2.3 °C
Septembra izskaņā, Pasaules talkas dienā, sakopšanas darbi noritējuši arī Gulbenes pilsētas Rūdolfa parkā, kas ir Vecgulbenes muižas teritorijā.
Talkas laikā dalībnieki varējuši ne vien piedalīties vietējā vēsturiskā mantojuma sakopšanā, bet arī iepazīties ar noderīgām zināšanām par meža nozari, informē laikraksts "Dzirkstele".
Talku rīkojis mežsaimniecības uzņēmums SIA "ZLM", kas sabiedrību regulāri aicinot aizdomāties par ilgtspējīgām rūpēm un dabas vērtībām, jo īpaši mežu. Uzņēmums talkotājiem nodrošinājis ne tikai vajadzīgo inventāru, bet arī zināšanas, jo īsteno īpašu apmācību programmu jauniešiem. Uzņēmuma mežsaimniecības speciālisti arī talciniekiem snieguši mācību stundu par apkārtējās vides kā vietējās kopienas nozīmīgas teritorijas kopšanas pamatprincipiem.
Gulbenes novada ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre pastāstījusi, ka parkā plānotie darbi bijuši saistīti ar krūmu un neperspektīvo koku izzāģēšanu, kā arī kritalu vākšanu.
"No arhitektoniskā viedokļa skatoties, talcinieki veidoja ainavisku vidi, izgriežot krūmus un neperspektīvos kokus, lai atbrīvotu vietu nākotnes iecerēm un redzējumam par parka attīstību.
Bija arī nelieli koki, kas sāka ieaugt esošo pieaugušo koku lapotnēs, un no tiem ir jāatbrīvojas. Pēc sakopšanas darbiem radās arī neliels daudzums malkas, kas nogādāta veco ļaužu dzīvojamās mājas teritorijā, lai izmantotu kā kurināmo apkures sezonā," skaidrojusi L.Šmite-Ūdre.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
