20.3 °C
Krievijas droni Polijas gaisa telpā ielidoja brīdī, kad notika vērienīgs Krievijas bezpilota lidaparātu un raķešu trieciens Ukrainai.
Naktī uz trešdienu Krievija Ukrainai uzbrukusi ar 415 droniem un 42 raķetēm, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Vairums dronu Polijā ielidoja no Baltkrievijas teritorijas, trešdien parlamentā pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Reaģējot uz notikušo, Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tai "neesot bijis plānu uzbrukt mērķiem Polijas teritorijā", tomēr Krievija nav atzinusi savu dronu nonākšanu Polijā. Baltkrievijas aizsardzības ministra vietnieks Pāvels Muraveika savukārt paudis, ka Minska par dronu tuvošanos ir informējusi Varšavu un Viļņu, turklāt Baltkrievijas bruņotie spēki esot notriekuši vairākus dronus. Muraveika piebilda, ka runa ir par droniem, kuri "nomaldījušies" Krievijas un Ukrainas savstarpējās radioelektroniskās karadarbības rezultātā. Minska nav precizējusi, vai tie bijuši Krievijas vai arī Ukrainas droni.
Polija tuvāk konfliktam
"Man nav pamata apgalvot, ka mēs esam uz kara sliekšņa, bet līnija ir pārkāpta, un tagad situācija ir nesalīdzināmi bīstamāka nekā iepriekš," parlamentā trešdien paziņoja Polijas premjers. "Kopš Otrā pasaules kara mēs tik tuvu atklātam konfliktam neesam bijuši," piebilda Tusks. Polijas varasiestādes valsts teritorijā atradušas vismaz septiņu notriektu vai nogāzušos dronu, kā arī viena neidentificēta objekta atlūzas, vēsta raidorganizācija BBC. Pieci droni atrasti Ļubļinas provincē, Polijas austrumos. Viens drons avarēja Polijas vidienē, bet vēl viens – Varmijas-Mazūrijas provincē, Polijas ziemeļaustrumos, atklāja Polijas Iekšlietu ministrija. Polijas iedzīvotāji tika aicināti nokritušajiem droniem netuvoties un par atradumu informēt varasiestādes. Pēdējais drons virs Polijas notriekts trešdien pulksten 6.45 pēc vietējā laika (pulksten 7.45 pēc Latvijas) laika. Dronu darbības rezultātā Polijā uz laiku nācās slēgt visas lidostas, tostarp Varšavas Šopēna lidostu. Arī pēc Šopēna lidostas darbības atsākšanas bija vērojama reisu kavēšanās.
Notriec pirmo reizi
Kopš Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā Krievijas droni NATO dalībvalstu gaisa telpā ir ielidojuši vairākkārt – tie pārkāpuši Latvijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas gaisa telpu. Līdz šim tomēr ne reizi tie nav notriekti. Jautājumi tiek uzdoti par to, vai tik daudz dronu Polijā varēja ielidot nejauši, piemēram, "nomaldoties" radioelektroniskās karadarbības līdzekļu iesaistes rezultātā. Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Andruss Merilo apšaubījis šādu iespēju.
"Es drīzāk teiktu, ka Krievija tīši un apzināti eskalēja un pārbaudīja" NATO reakciju, norādīja igauņu ģenerālleitnants, kurš pieļāva, ka notikušais varētu būt saistīts ar gaidāmajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām "Zapad".
Jāpiebilst, ka Polija pirms "Zapad" sākuma nolēmusi slēgt robežu ar Baltkrieviju. Arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paudis pārliecību, ka Krievija "apzināti novirzīja" dronus Polijas teritorijā. Polijas premjers Tusks, vērtējot notikušo, pauda, ka, visdrīzākais, notikušais ir Krievijas izraisīta "plaša mēroga provokācija". "Situācija ir nopietna. Šodien nevienam nevajadzētu šaubīties, ka mums jāgatavojas dažādiem scenārijiem. Tomēr panikai nav pamata," ārkārtas kabineta sēdē trešdien pauda Polijas valdības vadītājs.
NATO iesaiste
Reaģējot uz Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute nosodīja Maskavas "bezatbildīgo rīcību". "Turpinās pilnīga izvērtēšana. Taču, vai tas bija apzināti vai nē, protams, tas bija ārkārtīgi bezatbildīgi, ārkārtīgi bīstami," paziņoja Rute. NATO amatpersonas pavēstījušas, ka operācijā draudu novēršanai bija iesaistīti Polijas iznīcinātāji F-16, Nīderlandes iznīcinātāji F-35, Itālijas agrīnās brīdināšanas (AWACS), kā arī NATO kopīgās degvielas uzpildes lidmašīnas. Operācijā iesaistījās arī Vācijas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot". Tās savos radaru ekrānos dronus esot konstatējušas, bet to notriekšanā nav iesaistītas, aģentūrai "Reuters" pavēstīja kāda NATO amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Amatpersona, kas atklāja, ka Polijā bija ielidojuši seši līdz desmit Krievijas droni, arī piebilda, ka NATO neuzskata dronu ielidošanu Polijas teritorijā par Krievijas uzbrukumu.
Apšauba nejaušu dronu ielidošanu Polijā
- Lielais Polijā notriekto dronu skaits liek domāt, ka tas bija apzināts Krievijas gājiens, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu ("JV") aģentūrai LETA pieļāva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka Baltijas valstis un Polija sen ir iestājušās par papildu sankcijām pret Krieviju. Tāpat dienaskārtībā ir ideja par Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskāciju un izmantošanu Ukrainas labā, kam Eiropas Savienībā nav atbalsta. "Papildu atbalsts Ukrainai, papildu spiediens pret Krieviju. Patlaban izvēršas diskusijas par papildu sankciju tarifu noteikšanu Krievijai kopā ar ASV. Domāju, ka tas ir vēl viens solis," sacīja Valsts prezidents. Viņš norādīja, ka konsultāciju gadījumā sabiedrotajiem vajadzētu atrast papildu pasākumus gaisa telpas aizsardzībai.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
