7.1 °C
Jēkabpils novadā atklāta jaunā gājēju un velobraucēju infrastruktūra no Salas ciema līdz Jēkabpilij gar reģionālo autoceļu Aizkraukle–Jēkabpils un atjaunotais vēsturiskais Pelītes upes tilts.
"Ietve gājējiem un velosipēdistiem, kas tapusi starp Jēkabpili un Salu, ir vēl viens neliels solis, lai uzlabotu mobilitāti starp apdzīvotām vietām reģionos. Šāds risinājums ļaus gājējiem un velosipēdistiem justies drošāk, un mēs redzam, ka tas šeit bija tiešām nepieciešams, jo tas nestāv tukšs, te visu laiku kāds brauc, iet, skrien," teica VSIA "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. "Atsevišķa uzmanība ir jāvelta Pelītes tiltam – esam atjaunojuši tā vēsturisko izskatu, saglabāts industriālais mantojums, par to ir liels paldies "Latvijas valsts ceļu" tiltu inženieriem, kas spēj uzstāt un realizēt šādus risinājumus, neskatoties uz ierobežotu finansējumu," piebilda M. Lazdovskis.
"Latvijas valsts ceļi" informē, ka izbūvēts četrus kilometrus garš un 2,5 m plats apvienotais gājēju un velobraucēju ceļš ar asfalta segumu, savienojot to ar esošo infrastruktūru Jēkabpilī un Salas ciemā. Visā posmā izbūvēts jauns energoefektīvs apgaismojums. Veikti arī citi uzlabojumi.
Jēkabpils novada biedrības "Holista" pārstāve Inga Āriņa sacīja: "Esam ļoti priecīgi, ka labas idejas īstenojas. Jau pirms daudziem gadiem viens no biedrības mērķiem bija veidot sadarbības tiltu starp Salas un Jēkabpils iedzīvotājiem, un nolēmām, ka vajadzīgs veloceļš, kas mūs vieno. Šodien šis sapnis ir piepildījies un mums acis mirdz tāpat kā toreiz, kad pirmo reizi sākām vākt iedzīvotāju parakstus par šo ideju."
Būvdarbus veicis SIA "Ošukalns", līguma summa ir 1 575 244 eiro (ar PVN), projekts finansēts no valsts budžeta. Būvuzraudzību nodrošināja SIA "Teede Insenerid", projekta autors ir AS "Ceļuprojekts".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
