampa atkārtotās ievēlēšanas nāca klajā ar rosinājumu ES lielākos daudzumos iepirkt ASV naftu un gāzi, kas ļautu arī mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem, kurus Eiropa joprojām iegādājas, lai arī krietni mazākos apmēros nekā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Energoresursu nozīmīgumu piesaucis arī 47. ASV prezidents. "Vienīgā lieta, ko viņi ātri var izdarīt, ir pirkt mūsu naftu un gāzi," Tramps paziņoja pirmdien, kad stājās prezidenta amatā. Jāpiebilst, ka jau Trampa pirmās prezidentūras laikā EK toreizējais vadītājs Žans Klods Junkers solīja ASV prezidentam, ka Eiropa pastiprināti iepirks Savienoto Valstu sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Junkers ar šādu piedāvājumu bija cerējis neļaut plašumā vērsties ES un ASV tarifu karam. 

EK tomēr nav pilnvaru uzlikt privātām kompānijām par pienākumu iepirkt tieši ASV energoresursus. Tieši tāpat arī ASV prezidents nevar piespiest ASV kompānijas iegūt papildu gāzi, 

turklāt pašlaik ASV uzņēmumi nebūt nevēlas paplašināt gāzes ieguves jaudas, vēsta izdevums "Politico".

Bruņoties vajadzēs

Aktīvas diskusijas notiek par Trampa vēlmi, lai NATO dalībvalstis aizsardzībai piešķir vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašlaik neviena NATO dalībvalsts, tostarp arī ASV, aizsardzībai tik lielu IKP daļu nevelta. Pašlaik NATO izvirzītais mērķis ir vismaz 2% no IKP. Pērn to esot izpildījušas 23 no 32 alianses dalībvalstīm. Par jauno NATO mērķi lēmums varētu tikt pieņemts jūnijā Hāgā plānotajā alianses samitā.

Lai arī tiek apšaubīta iespēja, ka pārskatāmā nākotnē visas NATO dalībvalstis aizsardzībai varētu piešķirt vismaz 5% no IKP, Eiropā izskan runas, ka militārie izdevumi būs jāpalielina. ES prezidējošās valsts Polijas premjerministrs Donalds Tusks trešdien Eiropas Parlamentā aicināja Eiropu palielināt izdevumus aizsardzībai. "Šis ir laiks, kad Eiropa nevar atļauties taupīt drošības jomā. Ja Eiropa vēlas izdzīvot, tai jābūt bruņotai," paziņoja Tusks. 

"Nejautājiet Amerikai, ko tā var darīt mūsu drošības labā. Pajautājiet sev, ko mēs paši varam darīt savas drošības labā," aicināja Tusks, 

pārfrāzējot bijušā ASV prezidenta Džona Kenedija vārdus. Jāpiebilst, ka Polija pērn aizsardzībai veltīja 4,12% no IKP, kas ir augstākais rādītājs NATO. Līdzīgu viedokli paudusi arī ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Kaja Kallasa. "Prezidentam Trampam ir taisnība, apgalvojot, ka mēs netērējam pietiekami. Ir laiks ieguldīt," trešdien atzina bijusī Igaunijas premjere. Arī citi Eiropas līderi ir runājuši par nepieciešamību aizsardzības izdevumus palielināt. Ir arī izstrādāti konkrētāki plāni. Lietuvas Valsts aizsardzības padome, kurā ir valsts un armijas augstākās amatpersonas, šomēnes nolēma, ka aizsardzības finansējums valsts budžetā 2026.–2030. gadā būs 5–6% no IKP, lai ātrāk varētu izveidot armijas divīziju.