Ar pieteikumu startam Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās par sevi trešdien atgādināja partija "Konservatīvie", kura vienlaikus paziņoja par atgriešanos pie sākotnējās identitātes un nosaukuma – Jaunā konservatīvā partija (JKP). Bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits būs EP vēlēšanu kampaņas vadītājs un pirmais numurs sarakstā. Tajā varētu būt arī bijusī Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, bet tas vēl nav oficiāli paziņots.

Reklāma

"Eiropas Parlamentā arī ir jānotiek paaudžu maiņai, jo ir politiķi, kuri kā 2004. gadā uz turieni aizgāja, tā joprojām ir Eiropas Parlamentā," teica T. Linkaits.

Nākamās EP vēlēšanas, kas notiks 2024. gada jūnijā, sakrīt ar laiku, kad Jaunā konservatīvā partija atzīmēs savas pastāvēšanas desmito gadadienu. Tā ir dibināta 2014. gada maijā. JKP vispirms veiksmīgi startēja Rīgas domes vēlēšanās, bet 2018. gadā ieguva 16 mandātus 13. Saeimā un bija pārstāvēta Krišjāņa Kariņa ("JV") valdībā. Taču 14. Saeimas vēlēšanās jau kā partija "Konservatīvie" tā palika ārpus parlamenta. Par to nobalsoja 28 700 jeb 3,09% vēlētāju. JKP priekšsēdis Gatis Eglītis un T. Linkaits trešdien preses konferencē pastāstīja, ka politiskais spēks joprojām ir viens no skaitliski lielākajiem – tajā ir 1100 biedri, 30 nodaļas reģionos, pārstāvniecība 14 pašvaldībās. Tiesa, Rīgas domē no JKP ievēlētajiem deputātiem partijā vairs ir tikai Valters Bergs. Pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās to atstāja kādreizējais Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans, bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, trīs Rīgas domes deputāti, vēl vairāki bijušie Saeimas deputāti un vietējo nodaļu biedri. "Mums ir cieņpilnas attiecības ar visiem bijušajiem kolēģiem, kas no partijas aizgāja," pirms preses konferences apgalvoja G. Eglītis.

Nosaukumu ieteikuši PR speciālisti

Atgriešanās pie partijas identitātes un tās sākotnējā nosaukuma ir pirmais solis, lai JKP nostabilizētos agrākajā nišā ar skaidru ideoloģiju. Uzsvars ir uz nacionālu un stipru valsti, kas ir brīva no korupcijas un oligarhu ietekmes politikā, teica T. Linkaits. Viņš atgādināja, ka 13. Saeimā JKP iebildumu dēļ tagadējā valdības partija Zaļo un zemnieku savienība palika opozīcijā, jo nebija gatava atteikties no sadarbības ar Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij", ko nav izdarījusi joprojām. 

No JKP līderu teiktā var secināt, ka savu ietekmi viņi plāno palielināt, ieinteresējot par sevi Nacionālās apvienības vēlētājus, kā arī atgūt daļu no vēlētājiem, kas pārgāja pie "Jaunās Vienotības".

Kad 2022. gada februārī kopsapulcē JKP mainīja nosaukumu un kļuva par partiju "Konservatīvie", tās vadība sabiedrībai pārliecinoši neizskaidroja šo lēmumu. Pieredzējušākie partijas biedri atcerējās, ka jau 2014. gada pavasarī JKP līderim Jānim Bordānam bijusi doma partijas nosaukumu izteikt vienā vārdā "Konservatīvie", taču tolaik esot bijusi līdzīga nosaukuma partija, kas varētu apgrūtināt politiskā spēka reģistrāciju. Daži avoti zināja teikt, ka nosaukuma maiņa ir bijusi pieaicinātās sabiedrisko attiecību kompānijas ideja, lai "Konservatīvie" varētu labāk pozicionēties iepretim partijai "Progresīvie", kuras nosaukumā arī bija viens vārds. Taču laiks līdz Saeimas vēlēšanām bija pārāk īss, lai vēlētāji, kas bija pieraduši pie pazīstamā un daudz populārākā zīmola JKP, aprastu ar pārmaiņām. Tagadējā vadība pieļauj, ka arī tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc partija zaudēja atbalstītājus.

Tagadējie līderi G. Eglītis un T. Linkaits laikā, kad partijas vadībā bija J. Bordāns un K. Feldmans, atradās vairāk otrajā plānā, lai gan ieņēma nozīmīgus amatus valdībā. Ir iespaids, ka, nonākuši vadībā, viņi vairāk ir orientēti uz darbu komandā, par ko liecināja arī vairāku bijušo Saeimas deputātu – arī D. Beitneres-Le Gallas – klātbūtne birojā, kur notika preses konference. J. Bordāns vēl ir partijas biedrs, bet tās aktivitātēs nepiedaloties. Partijā ir arī dzejniece un sabiedriskā aktīviste Liāna Langa. 

Pēc EP vēlēšanām sāksies gatavošanās 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, bet vēl pēc gada būs Saeimas vēlēšanas. 

G. Eglītis teica, ka JKP noskaņojas arī Rēzeknes pilsētas domes vēlēšanām. Tās gan ne tuvu vēl nav izsludinātas, jo vispirms būtu jārosina esošās domes atlaišana. Taču, ja tas notiks, tad Rēzeknes domes vēlēšanās JKP varētu pieteikt arī grupas "Bez PVN" vadītāju Gunti Rasimu, kas tagad ir Rēzeknes novada deputāts. JKP Rēzeknes nodaļu vada Latgalē populārā Margarita Kolosova, kura ir aktīva sociālajos tīklos, viņai ir 26 000 sekotāju "Tik Tok". Lielāku atpazīstamību M. Kolosova ieguva pēc dalības TV3 šovā "X faktors".

Lentītes jau griež citi ministri

Partijām, kas atrodas ārpus parlamenta, par sevi pārliecināt starpvēlēšanu periodā nav vienkārši, jo izpelnīties mediju uzmanību ir daudz grūtāk. Tam apstiprinājums bija arī minētā preses konference. JKP plāno veidot ēnu kabinetu, kā arī darboties trīs virzienos – nacionālā drošība, izglītība un veselība. G. Eglītis uzskata, ka vissliktākā situācija ir veselības jomā, jo arī varas partijām nav ekspertu, kas saprastu nozarē notiekošo un varētu piedāvāt risinājumu. Uz tagadējo ministru Hosamu Abu Meri ("JV") gan G. Eglītis skatās ar zināmām cerībām, jo ministrs ir no premjeres partijas. 

G. Eglītis atceras, kā savulaik toreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts ("AP") nācis uz valdību ar vairākiem piedāvājumiem, tajā skaitā par ārstu algu reformu, bet viss esot atdūries pret K. Kariņu un bijušo finanšu ministru Jāni Reiru ("JV").

Tiesa, kā bijušais satiksmes ministrs T. Linkaits savukārt J. Reiru atceras ar labu vārdu, jo jautājumos par ceļu infrastruktūras sakārtošanu viņam ar J. Reiru bijusi laba sadarbība. Preses konferencē T. Linkaits minēja vairākus projektus, kas uzsākti, pateicoties JKP ministriem. "Tagad nākamās valdības var lepni spoguļoties un izrādīt sevi, griežot lentītes," piebilda T. Linkaits. Viņš pieminēja Liepājas cietumu, ar kuru pavisam nesen lepojās tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("JV"), piedaloties pamatakmens kapsulas iemūrēšanas pasākumā. Taču lielā mērā cietuma būvniecība tikusi pavirzīta uz priekšu bijušā tieslietu ministra J. Bordāna centienu iespaidā. Nesen uzmanība bija pievērsta arī Ķekavas apvedceļa atklāšanai. Šajā projektā ir zināms T. Linkaita ieguldījums, bet atklāšanas pasākumā lentīti jau grieza tagadējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). T. Linkaits gan atzīst, ka, īstenojot ilgtermiņa projektus, ar to ir jārēķinās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.