Tādas organizācijas – sabiedriskas paramilitāras, kuras biedri nedēļas nogalēs trenējas kaujas mācībās, pilotē dronus un kuras nav daļa no valsts bruņotajiem spēkiem, – Latvijā nav.
Līdz 2014. gadam Lietuvas Strēlnieku savienībai kā 1919. gadā dibinātai organizācijai bija simboliska loma, bet kopš kara sākuma Ukrainā tā ir kļuvusi par nopietnu spēku. "Šobrīd mums ir ļoti plašs aktivitāšu klāsts," apliecina Lietuvas Strēlnieku savienības komandieris pulkvedis Lins Idzelis. Vienlaikus organizācija kļuvusi par Kremļa dezinformācijas kampaņas mērķi.
Neatkarīga sabiedriska organizācija
Lietuvas Strēlnieku savienības juridiskais statuss ir unikāls – lai gan to finansē valsts (20 miljoni eiro gadā), tā darbojas neatkarīgi no bruņotajiem spēkiem, ir sabiedriska organizācija, un tās biedri nav militārpersonas vai bruņoto spēku rezerves daļa. Kara gadījumā Strēlnieku savienība gan tiek pakļauta bruņoto spēku komandierim un pievienojas valsts aizsardzībai.
Šis ir būtiski atšķirīgs juridiskais modelis no daudzām valstīm ar dažādām nacionālās gvardes formām, tostarp Latvijas Zemessardzes, kas ir daļa no militārās rezerves. Arī Lietuvā ir bruņoto spēku aktīva rezerve – Valsts aizsardzības brīvprātīgo spēki (KASP). Juridiskais statuss nosaka atšķirīgus nosacījumus tās biedriem – katrs kaujas vai komandatūras specializācijas strēlnieks maksā ikgadēju biedra maksu, kā arī viss karavīra ekipējums jāiegādājas no saviem personiskajiem līdzekļiem. Pēc jaunās Lietuvas Strēlnieku savienības likuma versijas pieņemšanas strēlnieki var iegādāties un glabāt mājās automātiskos ieročus.
"Atnākot uz KASP, visu saņem, ir dienas alga, ir ceļa nauda, bet pie mums neko nesaņem." Pats visu nopirki, pats uztaisīji: paņēmi lodāmuru – pielodēji, paņēmi zāģi – izzāģēji. Negaidi, ka kaut ko kāds ieliks mutē kā putnēnam, kas tikko no olas izšķīlies, maijā māte atnes un ieliek mutē kāpuru. Cita mentalitāte – pie mums ir partizānu mentalitāte, bet ir arī armijas mentalitāte. "Tās ir pilnīgi dažādas lietas," par lielo motivāciju saka pulkvedis Lins Idzelis. "Kara gadījumā mēs liekam uzsvaru uz aizmuguri, kontrolpunktiem un tamlīdzīgi. Tagad mums nav nekāda sakara ar KASP, neskatoties uz to, ka dažas vienības mijiedarbojas, tomēr uzdevumi tagad ir pilnīgi atšķirīgi."
Iesaistās kārtības nodrošināšanā
Valsts budžeta finansējums ļauj organizēt apmācības, ieroču un dronu iegādi, nometnes jaunajiem strēlniekiem, kā arī sadarbības projektus ar bruņotajiem spēkiem, policiju un citām institūcijām. Kopš kara sākuma Ukrainā Strēlnieku savienība ir kļuvusi par populāru veidu, kā civiliedzīvotāji iesaistās valsts aizsardzībā.
Tomēr organizācija ar savu darbību izcēlās jau krietni agrāk – pandēmijas laikā tā palīdzēja dienestiem to uzdevumu veikšanā, vāca atbalstu un palīdzēja policijai nodrošināt sabiedrisko kārtību. Baltkrievijas migrantu krīzes laikā strēlnieki dežurēja kopā ar robežsargiem, palīdzot tiem meklēt un aizturēt nelegālos migrantus.
Strēlniekus var redzēt arī ikdienas pasākumos kopā ar policiju regulējam satiksmi un uzturam sabiedrisko kārtību.
To aktivitātes ietver arī jaunatnes izglītošanu, lekcijas skolās un jauno strēlnieku aktivitātes. Strēlnieku savienība balstās uz brīvprātību, un paši strēlnieki to uzskata par vērtīgu pieredzi un ieguldījumu sabiedrības labā.