Šovasar Tukumā "Lasīšanas maratona" ietvaros notika diskusija par to, kā būvēt latviešu valodas māju, kā neapmaldīties valodas džungļos, par to, ko nozīmē labs tulkojums un ko latviešu literatūrai un tulkojumiem nesīs mākslīgais intelekts.
Diskusijā piedalījās jaunā autore, konkursa "Tukuma prozas fermentācija 2024" laureāte LIENE MILLERE (oktobrī izdevniecībā "Latvijas Mediji" iznāks Lienes debijas romāns "Veļu laika mistērija", nākamgad – otrs), tulkotāja MARGARITA KARBONĀRO, kura tulko daiļliteratūru no latviešu, vācu un citām valodām uz itāļu valodu, un GUNA ROZE – piecu grāmatu autore un Tukuma literārās dzīves garainis.
Latviešu literatūra skan
Guna: Mūsu diskusijas nosaukums atvasināts no Ralfa Emersona 19. gadsimta sākumā sacītā: "Valoda ir pilsēta, kur katrs cilvēks ir iebruģējis savu akmeni." Kā jūs to saprotat?
Liene: Domāju, ka mēs visi to pilsētu būvējam kopā, gluži kā kopā būvējam Latviju. Arī valsts nav tikai valdība, mēs katrs esam valsts. Tieši tāpat mēs katrs esam valoda. Pasaulē ir ļoti maz vietu bez Latvijas, kur vispār vēl kāds runā latviski. Tāpēc katrs akmens latviešu valodas pilī ir divkārt nozīmīgāks nekā, piemēram, angliski vai franciski runājošu cilvēku akmeņi. Jo, ja nebūs runātāju, lasītāju un rakstītāju, nebūs arī valodas.
Margarita: Liene runāja kā rakstniece, tagad runāšu kā tulkotāja. Es tulkoju uz vienu no lielajām valodām, tas nozīmē – vai es to darīšu vai nedarīšu, valodai no tā nebūs lielas starpības. Bet man valoda ir ne tikai vārdi, bet arī skaņas. Un balsis. Kā tulkotāja es vedu uz Itāliju Latvijas balsis. Es to uztveru šādi.
Guna: Tā tu būvē latviešu valodas pilsētu?
Margarita: Jā. Pilsēta ir skaņa. Arī džungļos ir skaņas. Jaunas skaņas nozīmē arī jaunas emocijas, domas, idejas. To visu var iemūrēt valodā, lai valodas pilī būtu vairāk krāsu. Es valodas pilsētu uztveru kā krāsainu mūri, kur ir iebūvēti gan vārdi, gan skaņas, gan balsis.
Guna: Tu domā autora balsis, jo katrs raksta citādi?
Margarita: Arī latviešu literatūras balsi kopumā, jo latviešu literatūra skan. Es uztveru balsis vienā lielā nozīmē. Caur tulkojumu dodu itāļu lasītājiem iespēju klausīties jaunas sajūtas.
Kā neapmaldīties valodas džungļos
Guna: Es par valodas akmeņiem domāju kā par arhitektūru. Mēs varam iebūvēt latviešu valodas pilsētā krievu vārdus un izteicienus, varam iebūvēt anglicismus, un arī tādā veidā veidojam savu valodas pilsētu. Pilsētas taču ir tik dažādas! Ir tādas kā Kandava un Kuldīga – mazas un skaistas, kas runā unikālā, neuzslāņotā valodā. Un ir tādas, kur ir gan jaunie, bezpersoniskie rajoni, gan senpilsēta, gan neizprotama eklektika. Atēnas, piemēram. Un kā jūs saprotat tēmas otru pusi – valoda ir džungļi?