Pieaugošā neapmierinātība ar ilgstoši piekopto migrācijas politiku ir kļuvusi par vienu no galvenajām tēmām daudzu Eiropas valstu politikā, un pērn to labi varēja just arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kā šo noskaņu ietekmē ir mainījies ES politiskais kurss? Ko paredz nesen pieņemtais Migrācijas pakts? Kā eiroparlamentārieši pieņem to, ka Donalds Tramps atkal būs ASV prezidents? Saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu no Nacionālās apvienības Rihardu Kolu, kurš Briselē darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā.

Kā Eiropas Parlaments reaģēja uz Donalda Trampa uzvaru ASV?

R. Kols: Ir tādi, kas plēš matus un teic, ka šis ir pasaules gals. Taču, ja skatās plašāk, kopumā panikas nav. Ir jūtams tas noskaņojums, ko Baltijas valstis visu laiku teikušas, – darām vairāk, investējam mūsu aizsardzībā, nostiprinām robežas! 

Tramps nav prognozējams, bet mums nevajadzētu paralizēt savu darbību, visu laiku domājot, kādi tagad būs viņa nākamie soļi. Protams, mums ir jābūt vērstiem uz sadarbību ar ASV. 

Veiksmīga transatlantiskā sadarbība ir pamats tam mieram, ko līdz šim Eiropa ir baudījusi, bet skaidrs, ka arī pašiem jādara daudz vairāk. Domāju, ka vairāk jāuztraucas tām valstīm, kas nav atvēlējušas pietiekamu finansējumu aizsardzībai. Par to varētu būt diezgan negatīva reakcija no Trampa administrācijas.

Tas par bažām, bet varbūt EP ir arī politiķi, kas tagad mēģina sevi pasniegt kā lielus Trampa draugus un līdziniekus, kā to Latvijā dara Ainārs Šlesers, kurš soctīklos pat liek fotokolāžas, kur abi redzami blakus? Taču, piemēram, Ungārijas premjers Viktors Orbāns arī iepriekš sevi bija pozicionējis kā Trampa sabiedroto.

Iespējams, taču Tramps un viņa padomnieki, tāpat republikāņu politiķi Kongresā, nav dumji. Viņi redz, ka tajā pašā laikā Orbāns ēd no Krievijas un Ķīnas rokas. Varbūt atsevišķas tēmas tur var pārklāties, piemēram, pretestība tā dēvētajai "woke" kustībai (no angļu vārda "woke" – "pamosties". Šo ideju piekritēji, kas pārstāv kreiso politisko spektru, pievērš īpašu uzmanību tādām tēmām kā LBGT, rasu, dzimumvienlīdzības jautājumi u. tml. – Red.), migrācijas jautājumi, arī tāda pret pamatstraumes medijiem vērsta retorika, taču ne jau visos jautājumos. Ja mēs runājam par EP grupu "Eiropas patrioti", kur ir pārstāvēta Orbāna partija "Fidez" un arī Šlesera "Latvija pirmajā vietā", tad to tomēr vada francūzis Džordans Bardella, un viņa pozīcija attiecībā pret Trampu jau ir daudz dozētāka.