-1.8 °C
Pārstrādei nodotā svaigpiena apmērs šogad pirmajā pusgadā Latvijā palielinājies par 3,2% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu, sasniedzot 416 738 tonnas, liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija.
Tostarp jūnijā pārstrādei nodotas 73 974 tonnas svaigpiena, kas ir par 1,8% vairāk nekā 2023. gada jūnijā.
Iepirktā bioloģiskā svaigpiena apmērs 2024. gada pirmajā pusgadā sarucis par 11% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš un bija 19 051 tonna. Vienlaikus bioloģiskā piena pārstrādes apmēri 2024. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājušies par 40,1% - līdz 11 021 tonnai.
Jūnijā iepirktā bioloģiskā svaigpiena apmērs sarucis par 11,5%, salīdzinot ar 2023. gada jūniju, un bija 3628 tonnas, kamēr bioloģiskā piena pārstrādes apmēri samazinājušies 2,2 reizes, veidojot 1573 tonnas.
Slaucamo govju ganāmpulku skaits Latvijā šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023. gada jūniju sarucis par 11,5%. Šogad jūnijā Latvijā bija reģistrēti 8128 ganāmpulki, tostarp pienu pārstrādei nodeva 4488 ganāmpulki, kas ir par 9% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā mēnesī, kad šādu ganāmpulku bija 4930.
Tāpat sarucis slaucamo govju skaits - ja 2023. gada jūnijā valstī bija reģistrēta 125 619 slaucamas govis, tad 2024. gada jūnijā bija 117 125 govis, kas ir par 6,8% mazāk.
Tostarp pienu pārstrādei jūnijā nodeva no 107 933 govīm, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, kad pienu pārstrādei nodeva no 116 108 govīm.
LDC ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts sabiedrība, kas kas apkopo, apstrādā un analizē zootehnisku, veterināru un lauksaimniecisku informāciju, uztur vienotu dzīvnieku un ganāmpulku reģistru un ciltsdarba informācijas sistēmu atbilstoši starptautiskām prasībām.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
