Satikt mežā lāci vairs neesot nekāds brīnums. Septembrī Igaunijas pierobežā satikt lāci aci pret aci gadījies vismaz diviem cilvēkiem, nervu kutinošus brīžus piedzīvojis arī mednieks no Kārķu pagasta Artūrs Lazdiņš, raksta avīze "Ziemeļlatvija".

Reklāma

Kārķēnietis nācis no medībām un intereses pēc devies apgaitā pa ierastajām platībām, kad pamanījis lāci. Ar ķepaini viņš sastapies vien pārsimt metru attālumā netālu no savām mājām "Arāji". 

"Brīvā dabā lāci jau biju redzējis šogad vasarā, bet tas bija pa automašīnas logu un drošā attālumā. 

Šajā reizē viss bija krietni nopietnāk. Ap kādiem pusastoņiem no rīta devos, lai apstaigātu medījamo teritoriju lauku. Gāju savā nodabā, kad mežmalā pamanīju, ka no krūmiem kādu 50 metru attālumā iznāk lācis. Tas pat izslējās pakaļkājās, parādot, ka augumā ir liels un varens. Dzīvnieks mani pamanīja, uz brīdi apstājās. Pirmais bija tāds manāms izbīlis, pārsteigums. Tad sāku domāt, atcerēties algoritmu, kā jārīkojas šādā situācijā. Panikā nekritu, straujas kustības neveicu. Apstājos, domāju – lēnām atkāpšos un došos klusiņām projām, no kurienes nācis, gar lauka malu. Nelieliem soļiem atkāpos. Tajā brīdī lācis sāka nākt tieši manā virzienā. Vispirms rimtā solī, vienkārši ejot.

Biju pārsteigts par šādu dzīvnieka rīcību. Turpināju atkāpties, bet lācis sāka mesties aulēkšiem manā virzienā. Tad sabijos ne pa jokam. Līdzi bija ierocis, protams, bez ielādētām patronām. 

Tad sāku domāt, ka lācis ir pārāk tuvu un situācija kļūst arvien riskantāka, ir jāmēģina pielādēt ieroci. Ielādēju vienu patronu, domājot, varbūt jāšauj gaisā, lai dzīvnieku aizbiedētu. Turējos līdz pēdējam. 

Bija palikuši kādi piecpadsmit, divdesmit metri. Lācis bija pavisam tuvu, kad strauji un pēkšņi apstājās, pagriezās ar sāniem. Tad viņš brīdi pastāvēja un visai drīz ātri devās meža virzienā. Šāviens neizskanēja, šoreiz iztika bez tā," satikšanās notikumus atminējies Artūrs Lazdiņš.

Viņš pieļauj, ka šādā veidā dzīvnieks ir izaicinājis cilvēku, skatoties un vērojot, kāda būs tālākā rīcība. 

"Visur izskan, ka lācis, pamanījis cilvēku, pirmais dosies prom, izvairīsies no tikšanās ar cilvēku. Mans gadījums parāda to, ka tā nebūt nav. Tāda sajūta, ka lāči kļūst arvien drošāki, tiem nav bijības, jo mežā un arī ārpus meža neviens neapdraud viņu populāciju. Laikam jānotiek kādai lielākai nelaimei, lai Latvijā mainītu likumdošanu un limitēto medījamo dzīvnieku sarakstā varētu iekļaut arī lāčus, kā tas ir mūsu kaimiņzemē Igaunijā," retoriski vaicā un secina mednieks.

Aptauja

Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
MAF 2024

Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".