Light rain 17.1 °C
P. 15.09
Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra
SEKO MUMS
Reklāma
Ieteicams granulas uzglabāt sausā vietā ar nemainīgu gaisa temperatūru, ievērojot drošu attālumu no apkures ierīces un dūmvadiem.
Ieteicams granulas uzglabāt sausā vietā ar nemainīgu gaisa temperatūru, ievērojot drošu attālumu no apkures ierīces un dūmvadiem.
Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Sena paruna vēsta, ka ragavas jātaisa vasarā. Arī malka vai cits kurināmais gaidāmajai apkures sezonai jāgādā savlaicīgi. Kaut arī gada siltākajos mēnešos domas vairāk kavējas pludmalē nekā pie apkures krāsnīm, tieši gada siltajos mēnešos granulām ir visizdevīgākā cena. Tas gan var strauji mainīties – lietainām dienām nomainot saulainās un samazinoties lētākas elektrības pieejamībai, kurināmā cenas kāps.

Reklāma

Kas Latvijā populārāks granulas, briketes vai malka?

Vēsturiski malkas kurināmā cenas Latvijā ir bijušas salīdzinoši stabilas ar atsevišķiem izņēmumiem, kad pēkšņi un strauji audzis pieprasījums, piemēram, sākoties karam Ukrainā, kas lika vairākkārt pieaugt gāzes un elektrības cenām. Galvenokārt cenu vienmērīgo līmeni nosaka spēcīgā vietējā ražošana: Latvijā saražotais granulu apjoms apmēram 10 reizes pārsniedz to, kas nepieciešams pašu patēriņam.

Kā skaidro Latvijas Biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs, ražotāju informācija un importa/eksporta dati ļauj secināt, ka no gadā saražotajiem 1,7–2 miljoniem tonnu granulu paši nokurinām ap 150 000–200 000 tonnu. Gan saražotais, gan patērētais apjoms var variēt atkarībā no sezonas, laikapstākļiem un elektrības cenām, tomēr būtiskas svārstības normālos apstākļos nav novērojamas.

“Būvējot jaunas privātmājas, daudzi kā apkures risinājumu labprāt izvēlas siltumsūkņus, taču pēdējā laikā redzam, ka bieži vien tas tiek kombinēts ar malkas vai granulu apkuri. Jāpiebilst, ka siltumsūknis ir racionāla izvēle tikai ēkās ar siltajām grīdām, jo tehnoloģijas specifikas dēļ ēkās ar radiatoriem siltumsūkņa darbināšanai nepieciešamās elektrības izmaksas būs astronomiskas,” uzsver Didzis Palejs.

Ar malkas uzskaiti vedas krietni sarežģītāk, tomēr var droši apgalvot, ka tas ir vispopulārākais koksnes apkures veids Latvijā. 

“Kaut arī statistikas dati uzrāda kopējo malkas patēriņu, šie rādītāji var būt neprecīzi: statistika uzskaita kubikmetrus, bet nozarē izšķir vismaz trīs dažādus kubikmetru veidus,” 

stāsta Didzis Palejs. “Piemēram, beramas malkas kubikmetrs ir pavisam kas cits nekā sakrautas malkas kubikmetrs jeb sters, un šī atšķirība var sasniegt pat 30 %. Taču ļoti aptuveni tiek lēsts, ka malkas patēriņš mājsaimniecībās ik gadu ir 2–3 miljoni tonnu.”

Eksperts atzīst – malka ir nesalīdzināmi lētāka par jebkuru citu apkures materiālu, it sevišķi tad, ja cilvēkam ir savs mežiņš vai grāvmala, kur izcirst sausos, kritušos vai pārlieku zarainos kokus, kas nav derīgi citiem mērķiem, – šādā gadījumā jārēķina tikai paša darbs un laiks. Taču, kā rāda pieredze, sasniedzot zināmu ienākumu līmeni, mājsaimniecības tomēr izvēlas ērtības, ko sniedz automatizējams granulu katls.

Retāk mājsaimniecībās apkurei tiek izmantotas briketes – saskaņā ar aplēsēm to apjoms nepārsniedz 20 000–30 000 tonnu gadā. “Briketes ir dārgākas par malku, bet lētākas par granulām, taču tām nav iespējama automatizēta padeve – jākurina kā ar malku. Šādu risinājumu kā vidusceļu parasti izvēlas mājsaimniecības, kam granulas pārsniedz budžeta iespējas, bet nav laika pašiem skaldīt malku,” stāsta Didzis Palejs. Viņš arī piebilst, ka šķeldu, kas ir populārs kurināmais centrālapkurei, mājsaimniecībās tikpat kā neizmanto, jo mazām apkures vienībām tas ir pārāk sarežģīts materiāls: šķeldā ir ap 35–45 % mitruma, tāpēc to var aizdedzināt tikai ar industriālu iekārtu. 

Granulu cenas pēc lietus aug kā sēnes

Kā norāda Didzis Palejs, granulu cenas Eiropas tirgū jau kopš marta ir stabilas, un paredzams, ka tādas arī saglabāsies, – vismaz līdz brīdim, kad sāks palielināties elektrības cenas. Augstāku elektroenerģijas cenu laikā biomasas (tajā skaitā granulu) koģenerācijas stacijās tiek palielināts saražotais elektroenerģijas apjoms. Tas attiecīgi izraisa papildus pieprasījumu (un cenas pieaugumu) pēc granulām un šķeldas mūsu eksporta tirgos. Kurināmā cenu var ietekmēt arī barga ziema, kad pieprasījuma apjoms aug.

Reklāma
Reklāma

“Nav noslēpums, ka mūsu platuma grādos ziemā saules staru ir maz un līdz ar to mazāk ir arī lētās elektrības. Dienām kļūstot īsākām un samazinoties enerģijas ražošanas intensitātei no saules un vēja, elektroenerģijas cenas neizbēgami kāps. Jo tuvāk apkures sezona, jo dārgākas kļūs arī granulas,” stāsta Didzis Palejs.

Ir vēl viens faktors, kas jau tuvākajā laikā var būtiski palielināt kurināmā cenas: nokrišņiem neparasti bagātā vasara. Kaut arī situācija nav tik dramatiska kā 2017. gadā, kad lielā mitruma dēļ daudzas cirsmas vispār nebija pieejamas, arī šī vasara ir jūtami palēninājusi mežizstrādes tempu.

“Mežistrādes apjoms ir jūtams ar aptuveni 2–3 mēnešu inerci, tas ir, pagaidām dzīvojam ar to, kas nocirsts pirms vairākiem mēnešiem. Tāpēc mitrā vasara pagaidām vēl mūs būtiski neietekmē, bet, ja nokrišņi atgriezīsies un turpināsies vēl mēnesi vai divus, varam nonākt pie izejvielu trūkuma, kas savukārt var izraisīt cenu kāpumu,” brīdina Didzis Palejs.

Viņš uzsver – ne visām mājsaimniecībām ir pieejami gana lieli finansiāli resursi, lai vienā reizē nopirktu visu apkures sezonai nepieciešamo apjomu. Diemžēl visneaizsargātākie ir tie, kuriem naudas ir mazāk, jo nereti šie cilvēki samaksā vairāk par malku vai granulām, pērkot nevis tad, kad cena ir visizdevīgākā, bet tad, kad iegādi vairs nevar atlikt un citas vajadzības nākas nobīdīt otrajā plānā. 

Mežizstrāde Latvijā – de facto atjaunojamā enerģija

Granulas ražo no skaidām vai šķeldas, kas ir zāģēšanas un ēvelēšanas gaitā radies kokapstrādes blakusprodukts. Tāpat kurināmā ražošanai izmanto viszemākās kvalitātes apaļkoksni: vai nu sugas, ko nevar izmantot celulozes un citām industrijām, piemēram, baltalksni, vīksnu u. tml., vai cita veida zemākas kvalitātes apaļkoksni, kas ražota kā celulozes koksne, bet kāda iemesla dēļ nav laikus izvesta no meža un ir satrupējusi.

“Granulu izejvielas gandrīz 100 % apmērā tiek iegūtas Latvijā, niecīga plūsma notiek arī starp Baltijas valstīm. Kaut arī granulas lielākoties tiek eksportētas, ražotāji tomēr cenšas strādāt arī vietējā tirgū, jo neviens enerģijas ieguves veids nav lētāks par koksnes biomasu un ir tikai saprātīgi šo atjaunojamo resursu izmantot pašmāju ekonomikas sildīšanai. Latvijā pieejamais granulu, šķeldas un malkas apjoms ir liels – mums ir ļoti paveicies, ka spējam ar šo resursu sevi pilnībā nodrošināt paši. Ar Latvijā pieejamo kopējo atjaunojamo koksnes biomasas apjomu mēs spējam nodrošināt enerģētisko neatkarību siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā kombinācijā ar ūdens, saules un vēja enerģiju. Apkure mājsaimniecībām ir viena no lielākajām sadaļām mājokļa enerģijas izdevumos, tādēļ ir svarīgi, lai tā būtu pēc iespējas lētāka un atjaunojama. Aukstums nav tā lieta, ko var pieciest. Piemēram, dāņi, sākoties karam Ukrainā, nonāca tādā krīzē, ka bija gatavi maksāt 600 eiro par tonnu no Jaunzēlandes importētu granulu,” stāsta Didzis Palejs.

Arī Latvijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā strauji pieauga interese par granulām, kas bija tieši saistīts ar gāzes cenām un bažām pie tās pieejamību. Tādēļ ne viens vien gāzes apkures katls tika nomainīts pret granulu katlu.

“Apkure mūsu platuma grādos ir prioritāte, un ar elektroenerģiju vien nespēsim to nodrošināt, lai cik zaļa šī elektrība būtu. Turklāt enerģijas imports nenāk par labu Latvijas ekonomikai. Toties mežu resursi pēdējo 100 gadu laikā ir trīskāršojušies, un būtu muļķīgi to neizmantot. Ikviena mājsaimniecība 30–50 km rādiusā Latvijā var atrast granulu ražotāju. Tā kā mums ir ilgtspējīga mežsaimniecība (tas nozīmē neizstrādāt vairāk, nekā izaug), var droši teikt – tā ir pa īstam atjaunīga enerģija, un cita šāda stabila resursa mums nav. Tieši tāpēc ir būtiski, ka zemkopības ministrs virza grozījumus Meža likumā – tie nodrošina skaidru un saprātīgu regulējumu, kas izslēdz absurdas interpretācijas un garantē, ka legāli iegūtu kurināmo koksni drīkst izmantot arī visā Latvijas siltumapgādē,” ir pārliecināts Didzis Palejs. 

Par Latvijas Kokrūpniecības federāciju

Kopš 2000. gada Latvijas meža nozares uzņēmumu asociācijas apvienojušās biedrībā “Latvijas Kokrūpniecības federācija”. Tās mērķis ir veicināt Latvijas meža nozares attīstību sadarbībā ar ieinteresētajām institūcijām, veidot ilgtspējīgu, stabilu ekonomisko vidi meža nozares uzņēmumu attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī nodrošināt Latvijas kokrūpniecības interešu starptautisku pārstāvniecību un asociāciju darbības attīstīšanu un koordinēšanu. Latvijas Kokrūpniecības federācija pārstāv vadošās meža nozares nevalstiskās organizācijas Latvijā: Latvijas Mežizstrādātāju savienību, Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociāciju, Latvijas Biomasas asociāciju, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociāciju, asociāciju “Latvijas Koks”, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociāciju, Mēbeļu ražotāju asociāciju Latvijā un Latvijas koka būvniecības klasteri.

Aptauja

Kāds ir galvenais mērķis, mainot apkures sistēmu prasības Rīgā?

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
akcija1

AKCIJA!

Tikai tagad -35% atlaide Lasi.lv Gada abonementam ar kodu LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 EUR.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Tikai tagad -35% atlaide Lasi.lv Gada abonementam ar kodu LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 EUR.

ABONĒ ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma