"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.

Reklāma
Gabriels Garsija Markess, "12 stāsti ceļinieki".

Gabriels Garsija Markess, "12 stāsti ceļinieki". Tulkojis Edvīns Raups. Dizainu veidojis mākslinieks Zigmunds Lapsa. "Latvijas Mediji".

Šī ir vēl viena aizraujoša satikšanās ar izcilo kolumbiešu rakstnieku Gabrielu Garsiju Markesu un šo viņa darbu pirmreizējs tulkojums latviešu valodā. Viņa 12 stāsti, kas sarakstīti pagājušā gadsimta 70. gados, krājumā publicēti tikai 1992. gadā. Tos caurvij svešatnes motīvs, ko autors piedzīvojis, vairākus gadus dzīvojot un strādājot Eiropā. Rakstīt stāstus Markesu iedvesmojis kāds zīmīgs sapnis par paša bērēm un tajās sastaptajiem draugiem. Katra stāsta centrā ir kāds cits personāžs, tos visus vieno meklējumi – ceļa, kaut kā pazīstama, sevis. Stāstu rakstīšana notikusi neziņas periodā, neilgi pēc, kā izteicies pats Markess, pārgalvīgākā un mokošākā darba "Patriarha rudens" pabeigšanas.

Lelde Jauja, "Šim stāstu krājumam es dodu četrarpus zvaigznes".

Lelde Jauja, "Šim stāstu krājumam es dodu četrarpus zvaigznes", "Latvijas Mediji".

Leldes Jaujas proza ir jauneklīgs, dzīves pieredzē un dramaturģiski pārdomātā struktūrā balstīts tekstu kopums, kurā autore lasītājam piedāvā atrast vai neatrast sevi. Krājuma konceptuālo pusi veido neuzkrītoša attiecību analīze, ko sevī un ap sevi risina galvenās varones – pusmūža krīzes vai pusmūža miera skartas būtnes, ar dzīvi apmierinātas vai samierinājušās sabiedrības pārstāves. Nemaz nevar iedomāties, ka Jaujas prozas varones varētu nebūt neatkarīgas – grāmata pat nepieļauj šādu domu. Krājuma tapšanu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja.

Ģirts Koknēvičs, "Puškina ielas buru skola".

Ģirts Koknēvičs, "Puškina ielas buru skola". Mākslinieks Jānis Esītis. "Dienas Grāmata".

"Ģirta Koknēviča prozas debija ir ļoti savdabīga – autobiogrāfiskos notikumos balstītais, pasauli pazemīgi pētošais dzīves vērojums mijas gan ar viediem, gan šķietami naiviem secinājumiem par cilvēka lomu lielajā dzīvē. Šeit baisais organiski sadzīvo ar smieklīgo, nežēlība – ar vieglprātību, sāpīgais – ar alkām pēc laimes, vienkāršais, pat primitīvais – ar pašas dzīvošanas absurdu. "Puškina ielas buru skola" ir arī neparasti spilgts laikmeta tēlojums, kas vērties stipri plašāk tveramā vēstījumā par Latvijas sabiedrības pārejas posmu no PSRS uz neatkarīgu valsti. Šo laiku nepieredzējušajiem Ģirta Koknēviča stāsts varētu kļūt par drošu ceļvedi patiesajā Latvijas vēsturē," romānu raksturo režisors un dramaturgs Lauris Gundars. Dzejnieks un dziesminieks Ģirts Koknēvičs (1975) dzimis Kuldīgā, dzīvojis Rīgā, tagad Carnikavā. Pabeidzis Rīgas Mūzikas internātvidusskolu, studējis dramaturģiju Latvijas Kultūras akadēmijā. Iznācis dzejas krājums "Japāņu modinātāja šonakts" ("Neputns", 2005).

Edvarda Šmite, "Aut Caesar, aut nihil. Artura Baumaņa gadījums".

Edvarda Šmite, "Aut Caesar, aut nihil. Artura Baumaņa gadījums". Redaktore Laima Slava. Literārā redaktore un korektore Antra Bula. Dizainere Inta Sarkane. "Neputns".

"Vai nu Cēzars, vai nekas," tā tulkojumā no latīņu valodas skan grāmatas nosaukums. Arturs Baumanis bija viens no tiem 19. gadsimta 60.–70. gados dzimušajiem latviešu kultūras darbiniekiem, kas ieguva profesionālu izglītību un par savu mērķi uzskatīja darbu latviešu tautas labā – aizsākot un attīstot latviešu profesionālo mākslu. Viņu ceļi un sasniegumi bijuši atšķirīgi. Šī mākslinieka ceļā bija daudz liktenīgu pavērsienu un daudz kas no cerīgi iesāktā netika pabeigts, līdz ar to viņa stāstā ir daudz vilšanās un rūgtuma. Tomēr mūsu vēsturei šis stāsts ir nepieciešams. Edvarda Šmite savā monogrāfijā ir ne vien veikusi maksimālu Artura Baumaņa nepārprotami talantīgā, daudzveidīgā mākslinieciskā mantojuma apzināšanu un izpēti, bet arī iedziļinājusies viņa personībā. "Jau vairāk nekā pusgadsimtu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā aplūkojama Artura Baumaņa glezna "Likteņa zirgs". Kad autors to 1887. gadā pabeidza un parakstīja, tā bija pirmā profesionālā latviešu mākslinieka glezna, kas veltīta mūsu senvēsturei. Muzeja ekspozīcijā šī glezna ir vienīgais tik jauna autora (Baumanim tobrīd bija tikai 20 gadu) darbs," ievadā raksta grāmatas autore Edvarda Šmite. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu